Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
lauķis
15.09.2019. 09:15»
P.
Jūs ko? Latvju nacionālsociālistiem brīvo tirgu piedāvāt? Tā tak ir ķecerība. Lietām jātop "sakārtotām
Tieši tā,lietas ir ,,sakārtotas,, visā pasaulē.
Ja kāds man izstāstīs kā brīvā tirgus apstākļos veidojas energoresursu cenas un augļotāju procentu likmes tad es varbūt sākšu ticēt meliem par brīvo tirgu.
oui
15.09.2019. 09:09»
Pilnīgs
pilnmēness
vēl viena Baņķa "melnā piektdiena"! Ļaudīm patīk lietas dramatizēt
P.
14.09.2019. 23:03Jūs ko? Latvju nacionālsociālistiem brīvo tirgu piedāvāt? Tā tak ir ķecerība. Lietām jātop "sakārtotām".
Untuns Mazpusens (lit. pseid.)
14.09.2019. 22:15»
OK
Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela...
Kis vel no visa izskaititā iet pa kopējo vadu? Paldies par atbildi, god. VP ka didāt!
OK
14.09.2019. 21:20Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela...
Tad mums vispār nav vajadzīga ne Dome, ne citi tādi liekēži! Mājvietu un pārtiku var cilvēks pats nodrošināt, bet ne elektrību vai siltumu utt, kas visa iet pa kopējo vadu! Runa te neiet par privātmājām.
RB
14.09.2019. 20:30R. Bruners. Par atkritumu krīzi
Par atkritumu krīzi
Esmu atkārtojis N tās reizes un atkārtošu vēlreiz – cilvēki, domājiet ar savām galvām, metiet kaunu pie malas par to, kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Pie tiem pieskaitāmi gaiss, ūdens, elektrība, astronomija un atkritumi - ko lietojam sarežģītā utilizācijas procesē. Esmu par to rakstījis savā paša prezidenta programmā. Tādēļ neredzu jēgu (no sense) atkārtoties. Esmu to nepaguris izskaidrojis.
Atkritumu izvešana pa noteiktu ceļu ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā, internetvidē, svarīgi - okeānā un izplatījumā (in a space).
Tracis ir sacelts ap to, ka viena kompānija gatavojas monopolizēt šo plašo atkritumu tirgu ilgā laika periodā. Ietiecoties globālismā, tā ir Rīgas dome, tā to ir rūpīgi sagatavojusi, pašiem sava interese tur noteikti ir. Noteikti grib utilizācijai izmantot kaut ko vairāk par vienu zvaigzni... Visas iesaistītās puses un partijas arī rūpīgi iesmērētas plašajās politikas zvaigžņu galaktikās, ministrija un nez kas vēl. Konkurences padomei bija visas iespējas darījumu apturēt savlaicīgi, neturot Dobeles sveci zem pūra, bet tā nez kāpēc atmodusies pēdējā brīdī, jo noteikti nav iesmērēta laikus. Rezultātā norauts rezultāts, saceltajā jezgā iesaistās Pasaules valdības vietējie atkritumus uzraugoši klani, kam tie ir "gards kumosiņš" un kuri, protams, tur nekā nevar izlemt. Ja sakrāli atrodas uz Zemes. Galvenie korumpanti bļauj, ka jāievieš ārkārtas stāvoklis, jo nupat būs gals klāt, daudzas politzvaigznes patvaļīgi privatizēs ebreju impērijas dārgumus gružu jomā!
Vai, Tev prastais ieziemieti, nešķiet ka šeit ir iesaistītas pārāk daudzas amatpersonas un iestādes, kam ar notiekošo nav nekāda sakara ? Tās ir Rīgas dome, Konkurences padome, Vides ministrija un valdības blēžu kantoris.
… Pareizāk sakot, sakars ar atkritumu izvešanu viņiem ir viens – pakampt savu kumosu no noziedzīgā darījuma. Tas ir, kā cūka skatās uz pilnmēnesi un notur to par siera rituli. Tāpēc arī jauc gaisu un ceļ brēku visā cūkustallī. Atkritumu izvešana attiecas uz divām iesaistītajām pusēm. Tie ir iedzīvotāji un citi atkritumu radītāji no vienas puses, un atkritumu izvešanas operatori no otras puses.
Kā Latvijas prezidenta kandidātam man būtu jāprot risināt šo un līdzīgas krīzes situācijas, jo ne visi ieziemieši var būt cūkas un ne visus var iesmērēt. Tāpēc īsumā par to, kā es rīkotos.
Pirmkārt, es palūgtu aizvērties un ciet visiem tiem smērējamiem, cūkmēnesrituļiem, kuri šo nejēdzību ir radījuši, galvenokārt tas attiecas uz Rīgas domi un Vides ministriju.
Monopola radīšanas procesā droši vien un ne tikai ir pārkāpti likumi. Iespējams, ka krīzes rezultātā tiks nodarīti zaudējumi. Ir vērts izmantot iespēju paklusēt. Tas neattiecas uz mani. Cēlajai Konkurences padomei es gribētu aizrādīt par nolaidību, pildot savus tiešos pienākumus. Vajag smērēties klusāk, ja uz to pavalkaties!
Otrkārt, es ielūgtu uz sarunu visus atkritumu izvešanas operatorus, ja nemaldos, tādi ir pavisam 4. Tomēr slepeni vestu sarunas ar visiem atkritumu ražotājiem un sasauktu strādniekus, kuri, izvedot izplatīto drazu, vislabāk zin par katru vēl noderīgu ķieģeli un akmeni pasaules ēkā. Noskaidrotu, kuri no viņiem vēlas turpināt darbu Rīgā. Šeit būtu jāzina situācija detaļās, bet pēc būtības varētu tā. Tie, kuri vēlas, var turpināt piedāvāt savus pakalpojumus iedzīvotājiem un citiem. Kas ir tie citi? Tie pieteksies paši, kad būs paši "savos sūdos" līdz kaklam. Arī jaunais operators var nākt bariņā. Saku uzreiz, smēķēšanu esmu atmetis. Atkritumu izvešanu turpināt un nepārtraukt. Tiem iedzīvotājiem un pārējiem, kuri noslēguši līgumus, vai teju grasās ar jauno operatoru, dot tiesības līgumu anulēt sakarā ar neparedzētiem apstākļiem. Neparedzētie apstākļi ir atkritumi no ārzemēm. Tie var noslēgt līgumus ar citiem operatoriem, pēc saviem ieskatiem. Katram operatoram ir tiesības brīvi noteikt savu un tavu cenu.
Treškārt, Rīgas domei sakārtot papīrus, saskaņā ar otro punktu. Ja nē, papīri arī tiek smalcināti pirms utilizācijas.
12.09.19
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
