PIETIEK kampt, melot, noklusēt! PIETIEK pirkt politiku un pārdot lēmumus! Un PIETIEK samierināties ar pie varas esošo cūcībām, nekaunību un negausību!
Pārliecībā, ka vienreiz tiešām PIETIEK, mēs Jums parādīsim un pierādīsim, ka mums nav neaizskaramu personu vai tēmu – un nav cilvēku vai struktūru, kuru vara vai nauda varētu mūs ietekmēt. Mums cūkas nav vienlīdzīgākas par citām būtnēm – un nekad tādas nebūs.
Tāpat mēs ar savu personisko piemēru Jums parādīsim un pierādīsim, kā tikai daži cilvēki, kuriem nav ne stipras aizmugures, ne vērā ņemamu finanšu līdzekļu, nevis šajā valstī, bet mūsu valstī kaut ko iespēj mainīt ar to vien, ka atklāj patiesību visiem tiem, kas ir gatavi to uzklausīt.
Arī līdz šim, atsevišķi strādājot, mēs šo to esam izdarījuši. Tagad mēs PIETIEK sakām kopā, un šajā pārliecībā mums nav ne partejisku, ne jel kādu citu simpātiju vai antipātiju. – tikai tas, ka mums riebjas varas pirkšana un pārdošana, valsts izzagšana vai vienkārši izsaimniekošana cēlu lozungu aizsegā un svētulīgi meli no TV ekrāna.
Tam visam tad mēs arī dienu dienā sakām un teiksim – PIETIEK. Un, lai neviens nespētu traucēt ne mums šo patiesību stāstīt un rādīt, ne Jums – to uzzināt un pilnīgi brīvi izteikt par to savu viedokli, PIETIEK par savu mājvietu izvēlējies Islandi.
Kāpēc? Ja nu mūsu pašmāju Andriem, Aivariem, Aināriem un viņu rokaspuišiem nervi vairs neizturēs, viņi ātri vien nopratīs, ko nozīmē tas, ka šī valsts ir pasaulē pirmajā vietā preses un uzskatu brīvības nodrošināšanas ziņā. Līdz šejienei viņu rokas nu nekādi neaizsniegsies – ne līdz mūsu rakstiem, ne līdz Jūsu komentāriem.
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
