Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.

Žurnālisti jau gadiem ilgi sociālās tīklošanās platformās ir pakļauti naida uzbrukumiem, kas diemžēl daļu no viņiem ir apklusinājuši. Viņu balsis sociālajos tīklos vairs nedzird. Nu jau šī tendence atbalsojas arī profesionālo mediju saturā – ir situācijas, kad, prognozējot naida vilni, žurnālisti nevēlas veidot saturu par diskutabliem tematiem vai arī to atspoguļojumā sevi cenzē.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā vārda brīvības robežas ir vēl vairāk sašaurinājis – no medijiem, jo īpaši sabiedriskajiem, tiek sagaidīts tikai “patriotisks” saturs, bet “pamatstraumei” pretēja viedokļa izskanēšana tiek novērtēta kā medija pretvalstiska rīcība.

Papildu tam ir noticis bīstams tiesu precedents. Rīgas apgabaltiesa ir lēmusi par labu mediju uzraugam NEPLP, kurš “Tvnet grupu” sodīja par nepienācīgu “precizitāti un neitralitāti”, izmantojot vārdu “deportācija”. “Tvnet” par to būs jāmaksā 3000 eiro sods.

Minētie procesi rada pateicīgu fonu mediju neatkarības ierobežošanai. Ar čiku ir beigusies sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā nostiprinātā iecere sabiedriskajiem medijiem izveidot neatkarīgu finansēšanas modeli.

Toties likumdevējs vieglu roku nobalsoja par paslepus nacionālās drošības koncepcijā iemānīto aizliegumu sabiedriskajiem medijiem no 2026. gada veidot saturu vienā no mazākumtautību valodām – krievu. Mums nav zināms, ka šis lēmums būtu balstīts auditorijas pētījumos, izvērtējot dezinformācijas risku pieaugumu Krievijas īstenotā informācijas kara apstākļos.

“Cūku komiksa” stāsts ir beidzies ar to, ka SEPLP ir uzdevis LTV izstrādāt redakcionālo politiku viedokļu, karikatūru un komiksu publicēšanai portālā LSM.lv (vai viedokļu daudzveidība vairs nav sabiedrisko mediju vērtība?) un normatīvo aktu “par atbildības gradāciju un atbildības pieprasīšanu par redakcionālo vadlīniju pārkāpumiem”. Savukārt Valsts Prezidenta 8. aprīlī iniciētajā diskusijā par sabiedriskajiem medijiem viens no iezīmētajiem tematiem ir “redakcionālā neatkarība un tās praktiskais uzraudzības mehānisms” (!).

Ne SEPLP, ne valsts prezidentam nevajadzētu būt noslēpumam, ka sabiedriskie mediji Latvijā īstenībā ir pārregulēti un pārkontrolēti. Birokrātiskais slogs ir ievērojami lielāks nekā daudzās citās Eiropas valstīs, un tam ir jāpatērē nesamērīgi liela enerģija. Sabiedriskajos medijos jau pastāv kvalitātes vadības sistēma, un ik gadu tiek mērīts to sabiedriskais labums, kas ir publiski pieejams. (https://www.seplp.lv/lv/sabiedriskais-labums) Tas ir neatkarīgs mūsu darba izvērtējums, un, vadoties no tā, tiek noteikti turpmākie uzdevumi.

Turklāt nu jau divus gadus jebkuram ir iespēja par sabiedrisko mediju darbu iesniegt sūdzības ombudam. Tiesa, publiskie uzbrukumi ombudam liecina par vēlmi diskreditēt arī ombuda institūciju, kura acīmredzot nav attaisnojusi politiķu vai citu personu ieceri, ka būs viņu ietekmes rīks sabiedriskajos medijos.

Sabiedrisko mediju darbības mēraukla ir sabiedrības intereses. Mēs neesam valsts medijs, kurš īsteno valdošās koalīcijas vai kādu citu ietekmīgu figūru politiku.

Aicinām lēmumus par medijiem balstīt uz kvalitatīvos pētījumos noskaidrotām sabiedrības vajadzībām, profesionāliem argumentiem un datiem.

Tāpat aicinām ikvienu apzināties, ka mediju neatkarība un vārda brīvība ir neatceļamas vērtības arī tad, ja kaimiņos plosās karš. Mūsu redakcionālās vadlīnijas nosaka, ka sabiedriskie mediji atspoguļo dažādu sabiedrības grupu viedokļus, “arī tādus, kas kādam varētu likties nepieņemami”. Tas burtiski nozīmē tieši to, kas tur rakstīts. Izslēdzot kādus viedokļus un tematus, mēs pamazām varam nonākt Aizspogulijā, kurai maz sakara ar realitāti.

* Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna (attēlā)

Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis

Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa

Latvijas Radio 1 direktore Inese Matjušonoka

Latvijas Radio 1 galvenā redaktore Agita Bērziņa

Latvijas Radio 2 direktors Kaspars Mauriņš

Latvijas Radio 2 galvenā redaktore Baiba Palkavniece

Latvijas Radio 3 direktore Gunda Vaivode

Latvijas Radio 3 galvenā redaktore Inga Saksone

Latvijas Radio 4 direktore Ilona Madesova

Latvijas Radio 4 galvenā redaktore Anna Stroja

Latvijas Radio 5 direktors Kārlis Kazāks

Latvijas Radio 5 galvenais redaktors Toms Putniņš

Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis

Latvijas Radio Latgales multimediju studijas vadītāja Renāte Lazdiņa

Latvijas Radio Multimediju satura daļas galvenā redaktore Justīne Savitska

Latvijas Radio podkāstu redaktors-attīstītājs Andrejs Siliņš

Radioteātra vadītāja Māra Eglīte

Portāla LSM.lv galvenā redaktore Marta Cerava

Latvijas Radio 6 – NABA vadītājs Madars Štramdiers

Novērtē šo rakstu:

24
95

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...