Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.

Tāpat kā 1990.gadā neviens negribēja PSRS sabrukumu, tāpat arī tagad Rietumvalstis nevēlas nestabilitāti Krievijā, jo baidās, ka, sabrūkot Krievijai, zudīs kontrole pār milzīgo Krievijas kodolarsenālu. 

Šo ļoti labi saprot Krievija un tādēļ arī uzvedas kā bandīts Latgalītes tirgū deviņdesmittajos, cerot ar plikiem draudiem un dūru vicināšanu panākt savus politiskos mērķus.

Mēģināšu izskaidrot, kādēļ Makrona kunga pēdējie paziņojumi ir tik būtiski, un šai kontekstā paanalizēt iespējamo Eiropas stratēģiju iepretim Ukrainai un Krievijai.

1. Kopumā esošais starptautiskais fons nav ļoti pozitīvs Eiropai. Krievija ir atguvusi stratēģisko iniciatīvu un sākusi psiholoģisko un informatīvo uzbrukumu visos virzienos. Tāpat arī tā frontē sāk gūt zināmus taktiskus panākumus, jo Ukraina izjūt munīcijas trūkumu. Savukārt ASV iesaiste gan Ukrainā, gan Izraēlā iekšpolitisko procesu dēļ ir paralizēta, un, ja šīs izolacionisma tendences ASV turpināsies, Eiropa var būt situācijā, kad tai jātiek galā ar Krieviju vienai pašai vai ar ierobežotu ASV atbalstu.

2. Makrona kunga paziņojums faktiski atvēra jaunu politiku iepretim Krievijai un tās karam Ukrainā – stratēģisko nenoteiktību. Lai arī netika pateikts, kā konkrēti, bet tika pieļauta iespēja ievest NATO valstu spēkus Ukrainā, un, kas vēl būtiskāk, Francijas prezidents uz Putina kodoldraudiem atgādināja, ka Francijai arī ir kodolieroči. Ja līdz šim Krievijai bija skaidrs, ka NATO valstis, lai arī piegādā ieročus, nevēlas tiešu militāru konfrontāciju, tad Makrona paziņojumi vismaz vārdos mainīja situāciju.

Vienlaicīgi jāatceras, ka, neskatoties uz kareivīgo retoriku, esošajā situācijā Krievija nevēlas nonākt tiešā militārā konfrontācijā ar NATO. 

3. Stratēģiskās nenoteiktības piemēru ir pietiekoši daudz. Sākot no ASV politikas pret Taivānu, kur ASV ir atstājusi neskaidru jautājumu par to, kā tad tā varētu iesaistīties Taivānas aizsardzībā Ķīnas uzbrukuma gadījumā, NATO kodolpolitikas Aukstā kara laikā, kad netika izslēgta iespēja pirmajiem lietot kodolieročus konvencionāla pārspēka no PSRS puses gadījumā. Taču šī nenoteiktības politika nevar būt blefs, tai ir jābūt balstītai uz reālām spējām un gribu vajadzības gadījumā pielietot tās. Jo pretiniekam ir jānotic, lai viņš turpinātu izvairīties no provocējošām darbībām.

4. Ņemot vērā šīs Francijas prezidenta radītās izmaiņas, manuprāt, ir laiks sākt detalizētāku diskusiju par Eiropas mērķiem attiecībā pret Krieviju un karu Ukrainā, jo līdz šim definētais – Ukrainai ir jāuzvar, bet Krievijai jāzaudē, ir pārāk vispārīgs un īsti nepasaka, kā tad mēs to gatavojamies panākt?

Raugoties no pašreizējās situācijas, Eiropai ir izvēle starp ļoti sliktiem un sliktiem nākotnes scenārijiem: Ukraina zaudē, Krievija iet tālāk; karš ieilgst, prasa lielus līdzekļus no Eiropas; karš tiek iesaldēts, Krievija atgūstas un ķeras klāt Eiropai utt. 

Bez tā, ka visos scenārijos Eiropai jāgatavojas karam, jāņem vērā kara Ukrainā ietekme uz Eiropas valstu ekonomikām un izmaksām, lai nodrošinātu Ukrainu ar ieročiem. Jo ilgāks būs karš, jo jārēķinās ar lielākām izmaksām un ietekmi uz sabiedrību. Tādēļ, iespējams, prezidents Makrons ir pavēris iespēju paskatīties, vai nevaram ieņemt daudz proaktīvāku nostāju.

5. Šai kontekstā ir vairākas lietas, par ko būtu jādomā, veidojot Eiropas stratēģiju pret Krieviju un karu Ukrainā:

5.1. svarīgākais pašlaik ir nodrošināt Ukrainas spēkus ar munīciju un bruņojumu, jo diezgan bezjēdzīgi ir runāt par NATO valstu spēku nosūtīšanu uz Ukrainu laikā, kad ukraiņi zaudē teritorijas ne jau spēku, bet gan munīcijas trūkuma dēļ. Un šeit ir paralēli jāceļ arī Eiropas ražošanas jaudas.

5.2. solīt NATO valstu spēku ievešanu Ukrainā ir jēga, pasakot, ka tā būs pretdarbība pret Krievijas konkrētām tālākās agresijas izpausmēm. Tikai šādā veidā darbojas atturēšana, jo mēs paziņojam, ka esam gatavi eskalēt situāciju, ja Krievija turpina eskalāciju no savas puses.

5.3. NATO valstu spēku izvietošanai Ukrainā ir jēga divos gadījumos – izvietojot vienības, kas atbrīvo ukraiņu vienības, piemēram, uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas, vai arī izvietotojot atbalsta vienības, kas piešķir jaunas spējas Ukrainas bruņotiem spēkiem. Piemēram, iznīcinātāju apkopes personāls utt.

Katrā ziņā gadījumā, ja sāk piepildīties sliktākais scenārijs un Krievija sāk gūt panākumus frontē, tad Eiropa gribot vai negribot būs stratēģiskas izvēles priekšā, vai iesaistīties daudz tiešāk Ukrainā, kamēr Krievija vēl kopumā ir vāja, vai arī gaidīt un ļaut Krievijai atgūties un atjaunot savas spējas.

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju, bet cerēsim, ka tie nebūs tikai tukši vārdi.

Novērtē šo rakstu:

41
63

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...