Iesaki rakstu:

Lai gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirms nedēļas koalīcijas sanāksmē cēla iebildumus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Atjaunojamās enerģijas likumprojektu un tās pārstāvis Raimonds Vējonis to sauc par „pavāju”, šķēršļi likuma pieņemšanai valdībā un nosūtīšanai uz Saeimu netikšot likti. Īstā cīņa par jaunā likuma redakciju notiks Saeimā, kur ieinteresētajiem ir lielākas iespējas tajā ko mainīt, nekā caur EM. Atjaunojamās enerģijas biznesā krustojas vairāku ietekmīgu spēlētāju intereses, kuriem ir ietekme uz Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.

„Likumprojekts ir pavājš, daudzas lietas ir jāuzlabo. Nav cerību, ka Ekonomikas ministrija to izdarīs, drīzāk jāiet uz Saeimu. Ja deputāti uzskatīs, ka likums jāšvimpē ārā, lai švimpē – viņiem tādas tiesības ir,” iebildes pret Atjaunojamās enerģijas likumu Pietiek pamato ZZS valdes priekšsēdētājs, vides un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis. Viņaprāt, parlamentā būtu jāveido īpaša darba grupa Atjaunojamās enerģijas likumprojekta uzlabošanai. Ventspils mēra Aivara Lemberga labā roka Guntis Blumbergs, kurš koalīcijas sadarbības padomes sēdēs pārstāv ZZS sadarbības partnera Latvijai un Ventspilij intereses, Pietiek norāda, ka iebildes celtas, jo tikai iepriekšējās piektdienas pēcpusdienā premjera birojs informējis par ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) plānu pirmdien koalīcijai prezentēt Atjaunojamās enerģijas likumu.

Iebildumus pret jaunajā likumā piedāvāto regulējumu jau cēlušas Biomasas asociācija un Vēja enerģijas asociācija, kas pārstāv atjaunojamās enerģijas ražotāju biznesa intereses. Ieklausīties šajos iebildumos aicina Vējonis. Jautājuma atkārtota skatīšana koalīcijas sadarbības padomē neesot paredzēta. Kampars atzīst, ka koalīcijā jautājums pirms nedēļas virzīts, „lai pēc tam nebūtu pārsteigumu”. Ekonomikas ministrs atzīst, ka Saeima var censties palielināt piemaksu kādam no atjaunojamās enerģijas veidiem, bet tas nebūs vienkārši, jo atstās negatīvu ietekmi uz elektroenerģijas tarifiem un tātad arī iedzīvotāju maksāto cenu.

Noprotams, ka ar jauno likumu neapmierinātie uzskata, ka lielākas iespējas tajā ielobēt sev vēlamo regulējumu ir Saeimā, nekā caur Ekonomikas ministriju. Paredzams, ka lielākā cīņa gaidāma par to, cik lielu atbalstu saņems vēja elektrostacijas, biomasas elektrostacijas, biogāzes elektrostacijas un hidroelektrostacijas. Jaunais likums noteic atbalstu atjaunojamās enerģijas ražotājiem, garantējot piemaksu par šādas elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu. Atjaunojamās enerģijas likums noteiks pienākumu iepirkt elektroenerģiju no atjaunojamās enerģijas ražotājiem, kas atstās ietekmi uz elektroenerģijas cenām. Jau tagad EM aplēsusi, ka likumprojektā paredzēto normu ieviešana elektroenerģijas gala lietotājiem sadārdzinās cenu līdz pat diviem santīmiem par kilovatstundu (kwh).

Šobrīd jaunais likums vēl jāskata Ministru kabineta komitejā, pēc tam – valdībā, tad - Saeimā. 2010. gada 16. septembrī tas pieteikts saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē.

Jaunais Atjaunojamās enerģijas likums arī paredz likvidēt esošo kvotu sistēmu garantētā elektroenerģijas valsts iepirkuma sadalē, pārejot uz tirgus principiem balstītu piemaksu sistēmu. Tomēr līdz šim jau sadalītās kvotas jaunais likums neatceltu. „Likums, protams, neatceļ iepriekšējos lēmumus, tas būtu pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu,” Pietiek norāda EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Patlaban no politiķu teiktā izriet, ka arī ZZS ir gatava atbalstīt atteikšanos no kvotām, kuru sadalē iepriekš nav veicies ar Aivara Lemberga biznesa interesēm saistītiem uzņēmumiem. „Esošā sistēma jāmaina, kvotu sistēma ir slikta – sadalīt kvotas priekš savējiem un ne priekš savējiem,” saka Vējonis. „Ja būs mēģinājumi uzturēt kvotu sistēmu, tad mēs kategoriski iebildīsim,” uzsver Kampars.