ZZS vairs nebremzēs Atjaunojamās enerģijas likumu, cīņa notiks Saeimā
PIETIEK30.01.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirms nedēļas koalīcijas sanāksmē cēla iebildumus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Atjaunojamās enerģijas likumprojektu un tās pārstāvis Raimonds Vējonis to sauc par „pavāju”, šķēršļi likuma pieņemšanai valdībā un nosūtīšanai uz Saeimu netikšot likti. Īstā cīņa par jaunā likuma redakciju notiks Saeimā, kur ieinteresētajiem ir lielākas iespējas tajā ko mainīt, nekā caur EM. Atjaunojamās enerģijas biznesā krustojas vairāku ietekmīgu spēlētāju intereses, kuriem ir ietekme uz Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.
„Likumprojekts ir pavājš, daudzas lietas ir jāuzlabo. Nav cerību, ka Ekonomikas ministrija to izdarīs, drīzāk jāiet uz Saeimu. Ja deputāti uzskatīs, ka likums jāšvimpē ārā, lai švimpē – viņiem tādas tiesības ir,” iebildes pret Atjaunojamās enerģijas likumu Pietiek pamato ZZS valdes priekšsēdētājs, vides un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis. Viņaprāt, parlamentā būtu jāveido īpaša darba grupa Atjaunojamās enerģijas likumprojekta uzlabošanai. Ventspils mēra Aivara Lemberga labā roka Guntis Blumbergs, kurš koalīcijas sadarbības padomes sēdēs pārstāv ZZS sadarbības partnera Latvijai un Ventspilij intereses, Pietiek norāda, ka iebildes celtas, jo tikai iepriekšējās piektdienas pēcpusdienā premjera birojs informējis par ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) plānu pirmdien koalīcijai prezentēt Atjaunojamās enerģijas likumu.
Iebildumus pret jaunajā likumā piedāvāto regulējumu jau cēlušas Biomasas asociācija un Vēja enerģijas asociācija, kas pārstāv atjaunojamās enerģijas ražotāju biznesa intereses. Ieklausīties šajos iebildumos aicina Vējonis. Jautājuma atkārtota skatīšana koalīcijas sadarbības padomē neesot paredzēta. Kampars atzīst, ka koalīcijā jautājums pirms nedēļas virzīts, „lai pēc tam nebūtu pārsteigumu”. Ekonomikas ministrs atzīst, ka Saeima var censties palielināt piemaksu kādam no atjaunojamās enerģijas veidiem, bet tas nebūs vienkārši, jo atstās negatīvu ietekmi uz elektroenerģijas tarifiem un tātad arī iedzīvotāju maksāto cenu.
Noprotams, ka ar jauno likumu neapmierinātie uzskata, ka lielākas iespējas tajā ielobēt sev vēlamo regulējumu ir Saeimā, nekā caur Ekonomikas ministriju. Paredzams, ka lielākā cīņa gaidāma par to, cik lielu atbalstu saņems vēja elektrostacijas, biomasas elektrostacijas, biogāzes elektrostacijas un hidroelektrostacijas. Jaunais likums noteic atbalstu atjaunojamās enerģijas ražotājiem, garantējot piemaksu par šādas elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu. Atjaunojamās enerģijas likums noteiks pienākumu iepirkt elektroenerģiju no atjaunojamās enerģijas ražotājiem, kas atstās ietekmi uz elektroenerģijas cenām. Jau tagad EM aplēsusi, ka likumprojektā paredzēto normu ieviešana elektroenerģijas gala lietotājiem sadārdzinās cenu līdz pat diviem santīmiem par kilovatstundu (kwh).
Šobrīd jaunais likums vēl jāskata Ministru kabineta komitejā, pēc tam – valdībā, tad - Saeimā. 2010. gada 16. septembrī tas pieteikts saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē.
Jaunais Atjaunojamās enerģijas likums arī paredz likvidēt esošo kvotu sistēmu garantētā elektroenerģijas valsts iepirkuma sadalē, pārejot uz tirgus principiem balstītu piemaksu sistēmu. Tomēr līdz šim jau sadalītās kvotas jaunais likums neatceltu. „Likums, protams, neatceļ iepriekšējos lēmumus, tas būtu pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu,” Pietiek norāda EM valsts sekretārs Juris Pūce.
Patlaban no politiķu teiktā izriet, ka arī ZZS ir gatava atbalstīt atteikšanos no kvotām, kuru sadalē iepriekš nav veicies ar Aivara Lemberga biznesa interesēm saistītiem uzņēmumiem. „Esošā sistēma jāmaina, kvotu sistēma ir slikta – sadalīt kvotas priekš savējiem un ne priekš savējiem,” saka Vējonis. „Ja būs mēģinājumi uzturēt kvotu sistēmu, tad mēs kategoriski iebildīsim,” uzsver Kampars.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
