Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Aivaram Lembergam lojāli cilvēki, kuri viņam ir pateicīgi par karjeru un labklājību, tādēļ darbosies viņa interesēs. Tā vairākas Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību valdēs un padomēs nule ieceltās personas Pietiek raksturo viņu pazinēji no tranzītbiznesa vides. Klasificēti kā „Lemberga menedžeri” šie cilvēki iepriekš pārstāvējuši Ventspils mēra intereses ar tranzītbiznesu saistītajos uzņēmumos. Līdz ar viņu nonākšanu lidostā Rīga, airBaltic un Latvijas Dzelzceļā notikusi laukuma sagatavošana to nonākšanai Lemberga ietekmē, spriež zinātāji.

„Pareizāk teikt: viņš ir atgriezies pareizā amatā, ar pareizo ietekmi – „savā” Satiksmes ministrijā, jo Lembergs vienmēr bija Latvijas tranzītu uzskatījis par savu kabatu. Tagad viņš ir atgriezies, lai to vadītu un kontrolētu,” Pietiek saka kāds Ventspils uzņēmējs. Ar satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) rokām ieceļot amatos lidostā Rīga, Latvijas Dzelzceļā, lidsabiedrībā airBaltic un citos sev lojālus menedžerus, Ventspils mērs ir izkārtojis laukumā vajadzīgās figūras, bet tas vēl nenozīmē uzvarētu kauju, norāda kāds vadošs Vienotības politiķis, kurš, nevēloties saasināt attiecības ar vienīgo koalīcijas partneri, atteicās runāt oficiāli. Pagaidām tiek solīts - kad nonākšot līdz konkrētiem lēmumiem, par kuriem būs aizdomas, ka tie tiek bīdīti Lemberga interesēs, Vienotība aicināšot Auguli tos pamatot koalīcijas sadarbības padomē.

Pēdējās nedēļās pie amata lidostas Rīga un Latvijas Dzelzceļa valdē tikuši divi no Lemberga ietekmes izslīdējušās Latvijas Kuģniecības meitas sabiedrību amatos atradušies menedžeri –Verners Lūsis un Edvīns Bērziņš (attēlā pa labi kopā ar amatu jau zaudējušo Latvijas Kuģniecības padomes priekšsēdētāju Māri Gaili). Amats Latvijas Autoceļu uzturētāja valdē atradies bijušajai Latvijas Kuģniecības padomes loceklei un Ventspils naftas valdes priekšsēdētājai Olgai Pētersonei. Lidsabiedrības airBaltic padomē nonākusi Lemberga bērniem daļēji piederoša uzņēmuma juriste Santa Glāzniece. Lai gan šīs nav vienīgās valsts kapitālsabiedrību amatos jaunieceltās amatpersonas, šie cilvēki izceļas starp citiem, kuri izraudzīti pēc partijiskiem apsvērumiem, jo saistīti ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

„Viņi 100% ir Lemberga cilvēki,” nosauktos raksturo kāds ar Ventspils tranzītbiznesu saistīts avots, lietojot apzīmējumu - „Lemberga menedžeri”. Verners Lūsis un Edvīns Bērziņš, kuri abi ir trīsdesmitgadnieki, tiek raksturoti kā cilvēki, kuri laikus sapratuši, „kurš būs uzvarētājs Ventspils tranzīta karā”, un izlēmuši - karjeras labā ir izdevīgi būt Lemberga nometnē. „Es nedomāju, ka viņš par to maksāja – cilvēki vienkārši izvēlējās būt paklausīgi un darīt, ko liek, novērtēja, ka Lembergs ir ietekmīgs. Priekš kam jauniem cilvēkiem rādīt savu raksturu un mēģināt lietas mainīt? Labāk darīt, kā liek, un nodrošināt veiksmīgu karjeru, iespēju saņemt labu algu, strādājot svarīgos amatos,” par „Lemberga menedžeru” paaudzi saka kāds, kurš pārstāv tā dēvēto Lemberga opozicionāru nometni.

Tiek apšaubīts, ka šo cilvēku lojalitāte Ventspils mēram saistīta ar to, ka viņi saņem neoficiālus bonusus. „Nedomāju, ka viņš tos jaunos cilvēkus uzpirka, vienkārši viņi jau uz to brīdi saprata, kas visticamāk būs uzvarētājs Ventspils tranzīta karos. Lembergs viņiem nodrošina labi apmaksātus amatus, un dažiem cilvēkiem nevis vienu, bet vairākus, un no tā viņi barojas. Reāli savu naudu Lembergs viņiem diez vai maksā, portfelī nenes – viņš ir skops kā jebkurš bagāts cilvēks un labāk atalgo savējos uz uzņēmumu rēķina.”

Lidostas Rīga valdē ieceltais Verners Lūsis, kurš Rīgas Tehniskās universitātes Ventspils filiālē studējis biznesa vadību, sākotnēji neesot uzskatīts par Lemberga cilvēku, bet ātri esot sapratis, ka būt Ventspils mēra pusē nozīmē karjeras iespējas. „Verners ir ļoti pašpārliecināta persona, viņš arī zina, kura puse ir stiprāka, kuru izvēlēties karjeras labā. Es nedomāju, ka viņš ir liels speciālists lidostas jautājumos, vienkārši „savam cilvēkam” vajadzēja labu darbu, un Lembergs „savus cilvēkus” nepamet,” saka kāds Ventspils uzņēmējs, kurš personiski pazīst Lūsi.

Par Edvīna Bērziņa, kurš janvārī iecelts Latvijas Dzelzceļa valdē, pārstāvēto Latvijas Kuģniecības meitas sabiedrību LASCO investment ir bijušas aizdomas, ka tā tikusi izmantota darījumos, kuru patiesais mērķis bijusi naudas izpumpēšana no Kuģniecības. Tagad, kad Lembergs kontroli pār Latvijas Kuģniecību ir zaudējis, izskan minējumi, ka no kompānijas atstāta tikai čaula. „Kuģniecību Lembergs ir zaudējis un tagad iekārto savus cilvēkus amatos caur Satiksmes ministriju,” uz pēdējo nedēļu notikumiem norāda kāds zinātājs.

Edvīns Bērziņš vēl aizvien ir Latvijas Kuģniecības meitasuzņēmuma SIA LASCO nekustamie īpašumi vienīgais valdes loceklis. Šī firma, kas nodarbojas ar LK nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, saskaņā ar Lursoft informāciju, kontrolē SIA LASCO investment. Tā 2010. gada sākumā par 85 000 eiro pārdeva visas tai piederošās kapitāldaļas firmā Mediju nams, kas izdeva tādus preses izdevumus kā Neatkarīgā Rīta Avīze un citus. Šī summa bija vairāk nekā desmit reižu mazāka par to, kuru LASCO investment aptuveni gadu iepriekš pati bija samaksājusi par Mediju namu.

Savukārt juriste Santa Glāzniece lidsabiedrības airBaltic padomē nokļuva no ar Lembergu saistītā uzņēmuma LSF Holdings, kurā 50% pieder Ventspils mēra bērniem Anrijam un Līgai. Tajā Glāzniece kā juriste strādāja no 2006. gada. Tomēr kā amatpersona ar Lembergu saistītos uzņēmumos viņa iepriekš nav darbojusies. Pirms pāriešanas uz LSF Holdings Glāzniece strādājusi Uzņēmumu reģistrā, bijusi valsts notāre. Bijušie kolēģi viņu raksturo kā labu juristi, bet ne vairāk – tādu, kura drīzāk izpildīs, nevis piedāvās radošu risinājumu. Nekādas profesionālas saistības ar aviācijas nozari Glāzniecei līdz šim nav bijis, tādēļ viņas iecelšana airBaltic padomē tiek skaidrota tieši ar rekomendāciju no Lemberga vai viņam tuvāko menedžeru loka. Satiksmes ministrija viņas izraudzīšanos šim amatam oficiāli pamatoja ar lielo pieredzi juridiskajā jomā, kas nodrošināšot juridisko jautājumu risināšanu, „lai efektīvi aizstāvētu valsts kā vairākuma akcionāra intereses”.

Novērtē šo rakstu:

0
0