Iesaki rakstu:

Pat tad, ja jūsu dzīvība ir tikusi apdraudēta, par jūsu slepkavības mēģinājumu ir sākts kriminālprocess un apdraudējums joprojām nav mazinājies, jo policija neuzskata par iespējamu jūs aizsargāt, jums nav tiesība pašam mēģināt sevi pasargāt bēgot no valsts, ja kā notiesātais esat iesaistīts Valsts probācijas dienesta programmās, - par šādu Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu nostāju ir pārliecinājies 1977. gadā dzimušais Romāns Mukaļins.

Viņš ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013. gada 31. maija lēmumu tika atbrīvots no atlikušā neizciestā soda izciešanas, kurš viņam tika piespriests ar šīs pašas tiesas 2008. gada 19. novembra spriedumu, taču vienlaikus viņam tika uzlikts par pienākumu piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem.

Tāpat Mukaļinam bija uzdots 15 dienu laikā uzsākt darba attiecības un reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā, reizi mēnesī Valsts probācijas dienestā- iesniegt dokumentu, kas apliecina legālu ienākumu esamību, nelietot narkotiskās vai psihotropās vielas bez ārsta nozīmējuma un no pulksten 22:00 līdz 6:00 atrasties savā dzīves vietā Rīgā, Druvienas ielā.

Pēc atbrīvošanas no cietuma Mukaļins arī tiešām reģistrējies Valsts probācijas dienestā, piedalījies dienesta organizētajās apmācības programmā, apmeklējis vairākas nodarbības programmā Motivācija izmaiņām, Valsts probācijas dienesta nozīmēto speciālistu un ārstu narkologu, par ko iesniedzis izziņu Valsts probācijas dienestā, t.i., pildījis visas tiesas lēmumā un Valsts probācijas dienesta norādītās prasības.

Mukaļina kriminālprocesā bija figurējuši arī divu Latvijas organizētās noziedzības pasaulē zināmu personāžu - Aleksandra Selgunova un Denisa Konjaškina vārdi. "Minētās personas, vēlēdamās apklusināt mani vai atriebjoties par noziedzīgajā pasaulē it kā pieņemtiem pārkāpumiem, organizēja man uzbrukumu ar mērķi mani nogalināt. Minētais uzbrukums notika 2013. gada 20. augustā," tagad iesniegumā tiesai izklāsta Mukaļins.

Šo informāciju apliecina fakts, ka kriminālpolicijā ir ierosināts kriminālprocess, kurā Mukaļins atzīts par cietušo. Viņam nodarītie miesas bojājumi, kā arī uzbrucēju mērķtiecīgās darbības radīja aizdomas, ka uzbrukums tiešām noticis ar mērķi nogalināt Mukaļinu un bijis labi organizēts uzbrukums, ar precīzu uzbrucēju lomu sadalījumu.

"Taču uzbrucēju organizētība norādīja uz to, ka aiz uzbrukuma stāv minētās personas - organizētā noziedzīgā pasaule, no kuras man glābiņa Latvijā nebūs. Kriminālprocesa izmeklētājai Santai Stemerei lūdzu pasargāt mani no turpmākiem uzbrukumiem. Viņa man paskaidroja, ka šāda pasargāšana nozīmē iekļaušanu aizsardzības programmā. Tas var aizņemt daudz laika," tagad skaidro Mukaļins.

Šajā kritiskajā situācijā viņš nolēmis, ka "savu dzīvību sargāšu pats un devos prom no Latvijas — sākotnēji uz Vāciju, tad uz Zviedriju, lai slēptu savas pēdas un nebūtu atrodams noziedzīgās pasaules pārstāvjiem, jo man bija pamatotas bailes par savu dzīvību".

2013. gada septembra vidū Mukaļins piezvanījis Valsts probācijas dienesta atbildīgajai amatpersonai un informējis, ka uz laiku spiests bēgt no Latvijas bailēs par savu dzīvību. Viņam palūgts šo ziņu par izbraukšanu no valsts noformēt un iesniegt rakstiski. 2013. gada oktobra sākumā to arī izdarījis, nosūtot savu iesniegumu Valsts probācijas dienestam, kurš to saņēmis 2013. gada 16. oktobrī.

"Uzskatīju, ka savas saistības ar Valsts probācijas dienestu esmu nokārtojis, jo manu aizbraukšanu no valsts attaisno tās mērķis - dzīvības glābšana, kā arī tiku paziņojis par to rakstiskā veidā, nevis slēpies un rīkojies slepus no Valsts probācijas dienesta," skaidro Mukaļins.

Taču tiesībsargāšanas iestādes gan tā nav domājušas, un šā gada maijā Zviedrijas policija Mukaļinu informējusi, ka viņš ir izsludināts starptautiskā meklēšanā: "2015. gada jūlija sākumā tiku nosūtīts uz Latviju, kur tiku ievietots Rīgas centrālcietumā. Divas nedēļas kopš savas nonākšanas cietumā man neviens nepaskaidroja kāpēc esmu aizturēts un tikai 2015. gada 11. augustā saņēmu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014. gada 1. oktobra lēmumu, ar kuru man tika atcelta Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas noteiktā nosacītā pirmstermiņa atbrīvošana un nolemts izpildīt neizciesto soda daļu brīvības atņemšanu uz 1 gadu 7 mēnešiem un 23 dienām."

Tiesa, visi lēmumā norādītie pārkāpumi, kuru dēļ Mukaļinam atcelta pirmstermiņa nosacītā atbrīvošana no soda, ir datēti ar laiku pēc 2013. gada 17. septembra, kad viņš paziņoju valsts probācijas dienesta amatpersonai par notikušo uzbrukumu un paša veiktajiem pasākumiem savas dzīvības glābšanai.

Pats Mukaļins savu rīcību skaidro ar to, ka gan Latvijas Republikas Satversmes 93. pants, gan Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 3. pants noteic, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums: "Tas nozīmē, ka valsts pamatuzdevums ir nodrošināt, ka nevienam netiek atņemta dzīvība, tai skaitā arī man kā notiesātai personai. Taču, kā liecina lietas apstākļi, šajā gadījumā valsts nevar parūpēties par manu dzīvību un drošību un tas man jānodrošina sev pašam."

Mukaļins arī norāda - tiesa nav ņēmusi vērā, ka viņa slepkavības mēģinājuma kriminālprocesa ietvaros viņš ticis atrunāts no procesuālās aizsardzības: sevi aizsargājot, viņš pakļaušot sevi riskam, ka Valsts probācijas dienests lūgs atcelt viņam pirmstermiņa nosacīto atbrīvošanu no brīvības atņemšanas soda.

"Ja man šāds skaidrojums tiktu sniegts, es noteikti uzstātu uz šādu procesuālo aizsardzību un neslēptos no slepkavības organizatoriem patstāvīgi," iesniegumā tiesai norādījis Mukaļins.

Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt Mukaļina minēto iestāžu un to pārstāvju komentārus saistībā ar šo gadījumu.