Iesaki rakstu:

Pārdomas sestdienas tusiņa sakarā. Tā kā es personīgi piedalījos barikādēs un arī 13.janvāra aktivitātēs, man ir iespēja salīdzināt un izvērtēt, kas visiem šiem pasākumiem ir kopīgs, bet kas atšķirīgs.

Kopīgs ir tas, ka tas notiek uz emocionālā viļņa. Ir it kā kaut kādas prasības par to, kas daļēji jau ir ieviests, bet kaut kas vēl ieviests nav. (Latvijā vēl nav ieviesta obligātā vakcinācija, līdz ar to prasība nav pamatota. Manuprāt, nekur vēl nav.)

Diezgan naivi bija cerēt, ka neliela ļaužu pulciņa pastaigāšanās pa krastmalu piespiedīs vietējos varnešus ignorēt pasaules valdības norādījumus, ar to pakļaujot savas finanses, un dzīvības, nopietnam riskam.

Es pilnībā neredzu nekādu tālāko programmu, kas rosinātu šo prasību izpildi. Cerēt, ka tas notiks pats par sevi, ir vairāk nekā naivi.

Kādas vēl ir paralēles manis nosauktajiem pasākumiem.

Tos visus piesedza čekisti. (Arvīds Ulme ir čekists. Pļaviņš un Čiekurs - PR speciālisti. (Neiedziļinoties gradācijas detaļās.)) Nāk atmiņā raidījums "Labvakar". Kad to rādīja, ielas bija tukšas. Visi bija pieplakuši televizoriem. Gala beigās izrādījās, ka šie "patriotiskie" puiši ir čekas aģenti, kuri vēlāk tika nodarbināti dažādās valsts izzagšanas shēmās.

Vēl kopīgs ir tas, ka viss tas pasākums ne ar ko nebeidzās, ja neskaita veselīgas pastaigas svaigā gaisā, kas viennozīmīgi ir veselību stimulējošs faktors.

Daudzi noteikti aizgāja mājās ar padarīta darba sajūtu. (Pasignalizēja, pabļaustījās, paemocionēja, un ko tad vēl vairāk!)

Acīmredzot vara bija gatavojusies 13. janvāra scenārijam, līdz ar to pasākuma norise tai bija patīkams pārsteigums.

"Teātra" nākamās cēliens plānots uz 20. decembri. Tajā tiks piesaistīti jauni aktieri. Suņi rej, bet karavāna turpina ceļu.

Pārpublicēts no Facebook