Iesaki rakstu:

SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, kurš pats pērn atalgojumā šajā daļēji Latvijas valstij piederošajā uzņēmumā saņēmis 225,5 tūkstošus latu, vienlaikus asi kritizē arodbiedrību, kuras spiediena rezultātā šogad nācies atsākt veikt iemaksas darbinieku pensiju fondā.

Lattelecom iekšējā, darbiniekiem domātā apkārtrakstā ar nosaukumu Iekšējais ziņojums, kas nonācis Pietiek rīcībā, Gulbis izsaka īpašas valstiskas rūpes par Latvijas ekonomisko situāciju, norādot, ka „viens no Lattelecom akcionāriem, ir Latvijas valsts, kas šobrīd cīnās ar budžeta problēmām”, „krīze nebūt nav beigusies. Cilvēki aizbrauc no valsts, mūsu klientu tīri fiziski kļūst arvien mazāk, un viņu maksātspēja – tāpat” un „Lattelecom kā viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ir sociāli atbildīgs par to, kas notiek valstī”.

Saskaņā ar Gulbja apkārtrakstā izteikto pārliecību Lattelecom akcionāri līdz šim esot „ļoti dāsni dalījušies ar peļņu, lai darbinieki varētu saņemt prēmijas par padarīto darbu”, taču „mēs nevaram visu peļņu izmaksāt sev prēmijās, lai kā to gribētos, jo valstij kā akcionāram šī nauda šobrīd ir ļoti vajadzīga budžeta deficīta segšanai”.

„Mēs visi esam šīs valsts pilsoņi un varam solidarizēties ar to, kas notiek valstī,” – šādi Gulbis izsaka attieksmi pret „nesaprātīgo” un „valstiski nedomājošo” arodbiedrību, kas vairs nevēloties atteikties no pieprasītajām iemaksām darbinieku pensiju fondā.

Līdz šim plašāku publicitāti nav guvis fakts, ka pēc Lattelecom vadības spiediena arodbiedrība jau pirms vairāk nekā diviem gadiem piekāpās, kā rezultātā pēdējos divus gadus uzņēmums varēja neveikt par saviem darbiniekiem papildu iemaksas pensiju fondā. Saskaņā ar Gulbja skaidrojumu „ja tas tā nebūtu noticis, šodien Lattelecom un uzņēmumā strādājošie cilvēki būtu daudz sliktākā materiālajā stāvokli”.

Taču, lemjot par šo gadu, arodbiedrība uz spiedienu vairs nav reaģējusi, iemaksas pensiju fondā ir jāatsāk, un Gulbis ir sašutis: „Diemžēl šogad arodbiedrības vadība necentās izprast situāciju, tādēļ iemaksas pensiju fondā, lai arī samazinātā apjomā, būs jāatsāk maksāt, kas nozīmē, ka šīs summas apjomā būs jārod ietaupījums esošajās izmaksās”.

Saskaņā ar Gulbja darbiniekiem izteikto pārliecību būtu taču bijis iespējams „dzīvot taupīgāk un atsacīties no lietām, bez kuram pagaidām varam arī iztikt”, turklāt „krīzes apstākļos ir bonusi, bez kuriem kādu laiku varam iztikt”.

Taču vēl zīmīgāk par to, ka Gulbis šajā sakarā ne ar vārdu nepiemin savu aizvadītā gada rekordatalgojumu 225,5 tūkstošu latu apmērā, ir Pietiek atklātais fakts, ka šis atalgojums bijis tieši atkarīgs no Lattelecom padomes noteiktajiem bonusiem, no kuriem Gulbis personiski nav bijis gatavs atteikties ne krīzes kulminācijas laikā, kad viņš gadā saņēma pat 262 tūkstošus latu, ne arī tagad.

Oficiālais atalgojums Lattelecom padomei un valdei ir diezgan neliels. Kā skaidro uzņēmuma valsts daļas pārraudzītāja – Privatizācijas aģentūra, „Lattelecom padomes locekļiem ir fiksēts atalgojums par darbu uzņēmuma padomē 765 Ls un par katru apmeklētu Padomes komitejas sēdi 51 Ls, savukārt padomes priekšsēdētājam – 900 Ls un par katru apmeklētu Padomes komitejas sēdi 60 Ls”.

Savukārt par atlīdzības apmēru Lattelecom valdes locekļiem lemj padome, un valdes locekļu atalgojums par amata pienākumu pildīšanu ir Ls 500, valdes priekšsēdētāja – Ls 700 mēnesī. Taču papildus tam, kā norāda Privatizācijas aģentūra, „vispārējie atalgojuma principi paredz atalgojumu piesaistīt uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem un saskaņā ar šiem mērķiem sasniegtajiem rezultātiem. Par konkrētā gada prēmijas apjomu lemj padome”.

Tieši bonusi un prēmijas tad arī nodrošina Gulbja – kurš ir arī uzņēmuma izpilddirektors – iespaidīgos ienākumus. Kā skaidro Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, par bonusu sistēmu (esot seši parametri, pēc kuriem matemātiski izrēķina prēmiju) uzņēmumā tiek lemts katru gadu, un arī 2010. gadā ticis lemts par bonusu principiem Lattelecom valdei.

Pret šiem bonusiem – atšķirībā no tiem, kas domāti Lattelecom ierindas darbiniekiem – Gulbis nav iebildis. Toties darbiniekiem viņš apkārtrakstā norāda – esot taču jāpriecājas, ka darbiniekiem algas nav samazinātas, kaut gan uzņēmumā „vairums rādītāju ir zem budžeta līmeņa, jo pārdošana, it īpaši konkurentu klientiem, nenotiek tik aktīvi, kā nepieciešams budžeta mērķu izpildei, kas atstās sekas uz nākamo mēneiu ieņēmumiem. Turklāt atceramies, ka mēs ik dienas konkurējam ar tādiem uzņēmumiem, kurt vienkārši nemaksā nodokļus, nerunājot nemaz par papildus sociālajām garantijām saviem darbiniekiem”.

Kā jau minēts, Gulbja atalgojums valsts uzņēmējsabiedrību vadītāju vidū pērn atpalicis tikai no airBaltic prezidenta Bertolta Flika algas (24 tūkstoši latu mēnesī iepretim Gulbja 18,8 tūkstošiem). Gulbja amatpersonas deklarācijas par pēdējiem četriem gadiem rāda, ka šajā laikā viņš valsts uzņēmējsabiedrībā kopā atalgojumā saņēmis vairāk nekā miljonu eiro – 741,8 tūkstošus latu.

Sākot darbu SIA Lattelecom 2007. gadā, Gulbja ienākumi vēl bijuši salīdzinoši pieticīgi – „tikai” 76,9 tūkstoši latu, gadu vēlāk – jau 177,2 tūkstoši latu. Taču atalgojuma griestus Gulbis sasniedzis tieši valsts asākās ekonomiskās krīzes laikā, 2009. gadā saņemot 262,2 tūkstošus latu – vidēji vairāk nekā 1000 eiro dienā. Savukārt pērn Gulbja atalgojums sarucis līdz „tikai” 225,5 tūkstošiem latu.

Turklāt izrādās, ka lielāko daļu iespaidīgās algas Gulbis – vismaz atbilstoši deklarācijā norādītajam – iztērē ikdienas tēriņiem. No pagājušā gada 225 tūkstošiem latu viņš nav neko uzkrājis (bankās viņam glabājušies tikai aptuveni 49 tūkstoši latu – par 20 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš), 50 tūkstošus eiro aizdevis, bet ceļojumam, projektēšanas darbiem, bērna mācībām un līzinga maksājumam kopā iztērējis aptuveni 33 tūkstošus latu.

Savukārt visa pārējā summa, vairāk nekā 157 tūkstoši latu, spriežot pēc deklarācijā minētā (tajā jāuzrāda visi darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas), iztērēti pa kripatai vien – vidēji vairāk nekā 430 latu dienā.

Savukārt šorīt Kokins savā Twitter kontā ir veicis ierakstu, ka "Lato Lapsa PietiekLV rakstā par Lattelecom un Juri Gulbi sava portāla reitingu dēļ tendenciozi pārspīlē un kļūdās. "Pret šiem bonusiem - atšķirībā no tiem, kas domāti Lattelecom ierindas darbiniekiem – Gulbis nav iebildis." Bet darbinieku bonusi Lattelecom tiek maksāti"!

Saistībā ar šo ierakstu Pietiek var tikai ieteikt Lattelecom padomes priekšsēdētājam rūpīgāk izlasīt publikāciju: tajā nav teikts, ka Lattelecom darbiniekiem bonusi netiek izmaksāti, taču skaidri atklāts, kā valsts algas rekordists Gulbis uzņēmuma darbiniekiem adresētā uzsaukumā paziņo, ka „krīzes apstākļos ir bonusi, bez kuriem kādu laiku varam iztikt”, taču pats no saviem bonusiem atteikties negrasās.