Iesaki rakstu:
Līdzšinējā valstij kā vairākuma akcionāram piederošās bankas Citadele valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja Gunta Beļavska kļūšana par pilntiesīgu bankas valdes priekšsēdētaju izmaksājusi aptuveni 14 tūkstošus latu. Pēc Pietiek rīcībā esošās neoficiālās informācijas, tā ir cena, kādu banka Citadele kopumā samaksājusi par līgumu ar personāla atlases kompāniju Amrop, kura tika izvēlēta bankas valdes priekšsēdētāja meklēšanai un kuras padomus ņēmusi vērā īpaši izraudzīta nominācijas komiteja un bankas padome. Amrop sniegtā konsultāciju pakalpojuma izmaksas pielīdzinātas Citadeles vadītāja divu mēnešu atalgojumam, kas mēnesī veido aptuveni 7000 latu.
Amrop piesaistīšana Citadeles vadītāja atlasei tika veikta, lai „izskatītos”, ka bankas jaunā vadītāja izraudzīšanās notiek godīgi un atbilstoši korporatīvajai praksei. Faktiski par Beļavski kā jauno Citadeles vadītāju iestājusies bankas līdzīpašniece Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), kurai pieder 25%+viena Citadeles akcija.
Tiesa, noprotams, ka apmierināts ar Beļavska kļūšanu par Citadeles valdes priekšsēdētāju nav ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (pārstāv RP), ar kura iespējamo labvēlību tika saistīta Amrop kļūšana par Citadeles konsultantu jauna bankas vadītāja atlasei. Tāpēc netiek izslēgts, ka Pavļuts par Beļavska izraudzīšanos varētu vērsties ar pārmetumiem pie Citadeles padomes, iespējams, ministrs pat mēģināšot rosināt padomes atlaišanu.
Oficiāli informāciju par Citadele līgumu ar Amrop un Beļavska kā bankas vadītāja atrašanas izmaksām Pietiek pirmdien neizdevās iegūt. Gan valsts a/s Privatizācijas aģentūra, gan ekonomikas ministra Pavļuta preses pārstāvji atrunājās, ka informāciju tiesīga sniegt tikai banka Citadele. Savukārt bankas Citadele preses pārstāve Baiba Ābelniece skaidroja, ka „diemžēl nevarēsim sniegt atbildi, minot konkrētu līguma summu”.
Citadeles padomes priekšsēdētāja Klāva Vaska vārdā sniegtā Ābelnieces atbilde bija: „Noslēgtais līgums starp banku Citadele un personāla atlases kompāniju Amrop satur konfidencialitātes atrunu. Banka nevar izpaust līguma cenu bez Amrop piekrišanas. Amrop darbojas konkurences apstākļos un līdz ar to nevēlas, lai viņu pakalpojuma cena kļūtu publiska un pieejama konkurentiem. Varu tikai piebilst, ka Amrop piedāvājums bija izdevīgākais no vairāku augsta līmeņa atlases kompāniju piedāvājumiem, kuri tika iesniegti pirms atlase procesa uzsākšanas, tāpēc nomināciju komiteja atbalstīja līguma slēgšanu ar Amrop.”
Uz Pietiek aicinājumu lūgt atļauju Amrop šādu informāciju sniegt Ābelniece norādīja: „Amrop nepiekrita.”
Arī Amrop partneris, par Citadeles jaunā valdes priekšsēdētaja meklēšanu atbildīgais Viesturs Lieģis sarunā ar Pietiek turējās pie argumenta, ka līgums ar Citadeli bijis konfidenciāls un viņam neesot tiesību izpaust tā detaļas. Uz jautājumu, vai tā ir tiesa, ka Citadele valdes priekšsēdētaja meklēšana izmaksājusi vairāk nekā 10 tūkstošus latu, viņš atbildēja: „Nevaru ne apstiprināt, ne noliegt.”
Tikpat nerunīgs par Beļavska „atrašanas” izmaksām bija Pavļuts, kurš ar preses pārstāves Daigas Grūbes gādību Pietiek atbildēja: „Par bankas Citadele valdes priekšsēdētāja atlases procesu un izvēlēto procedūru atbildīga ir bankas padome, kura valdes priekšsēdētāja atlasei un kandidātu vērtēšanai bija izveidojusi arī nominācijas komiteju. Bankas padomes kompetencē būtu sniegt informāciju par tās piesaistītās un nominācijas komitejas atbalstītās personāla atlases kompānijas pakalpojumu izmaksām. Tāpēc aicinām ar šo jautājumu vērsties bankā Citadele.”
Līdz ar to oficiālā ceļā Pietiek tā arī neizdevās saņemt atbildi uz jautājumu: cik valstij piederošajai bankai Citadele izmaksājusi bankas valdes priekšsēdētāja Beļavska „atrašana”.
Pietiek jau rakstīja, ka Amrop vadošā partnere ir bijušā Swedbank prezidenta Māra Avotiņa dzīvesbiedre Aiga Ārste-Avotiņa. Ar Avotiņu pazīstas Pavļuts, kurš pats savulaik bija augsta līmeņa Swedbank darbinieks un atbildēja par bankas attiecībām ar valsts pārvaldi.
Citadele jaunu vadītāju meklēja kopš marta beigām, kad tika izlemts, ka līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons maija sākumā atstās amatu, lai pastiprināti pievērstos bankas meitas sabiedrību darba pārraudzīšanai, un darbosies vairāku bankas Citadele grupas uzņēmumu padomēs, lai stiprinātu to darbības efektivitāti un rezultatīvos rādītājus. Neoficiāli Pietiek zināms, ka Jākobsons no Citadeles vadītāja amata bijis spiests aiziet, jo nav mācējis saprasties ar atsevišķu valdošās koalīcijas partiju līderiem.
Citadele tika izveidota 2010.gada 30.jūnijā, kad tika pabeigts valsts glābtās Parex sadalīšanas process un no Parex tika izdalīta tā sauktā labā banka. Lielākais Citadeles īpašnieks ar 75% mīnus viena akcija ir PA, savukārt 25% plus viena akcija atrodas ERAB īpašumā. Par savulaik miljonāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās Parex bankas glābšanu 2008.gada novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Parex glābšana raisījusi daudz jautājumu par šī valdības lēmumu pamatotību. Valsts budžetam Parex glābšana tieši un netieši izmaksājusi vairāk nekā 1 miljardu latu.
Beļavskis pirms Parex kraha bija viens Parex viceprezidentiem.