Pēc politiķu izteikumiem pret pasta piegādes subsidēšanu paātrinājusies kvalitatīvās reģionālās preses iznīkšana
Imants Liepiņš30.07.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Es
01.08.2019. 08:20»
forcemajeure
par tirāžām ir krietni piemelots klāt. tās ir vismaz 2x mazākas. turklāt, nopērk labi ja trešo daļu. secīgi, kādi 16-20% no šiem skaitļiem ir reālais noiets. esmu redzējis īstos ciparus šur tur. ja šo uzzinātu reklāmas devēji, tad avīzēm vāciņš jāuzliek. tāpēc arī tāda slepenība...
Politiskà vara gan avìzēm ir. Un pensionāri balsot gan iet. Reklāmdevējiem noteiktās jomās loti labi rezultāti. Ne tirāža visu nosaka bet vietējās ziņas. Kvalitàte laikos nav svarīga. Svarīgi ka kaimiņa foto ielikts
forcemajeure
31.07.2019. 10:22par tirāžām ir krietni piemelots klāt. tās ir vismaz 2x mazākas. turklāt, nopērk labi ja trešo daļu. secīgi, kādi 16-20% no šiem skaitļiem ir reālais noiets. esmu redzējis īstos ciparus šur tur. ja šo uzzinātu reklāmas devēji, tad avīzēm vāciņš jāuzliek. tāpēc arī tāda slepenība.
pirms gadiem 10 vēl varēja dzīvot ilūzijās, ka avīzes neiznīks. tagad smārttelefoni ar internetu avīzes ir pilnīgi noēduši. tām atlicis pavisam nedaudz. tāpēc tik cītīgi taisa savas mobilās versijas
kk
31.07.2019. 10:14»
Minna
Kas ir kvalitatīva reģionālā prese? Vairumam pat makets un salikums nav mainījies pēdējos 30 gadus, un saturs tas pst- pilnīgi bezcerīgi stāstiņi... ko pensionāri vairs nelas... nu aiz ieraduma pasūta, vismaz iekuram der... Par nožēlojamo saturu labāk nav vērts pat pieminēt
precīzi.
Pārsvarā tiek publicēti vismaz nedēļu vecu pasākumu apraksti, analītika nulle, redakcijās žurnālistikas izglītība bieži vien nulle, rokai, kas baro, nekodīs utt.
Vainot pie šīm neveiksmēm pašvaldības izdevumus, kuri nav ne par kapeiku labāki, ir diezgan nožēlojami. Paskatieties ka nu paši uz sevi.
Minna
31.07.2019. 09:49Kas ir kvalitatīva reģionālā prese? Vairumam pat makets un salikums nav mainījies pēdējos 30 gadus, un saturs tas pst- pilnīgi bezcerīgi stāstiņi... ko pensionāri vairs nelas... nu aiz ieraduma pasūta, vismaz iekuram der... Par nožēlojamo saturu labāk nav vērts pat pieminēt
LŽS biedrs
30.07.2019. 23:19»
Hm
Panorama rezekne nevar bùt tik liels metiens. Neticu. Un latgales vietèjà. Pieliek tos ciparus katrs otrais. Nost 30 procenti
Tak jau norādīts, ka šī ir tā tirāža, kuru nodrukā, nevis tā, kas tiek reāli izpirkta. Un tekstā piezīmēts arīdzan, ka tām avīzēm, par kurām zināms, ka tām ir tieksme piemelot savus ciparus (senāk tā darīja viena konkrēta Rīgas krievu avīze, piemēram), kāds procents šeit tabulā tiešām ir noņemts nost.
Pētītājs
30.07.2019. 23:15»
liso
Ventas Balsij tāda tirāža nu nez vai būs? Max kādi 8 tk
Ievērojam, ka tabulā visām avīzēm ir dota nevis viena numura, bet kopējā nedēļas tirāža. Ventas Balsij tiešām ir 4500 tirāža, nevis 8000, katru dienu, kas dod kopējo nedēļas tirāžu 22500 eks.
Arvīds
30.07.2019. 22:04Imants Liepiņš ieguldījis lielu darbu drukātās preses tirgus analīzē. Neprecīzi dati ir par to, ka Tukumā nav konkurences - ir "Tukuma Balss" (portāls + neregulāri avīze, ko balsta mazie uzņēmēji), Talsos ir 2x mēģināts palaist un stabilizēt konkurentu - "Talsu Balsi", bet reklāmdevēju neatsaucības dēļ projektam pielikts trekns punkts.
Par Jūrmalu arī ir iestrādnes - "Jūrmalas Latvietis", ko veido Nacionālās apvienības deputāti un viņu draugi un kas tuvākajos divos gados varētu izaugt par pilnvērtīgu avīzi.
ripo ratā
30.07.2019. 21:23»
Ripa
Nu bet tas ir dabisks process. Nu nevar gribēt, lai pastnieks nes kaut kādu avīzīti Mazpisānu novadā trīs kilometrus mežā pa kreisi par kaut kādām kapeikām. Tas ir ekskluzīvs serviss - manuprāt, kādi 3 EUR par avīzi un ne mazāk
pat par velti nevajag to samazgu makulatūru.
paātrinājusies kvalitatīvās reģionālās preses iznīkšana
30.07.2019. 21:20Tas labi, kaut ātrāk visi tie zombētāji iznīktu pavisam.
Bet
30.07.2019. 20:27»
Ripa
Nu bet tas ir dabisks process. Nu nevar gribēt, lai pastnieks nes kaut kādu avīzīti Mazpisānu novadā trīs kilometrus mežā pa kreisi par kaut kādām kapeikām. Tas ir ekskluzīvs serviss - manuprāt, kādi 3 EUR par avīzi un ne mazāk
Ne visa ekonomiski jāpamato.
Ripa
30.07.2019. 20:05Izmantojot M. Bendika teicienu - drukātajai presei ir nemanot piezagusies tuklā polārlapsa.
Ripa
30.07.2019. 20:03Nu bet tas ir dabisks process. Nu nevar gribēt, lai pastnieks nes kaut kādu avīzīti Mazpisānu novadā trīs kilometrus mežā pa kreisi par kaut kādām kapeikām. Tas ir ekskluzīvs serviss - manuprāt, kādi 3 EUR par avīzi un ne mazāk.
Hm
30.07.2019. 19:33Panorama rezekne nevar bùt tik liels metiens. Neticu. Un latgales vietèjà. Pieliek tos ciparus katrs otrais. Nost 30 procenti.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
