Par to, kā es 2010.gadā cīnījos pret bankas starpniekiem

Banku intereses pāri visam - über alles!

Atbildēt

Jautājums autoram, īsti neesmu sapratis, tiesu darbi bija, vai nebija? Ja bija, kāds rezultāts??? Lūdzu sniedziet informāciju, jo esmu iesniedzis prasību satversmes tiesā, lai apstrīdētu MK noteikumus skaidras naudas sakarā. Tāpēc Jūsu pieredze man būtu ļoti noderīga. Paldies

Atbildēt

»

:) :D

Atbildēt

vispār taisnība - gribu savam centra dzīvoklim apkuri nomainīt pret malkas apkuri, kā arī elektrogaismas vietā iztikt ar kerosīna lampām, jo nekur likumos nav noteikts, ka man ir jālieto elektrība un centrālā apkure (skatīt Satversmi) , bet neviens manus iesniegumus neņem vērā, izņemot Tvaika ielu ...

Atbildēt

Un vel bija turpinājums, bet beidzas ar Ministru prezidenta biroja vadītājas O. Augustovskas atrakstīšanas PUNKTS.Tiesiska valsts!

Latvijas Republikas
Ministru kabinets
Brīvības bulvāris 36
Rīga, LV-1520

Nikolajs Buivids
Adrese:,
Rīgā, LV-

Rīgā, 2010. gada 25. maijs

Par iesnieguma izskatīšanu saskaņā
ar Administratīvā procesa likuma
un ar citām tiesiskām normām
Pieteikums

07. 05. 2010 saņēmu papīru no LATVIJAS REPUBLIKAS FINANŠU MINISTRIJA ar Nr. 12-30/3879, uz manu iesniegumu no 29.03.2010, kura ir reģistrēta valsts kancelejā 2010.g. 29. 03. plkst. 10:40.

Šis papīrs - atbilde uz manējo iesniegumu, neiztur kritiku, tā kā atbildes un darbību vietā pēc manējā iesnieguma būtības, man, aprēķiniem ar valsti un pašvaldībām, piedāvā iegūt maksājumu karti VISA, VISA Electron, MasterCard, Maestro, American Express. Tas ir, piespiež mani, pārkāpjot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, noslēgt līgumu par pakalpojumiem, kuri man nav vajadzīgi un pretim manai gribai.

Šādu rīcību atbildētājs pamato ne ar likumiem, bet ar to, ka, citēju –
„ka skaidrā naudā valsts budžeta maksājumus iekasējošas institūcijas kase veikto maksājumu apkalpošana ir saistīta ar salīdzinoši lielam administratīvām izmaksām, jo:
• institūcijai ir jāuztur atsevišķa štata vienība - kasieris;
• kase jānodrošina ar nepieciešamo aprīkojumu;
• jārēķinās ar izmaksām, kas saistītas ar skaidras naudas inkasāciju un iemaksu
attiecīgajā valsts budžeta kontā;
• jāveic skaidra naudā iekasēto maksājumu manuāla reģistrācija finanšu uzskaites
sistēmās;
• jārēķinās ar iespējamo krapniecības vai laupīšanas risku u.tml.”

Nezinu kāpēc, bet atbildētājs ar savu faktisko rīcību, izskatot manu iesniegumu, nav ņēmis vēra Valsts pārvaldes iekārtas likumu un tas, ka Latvijas Republikā -
Privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Iestāde un tiesa, piemērojot tiesību normas, apsver, vai privātpersonai nelabvēlīgs administratīvais akts vai faktiskā rīcība ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu privātpersonu tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību. Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu. Iestāde un tiesa administratīvajā procesā piemēro ārējos normatīvos aktus, starptautisko tiesību un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus. Iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju: 1) Satversme; 2) likums; 3) Ministru kabineta noteikumi; 4) pašvaldību saistošie noteikumi. Starptautisko tiesību normas neatkarīgi no to avota piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. Ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu.
(Administratīvā procesa likuma 11., 12., 13., 15. panti.)

Satversmes tiesa arī norādījusi, ka pat Ministru kabinets var izdot noteikumus tikai likumā noteiktajos gadījumos un likuma ietvaros. Tiesības noregulēt kādu jautājumu ar normatīvu aktu var tikt deleģētas Ministru kabinetam, taču tas var notikt tikai ar Saeimas ziņu un Saeimas noteiktajā apmērā (sk.: 9. un 10. iedaļu Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra spriedumā lietā Nr. 2005-03-0306).

Izejot no minēto prasu izskatīt manu iesniegumu no 29.03.2010, kura ir reģistrēta valsts kancelejā 2010.g. 29. 03. plkst. 10:40., pēc būtības un saskaņā ar likumiem, bet ne pamatojoties uz personiska ierēdņa uzskata.





Latvijas Republikas
Ministru prezidentam
Brīvības bulvāris 36
Rīga, LV-1520

Nikolajs Buivids

Rīgā, LV-e-pasta adresi:

Rīgā, 2010. gada 14. jūnijs

Par Ministru kabineta faktiskām rīcībām,
izskatot manējos iesniegumus:
no 2010. gada 29. marta un no 2010. gada 25. maija

Pieteikums
2010. gada 29. marta es iesniedzu Latvijas Republikas Ministru kabinetam iesniegumu un 2010. gada 7. maija saņemu dokumentu Nr. 12-30/3879 no Latvijas Republikas finanšu Ministrija.

Sakarā ar to, ka dokuments Nr. 12-30/3879 motivēts un pamatots nevis ar tiesiskiem normatīviem aktiem, bet gan ar personisku valsts sekretāra M. Bičevska uzskatiem. Uzskatu, ka tas neatbilst LR normatīviem aktiem: Valsts pārvaldes iekārtas likumam; Administratīvā procesa likumam un pārkāpa manas Satversmes tiesības, kura ir teikts - "Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā."

Sakara ar minēto es 2010. gada 25. maija iesniedzu MK iesnigumu, uz kuru 2010. gada 9. jūnija man atbildēja Ministru prezidenta biroja vadītāja O. Augustovska ( skaties 09.06.2010. Nr. 20/B-1141).

Izejot no minēto un ja, Latvijas Republikas Ministru prezidents uzskata, ka:
 Ministru prezidenta biroja vadītājai O. Augustovskai ir tiesības sniegt atbildes Ministru kabineta – Latvijas Republikas vārdā;
 Man, lai atrisināt manu situāciju, pārgružot tiesu, jāgriežas tiesā pret Ministru kabinetu – Latvijas Republiku,
 Vai mūsēja sarakste noslēgsies ar lēmuma pieņemšanu saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, bet ne ar personiskiem ierēdņu uzskatiem, lūdzu paziņot mani pa adresi:
, Rīgā, LV- vai pa e-pasta adresi:

Atbildēt

Zinu džeku, kurš apkrāpa pāris bankas un tika notiesāts. Sods izciests, bet viņš ir kaut kādā banku melnajā sarakstā un neviena banka neatver viņam kontu. Tad, cik saprotu no šīs sarakstes, džekam būtu tīri sarežģīti dzīvot arī pēc soda izciešanas, ja vien ne kreisie konti.

Atbildēt

Nu ko sacīt.Varu tikai vēl papiuldināt, ka SEB banka, par skaidras naudas izņemšanu no konta, kuram tiesas izpildītājs uzlicis apgrūtinājumu, prasa 10 eur.
Te tev banku genocīds pret Latviešu tautu.
Lai es izņemtu iztikas minimumu, man bankai jāmaksā 3 eur, par skaidras naudas izņemšanu, jo karte automātiski bloķēta.
Kopējie zaudējumi sastāda 13 eur, no manas invaliditātes pensijas, kura ir 135 eur. tas faktiski sastāda 10%.
Sec. Ar tieslietu ministrijas atbalstu banka mani apzog un atstāj bez plānotā iztikas minimuma veselas 3 dienas.
Es ta iztikšu, bet lai tie cūkas airijās ar tiem sūda 13 eur.
Starp citu - nepieņemot kasē eiropas savienības oficiālu maksāšanas līdzekli ko sauc par eiro banknoti Latija var iekulties lielās starptautiskās nepatikšanās.

Atbildēt