papildināts - Saeima pēdējā brīdī atmet pārstrādāšanai Smiltēna lobētās nodokļu atlaides mežsaimnieku kooperatīviem; deputāta bizness saistīts ar mežinieku naudu
PIETIEK20.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeima gandrīz vienprātīgi ceturtdien pēdējā brīdī, izskatot strīdīgos grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, nobalsoja par to atdošanu pārstrādāšanai Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Pret šo lēmumu nobalsoja vienīgi šos grozījumus lobējušais Vienotības deputāts Edvards Smiltēns un viņa frakcijas kolēģis Andris Buiķis. Pietiek jau rakstīja, ka veids, kādā Vienotības deputāts un Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns parlamenta kuluāros, ministrijās un savā frakcijā lobēja jaunas normas iekļaušanu šajā likumā, paredzot nodokļu atvieglojumus mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kā arī Smiltēna un viņa ģimenes biznesa ciešā saistība ar meža nozares naudu, liek uzdot jautājumus par interesēm, kas stāv aiz šiem likumgrozījumiem.
Pietiek jau rakstīja, ka politisko satricinājumu ēnā, ko izaisīja tieslietu ministra demisija, sabiedrības acīm mazāk pamanīts var paslīdēt Saeimas lēmums, kas ceturtdien jāpieņem, balsojot par grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā.
Kad Saeima 24. maijā balsoja par grozījumu Kooperatīvo sabiedrību likumā pieņemšanu otrajā lasījumā, gados jaunā deputāta Smiltēna lobētās nodokļu atlaides mežsaimniecības kooperatīviem atbalstīja tikai četri Vienotības deputāti - pats Smiltēns, Dzintars Zaķis, kā arī Lolita Čigāne un Ojārs Kalniņš. Pārējie Smiltēna frakcijas biedri nobalsoja pret kopā ar vairumu Reformu partijas deputātu, atturējās vai nepiedalījās balsojumā. Smiltēna lobētā norma tika pieņemta ar Zaļo zemnieku savienības un Saskaņas centra balsīm, kas uzreiz pēc balsojuma izraisīja izsaucienu no Saskaņas centra deputātu frakcijas: "Jauna koalīcija!"
Iespējamas lielo mežizstrādes firmu intereses, kuras varētu aizslēpties aiz mežsaimniecības kooperatīviem, saņemot nodokļu atlaides, un riskus valsts budžeta ieņēmumiem Smiltēna lobētajā normā saskatīja gan par likumgrozījumiem atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti no Reformu partijas Vjačeslavs Dombrovskis un Zanda Kalniņa-Lukaševica, kuri to atklāti pauda, debatējot no tribīnes, gan Smiltēna kolēģi Vienotības frakcijā.
Vienotības deputāte, juriste Ilma Čepāne gan frakcijas sēdē, gan individuālās sarunās ar citiem deputātiem un pašu Smiltēnu nebija slēpusi kritisko attieksmi pret šo priekšlikumu, piemēram, uzskatot, ka nodokļu atlaides būtu diskutējamas un iestrādājamas nodokļu likumdošanā, nevis "pa sētas durvīm" - Kooperatīvo sabiedrību likumā.
Saeimas 24. maija balsojums parādīja, ka Vienotības frakcijas lielais vairums bija uzticējies Čepānes argumentiem. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Smiltēns, lai neitralizētu šo sev kritisko autoritatīvo viedokli, pēdējās nedēļās Saeimas kuluāros centies diskreditēt Čepāni, kurai ir liela autoritāte kolēģu vidū. Tā ir neierasta prakse, ja ir runa par vienas frakcijas kolēģiem.
Trešdien Vienotības frakcijas sēdē Smiltēns kolēģiem izplatījis uz A4 formāta lapas izdrukātu anonīmu frivolā formā rakstītu ziņojumu par parlamenta kafejnīcā noklausītu sarunu. Ar to tika doti mājieni, ka kolēģe Čepāne ar kādu kuluāros apspriedusi Smiltēna lobēto normu, paužot viedokli, ka viņš to agresīvi lobē un aiz tā iespējamas kādas intereses. Šādu Smiltēna rīcību var uzskatīt par mēģinājumu pēdējā brīdī frakcijas kolēģu balsojumu nosvērt par labu savam priekšlikumam, Čepānes kritiku cenšoties pasniegt kā nomelnošanu.
Smiltēns, kad Pietiek pirms aptuveni pusotra mēneša viņam uzdeva atklātus jautājumus, vai likuma grozījumus viņam piespēlējuši kādi meža nozares lielie spēlētāji, to kategoriski noliedza, un gados jaunā deputāta acīs teju sariesās asaras. Vēlāk Saeimas kuluāros Smiltēns kolēģiem no dažādām frakcijām bija žēlojies, ka Pietiek par viņu vāc kompromatu un grib nomelnot.
Tikmēr ar meža nozari saistīti nevalstiskā, ne biznesa sektora pārstāvji Pietiek pauž viedokli, ka Smiltēns, kura ģimene ilgus gadus saistīta ar Zemkopības ministrijas uzturētā Meža attīstības fonda finansējuma apguvi, "ir nozares angažēts". Savus vārdus šie zinātāji nepiekrita publiski atklāt arī tādēļ, ka ir pazīstami ar Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru Smiltēnu.
Lursoft datubāze rāda, ka Smiltēnam uz pusēm ar māsu Kristīni Ekbaumu-Miķelsoni kopš 2010. gada septembra pieder SIA Balti group, kas pārņēmusi mežu nozares tematikai veltītā žurnāla Baltijas koks izdošanu. Iepriekšējos gados šo žurnālu izdeva Smiltēna mātei Dzintrai Smiltēnai piederošā reklāmas aģentūra Balti (pašreizējais nosaukumus - Komunikācijas RA).
Žurnāla redkolēģijā pārstāvēti vairāki mežizstrādes un kokapstrādes nozares lielie spēlētāji, piemēram, uzņēmuma Latvijas finieris un vairāku citu nozares uzņēmumu īpašnieks Juris Biķis un ar uzņēmuma Pata AB īpašnieka Ulda Mierkalna ietekmi saistītās firmas Meža eksperts vadītājs Dagnis Dubrovskis.
Kā liecina Zemkopības ministrijas informācija, Smiltēna mātes un šobrīd arī paša ministrijas parlamentārā sekretāra firma vismaz kopš 2005. gada smēlusi no Meža attīstības fonda naudas. Šo fondu uztur Zemkopības ministrija, un tas ik gadu piešķir dāsnus finansējumus dažādiem ar meža nozari saistītiem projektiem, tostarp tādiem, kurus piesaka privātas struktūras.
2011. gadā Smiltēna firma Balti group saņēmusi finansējumu no Meža attīstības fonda bukleta "Meža nozare Latvijas 20 neatkarības gados" sagatavošanai un izdošanai, bet saņemtā summa nav norādīta. Toties iepriekšējos gados Dzidrai Smiltēnai piederošā reklāmas aģentūra Balti no šī fonda pēc Zemkopības ministrijas mājaslapā pieejamās informācijas saņēmusi kopumā vairāk nekā 70 000 latu. Finansējums piešķirts gan mežu nozares tematikai veltītu žurnālu Baltic Timber Journal un Baltijskij delovol ļes izdošanai, gan Meža dienas 2005 centrālā pasākuma Doma laukumā sagatavošanai un realizācijai, gan, piemēram, konkursa Mūsu mazais pārgājiens uzvarētāju apbalvošanai.
Lursoft datubāzē pieejamais Smiltēna firmas Balti group finanšu pārskats rāda, ka 2011. gadā firmas apgrozījums bijis 119 694 lati. Firmas mājaslapā norādīts, ka tā bez žurnāla Baltijas koks izdošanas nodarbojas arī ar pasākumu organizēšanu, tostarp ikgadējo Meža dienu rīkošanu. Tāpat Smiltēnam piederošā firma veido poligrāfijas materiālus un reklāmas filmas, starp kuru pasūtītājiem, spriežot pēc Balti group mājaslapā pieejamās informācijas, liela daļa ir valstiskas un biznesa struktūras, kas saistītas ar mežu nozari.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
