Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeima gandrīz vienprātīgi ceturtdien pēdējā brīdī, izskatot strīdīgos grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, nobalsoja par to atdošanu pārstrādāšanai Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Pret šo lēmumu nobalsoja vienīgi šos grozījumus lobējušais Vienotības deputāts Edvards Smiltēns un viņa frakcijas kolēģis Andris Buiķis. Pietiek jau rakstīja, ka veids, kādā Vienotības deputāts un Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns parlamenta kuluāros, ministrijās un savā frakcijā lobēja jaunas normas iekļaušanu šajā likumā, paredzot nodokļu atvieglojumus mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kā arī Smiltēna un viņa ģimenes biznesa ciešā saistība ar meža nozares naudu, liek uzdot jautājumus par interesēm, kas stāv aiz šiem likumgrozījumiem.

Pietiek jau rakstīja, ka politisko satricinājumu ēnā, ko izaisīja tieslietu ministra demisija, sabiedrības acīm mazāk pamanīts var paslīdēt Saeimas lēmums, kas ceturtdien jāpieņem, balsojot par grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā. 

Kad Saeima 24. maijā balsoja par grozījumu Kooperatīvo sabiedrību likumā pieņemšanu otrajā lasījumā, gados jaunā deputāta Smiltēna lobētās nodokļu atlaides mežsaimniecības kooperatīviem atbalstīja tikai četri Vienotības deputāti - pats Smiltēns, Dzintars Zaķis, kā arī Lolita Čigāne un Ojārs Kalniņš. Pārējie Smiltēna frakcijas biedri nobalsoja pret kopā ar vairumu Reformu partijas deputātu, atturējās vai nepiedalījās balsojumā. Smiltēna lobētā norma tika pieņemta ar Zaļo zemnieku savienības un Saskaņas centra balsīm, kas uzreiz pēc balsojuma izraisīja izsaucienu no Saskaņas centra deputātu frakcijas: "Jauna koalīcija!"

Iespējamas lielo mežizstrādes firmu intereses, kuras varētu aizslēpties aiz mežsaimniecības kooperatīviem, saņemot nodokļu atlaides, un riskus valsts budžeta ieņēmumiem Smiltēna lobētajā normā saskatīja gan par likumgrozījumiem atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti no Reformu partijas Vjačeslavs Dombrovskis un Zanda Kalniņa-Lukaševica, kuri to atklāti pauda, debatējot no tribīnes, gan Smiltēna kolēģi Vienotības frakcijā.

Vienotības deputāte, juriste Ilma Čepāne gan frakcijas sēdē, gan individuālās sarunās ar citiem deputātiem un pašu Smiltēnu nebija slēpusi kritisko attieksmi pret šo priekšlikumu, piemēram, uzskatot, ka nodokļu atlaides būtu diskutējamas un iestrādājamas nodokļu likumdošanā, nevis "pa sētas durvīm" - Kooperatīvo sabiedrību likumā.

Saeimas 24. maija balsojums parādīja, ka Vienotības frakcijas lielais vairums bija uzticējies Čepānes argumentiem. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Smiltēns, lai neitralizētu šo sev kritisko autoritatīvo viedokli, pēdējās nedēļās Saeimas kuluāros centies diskreditēt Čepāni, kurai ir liela autoritāte kolēģu vidū. Tā ir neierasta prakse, ja ir runa par vienas frakcijas kolēģiem.

Trešdien Vienotības frakcijas sēdē Smiltēns kolēģiem izplatījis uz A4 formāta lapas izdrukātu anonīmu frivolā formā rakstītu ziņojumu par parlamenta kafejnīcā noklausītu sarunu. Ar to tika doti mājieni, ka kolēģe Čepāne ar kādu kuluāros apspriedusi Smiltēna lobēto normu, paužot viedokli, ka viņš to agresīvi lobē un aiz tā iespējamas kādas intereses. Šādu Smiltēna rīcību var uzskatīt par mēģinājumu pēdējā brīdī frakcijas kolēģu balsojumu nosvērt par labu savam priekšlikumam, Čepānes kritiku cenšoties pasniegt kā nomelnošanu.

Smiltēns, kad Pietiek pirms aptuveni pusotra mēneša viņam uzdeva atklātus jautājumus, vai likuma grozījumus viņam piespēlējuši kādi meža nozares lielie spēlētāji, to kategoriski noliedza, un gados jaunā deputāta acīs teju sariesās asaras. Vēlāk Saeimas kuluāros Smiltēns kolēģiem no dažādām frakcijām bija žēlojies, ka Pietiek par viņu vāc kompromatu un grib nomelnot.

Tikmēr ar meža nozari saistīti nevalstiskā, ne biznesa sektora pārstāvji Pietiek pauž viedokli, ka Smiltēns, kura ģimene ilgus gadus saistīta ar Zemkopības ministrijas uzturētā Meža attīstības fonda finansējuma apguvi, "ir nozares angažēts". Savus vārdus šie zinātāji nepiekrita publiski atklāt arī tādēļ, ka ir pazīstami ar Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru Smiltēnu.

Lursoft datubāze rāda, ka Smiltēnam uz pusēm ar māsu Kristīni Ekbaumu-Miķelsoni kopš 2010. gada septembra pieder SIA Balti group, kas pārņēmusi mežu nozares tematikai veltītā žurnāla Baltijas koks izdošanu. Iepriekšējos gados šo žurnālu izdeva Smiltēna mātei Dzintrai Smiltēnai piederošā reklāmas aģentūra Balti (pašreizējais nosaukumus - Komunikācijas RA).

Žurnāla redkolēģijā pārstāvēti vairāki mežizstrādes un kokapstrādes nozares lielie spēlētāji, piemēram, uzņēmuma Latvijas finieris un vairāku citu nozares uzņēmumu īpašnieks Juris Biķis un ar uzņēmuma Pata AB īpašnieka Ulda Mierkalna ietekmi saistītās firmas Meža eksperts vadītājs Dagnis Dubrovskis.

Kā liecina Zemkopības ministrijas informācija, Smiltēna mātes un šobrīd arī paša ministrijas parlamentārā sekretāra firma vismaz kopš 2005. gada smēlusi no Meža attīstības fonda naudas. Šo fondu uztur Zemkopības ministrija, un tas ik gadu piešķir dāsnus finansējumus dažādiem ar meža nozari saistītiem projektiem, tostarp tādiem, kurus piesaka privātas struktūras.

2011. gadā Smiltēna firma Balti group saņēmusi finansējumu no Meža attīstības fonda bukleta "Meža nozare Latvijas 20 neatkarības gados" sagatavošanai un izdošanai, bet saņemtā summa nav norādīta. Toties iepriekšējos gados Dzidrai Smiltēnai piederošā reklāmas aģentūra Balti no šī fonda pēc Zemkopības ministrijas mājaslapā pieejamās informācijas saņēmusi kopumā vairāk nekā 70 000 latu. Finansējums piešķirts gan mežu nozares tematikai veltītu žurnālu Baltic Timber Journal un Baltijskij delovol ļes izdošanai, gan Meža dienas 2005 centrālā pasākuma Doma laukumā sagatavošanai un realizācijai, gan, piemēram, konkursa Mūsu mazais pārgājiens uzvarētāju apbalvošanai.

Lursoft datubāzē pieejamais Smiltēna firmas Balti group finanšu pārskats rāda, ka 2011. gadā firmas apgrozījums bijis 119 694 lati. Firmas mājaslapā norādīts, ka tā bez žurnāla Baltijas koks izdošanas nodarbojas arī ar pasākumu organizēšanu, tostarp ikgadējo Meža dienu rīkošanu. Tāpat Smiltēnam piederošā firma veido poligrāfijas materiālus un reklāmas filmas, starp kuru pasūtītājiem, spriežot pēc Balti group mājaslapā pieejamās informācijas, liela daļa ir valstiskas un biznesa struktūras, kas saistītas ar mežu nozari.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

FotoCentrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Lasīt visu...

21

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

FotoJau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Lasīt visu...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...