Nav pieļaujams, ka vilkači uzplečos dienesta informāciju izmanto finansiālo un politisko kapitālu veidošanai
Ļubova Švecova14.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien mēs stāvam jaunu un nepieredzētu globālo izaicinājumu priekšā. Bet es vēlos sākt savu stāstu ar personīgo pieredzi no pagātnes. Es biju jauna izmeklētāja policijā, un tajā laikā izmeklētāji bija ļoti priecīgi, ja priekšnieks viņiem bija sadalījis materiālus par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu, jo tas bija krimināli sodāms nodarījums, kad juridiska vai fiziska persona, faktiski jau būdama bankrotējusi un nespējot pildīt saistības, tika sodīta arī ar kriminālatbildību. Noziegums bija formāls, un izmeklētāji to izmantoja, lai uzrādītu rezultātus.
Man arī iedalīja tādu materiālu par zemnieku saimniecību no Tukuma, kas bija faktiski maksātnespējīga, bet neiesniedza pieteikumu tiesā, neskatoties uz Valsts ieņēmu dienesta brīdinājumiem.
Es izsaucu atbildīgo personu, un pie manis ieradās pavecs kungs ar sastrādātām rokam. Es, jauns skuķis, uzdodu viņam jautājumu: “Kāpēc nemaksājat nodokļus un nesniedzat dokumentus tiesā?” Kungs ar asarām acīs paskaidro, ka viņam nav naudas ne nodokļu nomaksai, ne arī samaksai grāmatvedim par likvidācijas bilances sagatavošanu un juristam par pieteikumu tiesā. Kungs lūdza mani pagaidīt līdz rudenim, jo viņš iestādījis kartupeļus (bija pavasaris), rudenī novāks ražu, pārdos un tad varēs iesniegt visus nepieciešamos dokumentus tiesā.
Skatoties uz viņa rokām un redzot, kā kungs ar asarām acis lūdz nesākt krimināllietu, jo uz vecumdienām negrib būt krimināli sodīts, man bija jāizdara izvēle – sasniegt vieglu rezultātu vai pagaidīt līdz rudenim, riskējot ar priekšniecības neapmierinātību un nezinot, vai tiešām dokumenti rudenī tiks iesniegti tiesā.
Padomājot es noliku materiālu tālā plauktā un uzticējos šim kungam.
Kungs izpildīja solījumu un oktobrī atveda dokumentus. Es uzrakstīju atteikumu ierosināt krimināllietu. Bet vēlāk, kad mani iecēla amatā par atbildīgo izmeklēšanas darbā, es panācu, lai tiktu dekriminalizēta maksātnespējas pieteikuma neiesniegšana, jo saukt pie kriminālatbildības jau faktiski izputējušus uzņēmumus vai personas pēc likuma gara un mērķa ir netaisnīgi.
Likumam jābūt tādam, lai sabiedrība to uzskatītu par taisnīgu un saprotamu, jo tikai tad valsts var tikt uzskatīta par tiesisku, un starp sabiedrību un varu veidojas sociāli ekonomisks kontakts.
Tiesiskas valsts mērķis un vērtība ir taisnīgs un cilvēku brīvību sargājošs likumdošanas process un likumi. Abstraktam tiesiskumam nav vērtības.
Pašlaik mēs redzam lielu cilvēku neapmierinātību ar notiekošiem procesiem politikā un pieņemtajiem likumiem, jo diemžēl valdošā politiskā elite turpina realizēt viltus tiesiskuma politiku. Netaisnīga tiesu izpildītāju sistēma, kas pamatā dzīvo uz vismazāk aizsargātās sabiedrības daļas rēķina, vēl vairāk padziļina nabadzības plaisu. Maitasputni turpina darīt to, ko parasti – plosīt mirušos.
Sodīšana un pārmērīgā administratīvā regulācija kā nepārtraukts sabiedrības pakļaušanas process sadusmo cilvēkus un motivē aktīvi iesaistīties un piedalīties protestos! Politiskās elites mēģinājumi marginalizēt protestus un pasniegt tos ka “hibrīdkaru” vēl vairāk šķeļ un tracina sabiedrību, jo cilvēki neuzticas politiķiem un neuzticas valdībai, nepiekrīt ievērot netaisnīgus likumus!
Papildus tam Covid-19 infekcijas izplatība sekmēja straujo un visaptverošo digitalizāciju. Svarīgi, lai šādos apstākļos privātums, personiskā brīvība un drošība tiktu saglabāta kā virsvērtība. Svarīgi, lai bērnu drošība būtu prioritāte valstiskā līmenī un bērni tiktu pasargāti no atkarībām, kriminālās vides ietekmes un pedofilijas!
To nav iespējams panākt bez kvalitatīva policijas darba. Tāpēc jāceļ policista profesijas prestižs un darba samaksa. Policijas darba mērķis nevar būt sodu iekasēšana un daudzskaitlīga saukšana pie atbildības.
Policijas darba mērķim jābūt lojāla un korekta taisnīgu likumu ievērošana un cilvēku uzticēšanās.
Iekšlietu ministram būtu operatīvi jāreaģē uz izaicinājumiem pierobežā un migrācijas problēmu risināšanu, nevis jāgozējas Praida pasākumā!
Tikai mērķtiecīgs darbs ļauj cīnīties ar korupciju!
Nav pieļaujams, ka vilkači uzplečos dienesta informāciju izmanto finansiālo un politisko kapitālu veidošanai, piesedz shēmas no Saeimas tribīnes, bet “kapitālo remontu” pārvērš par ienesīgo starpniecības pakalpojumu “biznesu” attapīgajiem un varas elitei pietuvinātajiem šakāļiem, nodrošinot, ka par 50% no arestētās summas tiek atrisinātas mākslīgi izveidotas juridiskas problēmas!
Tāpēc apvienosimies un veidosim politiku kopā, balstoties uz patiesajām cilvēktiesību vērtībām! Jūsu rokās ir izvēle – pakļauties vai cīnīties!
Kad mani pārņem izmisums, nogurums un bezcerības sajūta, es atceros zemnieku no Tukuma un to, ka jau 11 gadus nevienu vairs nevar saukt pie kriminālatbildības par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu, jo tāds pants Krimināllikumā vairs nav kopš 2010.gada.
Mūsu mērķis – Latvija ir drošākā valsts, kur dzīvot, veidot ģimeni, audzināt bērnus, ceļot, attīstīt biznesu!
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
