Kā Jonikāns galvinieku pārtaisīja par parādnieku

»

Varbūt, pirms sūtīt citus, aizej pats un iepazīsties! Tas ir citāts no tiesas sprieduma!

Atbildēt

Galvotājam nāksies samaksāt parādu, bet pēc tam samaksāto summu viņš varēs piedzīt no maksātnespēju pasludinājušā kredītņēmēja, jo saistība būs iestājusies pēc maksātnespējas pasludināšanas.

Atbildēt

»

Tev nepadodas.

Atbildēt

»

Iepazīsties ar rakstā pieminēto Jonikāna bandas sagatavoto spriedumu, un tad raksti komentārus.

Atbildēt

»

Ej izgulies, nemaldini sevi un citus. Mācies katru dienu un netērē laiku, kritizējot citus. Tev nav nekādu argumentu, kādēļ man nedarīt to, kas man viegli padodas. Man nav vajadzīgi diplomi, kurus nolikt plauktiņā, man pietiek ar to diplomu, kas man ir, kura iegūšana man atvēra spējas mācīties, papildus izstrādāju arī bakalaura darbus kvalitātes vadībā, ja zini, kas ir visaptveroši kvalitātes principi, tad saproti, ko ar to domāju. Nu jau pietiek.

Atbildēt

»

Galvenā parādnieka atbrīvošanu no saistībām (saistību dzēšanu) sakarā ar saistību dzēšanas plāna izpildi maksātnespējas procesa ietvaros nevar uzskatīt ne par „darbību”, ne par „notikumu”, ar kuru galvinieks tiktu atbrīvots no galvojuma saistībām Civillikuma 1710. un 1712.panta izpratnē. Minētā galvenā parādnieka atbrīvošana no saistībām nav pamats galvinieka atbrīvošanai no galvojuma saistībām

Atbildēt

»

Kāpēc maldini cilvēkus ar saviem komentāriem, ja ir bijis slinkums vai nespēji iegūt atbilstošu izglītību?

Atbildēt

»

Pagaidām esmu uzvarējis tiesas procesos un man mani klienti ir pateicīgi. Pazīstu daudzus, kas beiguši juristus, bet ir pilnīgi idioti, kurus nākas konsultēt. Konsultēju ne tikai civillietās, bet arī administratīvajās un krimināllietās. Un daru to un turpināšu darīt, jo turpinu mācīties katru dienu.

Atbildēt

»

Ja tiek iesaistīts galvotājs, kam jādzēš parāds, tas nozīmē, ka parānieks pats ir maksātnespējīgs.. Utt.

Atbildēt

»

Precīzi, bet vecis cepās par to, ka parāds atdots, bet tiesnesis loģiski atzīst, ka līgums vēl spēkā. Logiki, ka spēkā, jo nav izbeigts ar citu līgumu, kas atklāj, ka nepaliek pretenziju starp aizdevuma līguma ar vai bez galvotāja pusēm. Tīrā logika, ko vecis nespēj saprast. Jo tālāk nemācījās, vai nenoskaidroja.

Atbildēt

»

Ir atšķirība starp maksātnespējas procesu, kas atrodas procesā, un izbeigtu maksātnespējas proces, jo izpildīts saistību dzēšanas plāns, un parādnieks ir atbrīvots no visām parāda saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164.pantu, un vienlaikus ar procedūras izbeigšanu atbrīvo parādnieku no saistībām, kuras norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā un atzīts, ka kreditori, kuri noteiktā termiņā nav pieteikuši savu kreditoru statusu un prasījuma tiesības pret parādnieku zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

Atbildēt

Kas te notiekas? Vai patiešām parādi ir jāatmaksā???? Tad ta laiki pienākuši! Bardaks kaut kāds!

Atbildēt

Ir bijis gadījums, kad galviniekam tiek prasīts maksāt situācijā, kad parādnieks ir norēķinājies...tiesu izpildītāji ciparus saraksta kādus grib pēc kreditora vārdiem...

Atbildēt

»

Saskaņā ar Civillikuma 1703.panta 2.punktu galvenā parādnieka maksātnespējas gadījumā kreditoram ir tiesības vispirms prasīt parāda piedziņu no galvinieka, jo piedziņa no galvenā parādnieka nosacīta ar īpašu (maksātnespējas) procedūru, kur piedziņas darbības tiek atliktas uz nenoteiktu laiku un piedziņas rezultāti nevar tikt prognozēti.

Atbildēt

»

Gribēju sacīt, ka ir bezcerīgi un nejēdzīgi apvainot tiesnesi. Man bija gad. kādā lietā, kad visu nakti gatavoju tiesai aizstāvības runu, no rīta visus materiālus 10 lpp. izsviedu , jo pietika ar vienu teikumu no cita likuma panta. Pēc tam tiesā izmeklēšanas tiesnesis lietā pratināja desmit policistus, bija aizskartas aizturētā cilvēktiesības.

Atbildēt

»

Lūdzu netēlo juristu, ja neesi ieguvis atbilstošu izglītību, un nesniedz juridiskās konsultācijas, jo tādā veidā tu nodari pāri tiem cilvēkiem, kuriem tu sniedz neprofesionālu palīdzību, kas tiem kaitē nevis palīdz.

Atbildēt

»

:) Viņi dažādas mākas apgūst. Strauji kļūt turīgiem,rupji un bezkaunīgi viltot pierādījumus, izskatīt lietas nelikumīgā sastāvā, spļaut virsū visiem likumiem, slaidi atliecoties.

Atbildēt

»

Viss jebkurā līgumā jāskata kā lietas kopums, neviens pants Civillikumā nav hierarhiski augstāks par citu, tādēļ ne visi spēj spriest kā tiesneši, kas gadu desmitos apgūst šo māku, ne katrs to spēj.

Atbildēt

»

Nevienu neaizstāvu, neatbalstu ari bankas, kas izzog Latviju, bet vados tikai no Civillikuma saistību tiesībām, kāds nu tas ir. Emocijas nevietā. Tikai loģiski argumenti. Lai katru lietu izprastu, uzreiz jāspriež par to tā, kā to redzētu tiesnesis. Neesmu arī nekāds augstskolu beidzis jurists, bet citiem sniedzu juridiskās konsultācijas, nestrādāju uz procesu, bet mērķi. Un izdodas. Juridiskas konsultācijas daru prieka pēc, jo sarežgītāk, jo interesantāk. Samaksa nav galvenais, bet rezultāts. Kad skaidri zinu, ka lieta bezcerīga, kā šajā gad. tā arī pasaku. Pats esmu izēdies cauri daudziem procesiem, aizstāvot savas un citu tiesības.

Atbildēt

»

Saskaņā ar Civillikuma 1694.pantu: Galvojumā ir nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds.
Maksātnespējas likuma 5.pantā noteikts: Fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.
Saskaņā ar Civillikuma 1710. pantu: Galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku.
Saskaņā ar Civillikuma 1712. pantu: Galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku.

Atbildēt

Un vispār vajadzēja domāt pirms parakstīt-

"Galvinieks uzņēmies no galvenā līguma izrietošās maksājuma saistības kā pats parādnieks un atteicies no tiesībām prasīt, lai banka ar piedziņu vispirms vēršas pie parādnieka."

kas viennozīmīgi norāda, ka nav nekādas nozīmes galvenā parādnieka maksātnespējai, ne pie kādas Civillikuma interpretācijas.

Atbildēt

»

Tiesneši savus nolēmumus netaisa uz literatūras, bet judikatūras pamata sarežgītakos gadījumos, bet šis gadījums, piedošanu, ir ikdienišķs.

Atbildēt

»

Prieks par tavu uzcītību, kalpojot darba devējam- bankai, cerams, ka labi maksā, bet taviem spriedelējumiem nav ne mazākā sakara ar raksta tēmu un noteikumu, ka tiesas spriedumam ir jābūt pamatotam ar likumu, un nav pieļaujams privātpersonai nelabvēlīgs spriedums, kas ir pamatots ar juridisko literatūru atsakoties piemērot likuma normas.

Atbildēt

»

de jure?? Ko tu lieto? Ir Satversme, ir Krimināllikums, ir tiesneša zvērests. Tas viss attiecas arī uz AT tiesnešiem. Bet nav ģenerālprokurora un AT priekšsēdētāja. Tāpēc de facto - jā.

Atbildēt

Galvinieka pienākums atbildēt kreditoram izriet no galvojuma līguma, proti, galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāktu finansiālās grūtībās. Tātad galviniekam jāatbild kreditoram par galvenā parādnieka neizpildītajām saistībām arī tad, ja pēdējais nonācis finansiālās grūtībās.

Turpretī galvinieka atsvabināšana no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistībām tikai tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais stāvoklis to novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar galvojuma mērķi, kas noteikts Civillikuma 1692. pantā.

Galvojuma mērķis jeb definējums izriet no Civillikuma 1692. panta, kas nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no parāda. No tā izriet, ka galvotājs jeb galvinieks ar savu doto galvojumu apsola kreditoram, ka aizņēmējs pildīs uzņemtās saistības jeb atmaksās kreditoram tam piešķirto aizdevumu.

Atbildēt

»

Lai izprastu. Piemērs, banka iedod aizdevumu. Aizdevums tiek dzēsts, atdodot aizdevumu pilnā mērā. Banka atzīst, ka parāda nav, bet aizdevuma līgums joprojām ir spēkā, jo juridiski nav izbeigts ar citu līgumu, kas atklāj, ka aizdevuma līgums ir izbeigts un pusēm vairs nav nekādu sistību tiesību vienai pret otru, kas attiecas uz aizdevumu līgumu. Tieši tāpat korektā gadījumā ir ar dzīvojamo telpu, industriālo telpu īres vai nomas līgumiem.

Atbildēt

Pret stulbumu zāļu nav. Māciet saviem bērniem jau no bērnudārza - nekad, nevienam nebūt par galvotāju. Tie, kas iekūlušies to paši ir pelnījuši. Tiesnešu nelikumības apkarot nav iespējams. Nevienu tas neinteresē. Viņam - Jonikānam par šo spriedumu nekas nebūs. Viņš ir virs likuma. De facto un de jure.

Atbildēt

»

Tiesnešu banda, kura savu spriedumu balsta uz juridisko literatūru, pārkāpj likumu Par tiesu varu un ir krimināli sodāmi.
Kas šajā gadījumā notiek ar Civillikumā paredzētajām regresa prasības tiesībām? Pieņemsim, ka no galvinieka, ignorējot Civillikuma 1710.un 1712.pantu, tiek piedzīts citas tiesas jau dzēsts parāds, un šis galvinieks izmanto savas Civillikuma 1704.pantā noteiktās regresa prasības tiesības un piedzen no parādnieka, kura saistības dzēstas maksātnespējas procesā, visu parādu no jauna un šis parādnieks savu likumīgā spēkā esošo nolēmumu par maksātnespējas izbeigšanu, jo izpildīts saistību dzēšanas plāns, var pakārt uz nagliņas un maksāt līdz mūža galam.

Atbildēt

»

Maniaks vai nemaniaks , bet izlasi civillikumu un tad komentē! Pilna Latvija ar visādiem , kas sevi par juristiem iedomājušies esam .

Atbildēt

Tiesnešu banda šoreiz spriež pareizi. Jo loģiski jāizšķir saistību tiesības. Loģiski, ka galvotājs atbild parādnieka vietā. Parādu parādnieks atdod, bet tas neatbrīvo galvotāju no viņa pienākuma, kas taisīts ar galvošanas līgumu. Ja galvotājs grib atteikties no galvotāja pienākuma, kas taisīts ar galvojuma līgumu, tad jālauž šī saistību tiesība ar citu līgumu, kad parāds dzēsts, kas lauz konkrētajā kreditēšanā galvojuma līgumu. Kāpēc? Tādēļ, ka, kamēr nav lauzts galvojuma līgums starp parādnieku un galvotāju, iespējams, ka saistībās ar aizdevuma līgumu var atklāties jauni apstākļi, kuros saskaņā ar aizdevuma līgumu var celties jaunas kreditora prasības pret galvotāju.

Atbildēt

Būtu jālūdz Ģenerālprokurora lēmums, atbilstoši Prokuratūras likuma 16. pantam (prokurora rīcība uzzinot par likuma pārkāpumu).
Ja tiesa lēmusi atsakoties pakļauties likumam, tad ir jāvērtē Krimināllikuma 291. panta sastāva esamība (apzināti nelikumīgs spriedums)
Mums Satversmē ietverts - nelabvēlīgs privātpersonai lēmums drīkst būt pamatots vienīgi ar LIKUMU. Ja nav likuma normas, tad nedrīkst būt nelabvēlīgs personai lēmums.

Atbildēt

Nu tādā gadījumā, arī gaviniekam jātop maksātnespējīgam.

Atbildēt

Ja banda, tad jaraksta iesniegums policijai. Ja nav rakstits, tad kapec tukshi muldam?

Atbildēt

Jonikāns slikti izskatās. Jāmirst jau būs tik un tā.

Atbildēt

Tam vecim foto tak ir 100 gadu vai nevesīgs dzīves veids.

Atbildēt

Civillikumā ir arī citi panti.
1703. Pret galvinieku celt prasību tūliņ var arī tad:
1) ja galvenais parādnieks atrodas prombūtnē vai galvinieks nevar uzdot viņa dzīves vietu;
2) ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss.

Atbildēt

»

Ir sacīts: "Šajā Dieva pasaulē kopumā un, īpaši jau, ar mums pašiem notiek TIKAI un VIENĪGI tas, ko mēs PAŠI pieļaujam. Inerti truli noskatoties, nožēlojami gļēvi "klusējot lupatiņā", vai pat apzināti uz to "parakstoties" un +/- "aktīvi ņemot dalību" - nav būtiskas atšķirības."

Un, arī: "Absolūti bezjēdzīga un jebkurā izpratnē nelietderīga cīņa (jeb, visbiežāk, pat tikai "vētrainas rosības" imitācija) ar SEKĀM, nespējot saskatīt vai pat apzināti ignorējot to patiesos CĒLOŅUS, ir viena no lielākajām muļķībām un viens no galvenajiem iemesliem tam, kāpēc "esam tur, kur esam, un ārā netiekam"."

Atbildēt

»

"neviens neņemsies vērtēt, vai AT ir/ nav pārkāpusi likumu"
Ticu, bet ne visai saprotu kāpēc? :) Likuma priekšā taču visi vienādi. Pašam ir vairāki AT spriedumi, kas taisīti viltojot pierādījumus un pārkāpjot procesa likumu. Kāds varētu viest skaidrību AT visatļautībai?

Atbildēt

»

par attiecīgajām amatpersonām taisnība. Bez tam, pat, ja autoram ir "iekšās", tad amatpersonām nav un neviens neņemsies vērtēt, vai AT ir/ nav pārkāpusi likumu. galvenais, ka spriedums stājies likumīgā spēkā. Varbūt ar laiku tiesu prakse šajā vai citā jautājumā mainīsies, bet konkrētajai personai (galviniekam) tas vairs nepalīdzēs, jo naudas būs piedzīta, īpašumi pārdoti. Atliek vienīgi cerēt, ka mantas, uz ko vērst piedziņu, viņam nav.

Atbildēt

»

Viena lieta praksīte, cita likums. Ja tiešām pārkāpts likums, taisot spriedumu, un to var skaidri noformulēt, tiesneši pelnījuši kriminālprocesu. Ja autoram ir iekšās un ir laiks un līdzekļi, būtu jāinformē attiecīgās amatpersonas par nozieguma paveikšanu. Jāsaprot arī, ka šeit ir Latvija un "attiecīgās amatpersonas" parasti ir tie, kuriem tiešām nebūtu jāatrodas šajos amatos.

Atbildēt

Nu, jā, uzrakstīts ir labi, var just, ka jurists rakstījis, nevis cilvēks parastais, kam gribas izkliegt sāpi par netaisnīgo nolēmumu. BET tā tiesu praksīte, pateicoties banku lobijam ir tieši tāda: nav galvenais parādnieks, būs galvinieks un BASTA!

Atbildēt