Iesaki rakstu: 
Ar dāvanām piekrautām kamanām dodos pie Jums sveikt visus ziemas saulgriežos. Ja ar dāvanām domājam kodolkaru. Lai arī mediji jau paspēja nodemonstrēt savu kompetenci, pilnvērtīgi iedziļinoties tēmā, tomēr izlēmu parakņāties dziļāk, pašos atslepenotajos diapozitīvos. Kā jau varēja uzminēt, ja vien neesi četrgadnieks ar garīgās attīstības problēmām vai Apollo žurnālists, Baltijas vienīgais mērķis nebija Tartu.
Lai aiztaupītu Jums, dārgie draugi, urķēšanos oriģinālmateriālos, bezkaunīgi ekspluatējot internetā atrodamus rīcekļus, esmu uzģenerējis vizuāli visnotaļ informatīvu karti.
Tāpēc uztraukumam nav pamata – igauņi netaisījās uzņemt visas mūsu godam nopelnītās kodolbumbas. Urā, urā, urā!
Precīzāk: no pieejamajiem dokumentiem mērķu saraksts Latvijā bija:
1) Bauskas lidlauks
2) Cīravas lidlauks
3) Daugavpils lidlauks
4) Dundagas lidlauks
5) Ezeres lidlauks
6) Glūdas lidlauks
7) Gulbenes lidlauks
8) Liepājas lidlauks
9) Liepājas Karostas ZR aviācijas objekts
10) Liepājas Karostas industriālais parks
11) Jelgavas lidlauks
12) Jēkabpils lidlauks
13) Jēkabpils ZA aviācijas objekts
14) Rīga - Rumbulas lidlauks
15) Rīga - Spilves lidlauks
16) Rīga - tagadējās RIX teritorija
17) Rīga - aviācijas objekts Salaspilī
18) Tukuma lidlauks
19) Vaiņodes lidlauks
20) Ventspils lidlauks
21) Ventspils tuvumā esošais miests Tārgale — aviācijas objekts
Turklāt Latviju skartu arī Palangas un Valgas lidlaukam domātās bumbas, izcepot vairākus pagastus kā Lietuvas, tā Igaunijas tuvumā.
Šeit jāmin, ka visi faili nav atslepenoti, tostarp pagaidām nav pieejama informācija par Rīgas interesantākajiem punktiem kā sekundārajiem mērķiem (kam – kā Karostas industrijai – paredzētas mazākjaudīgas kodolbumbas). Perspektīvai – Liepājā šādi mērķi, kas lielākoties atšifrējami kā dažādas ražotnes, bija aptuveni divdesmit.
Tomēr plāns neaprobežojās tikai ar infrastruktūru, kodoltriecienu mērķis bija arī maksimāla iedzīvotāju atbrīvošana no boļševisma – kam gan nepatīk kodolgenocīds? Arī Tallinā mērķu skaits sasniedza vairākus desmitus. Savukārt Rīga kā Baltijas Kara apgabala sirds nepaliktu bez mazākas ievērības.
Karte modelēta, balstoties uz vidējo pret aviācijas bāzēm izmantojamo tonnāžu – 5 megatonnas (diapazons – 1,7 līdz 9 megatonnas), detonējot uz zemes (ar mērķi nahrenizēt arī pazemes instalācijas). Liepājā simulēju arī vienu gaisā detonētu 160 kilotonnu industrijai domāto sprādzekli, kas gan nav pamanāms zem lidlauku iznīcināšanas radītā kodolmākoņa.
Sprādziena rimbuļos centra uz ārpusi iet zonas [ugunsmūris]-[500 rentgenu radiācija]-[viss tiek noslaucīts]-[gandrīz viss sabrūk]-[visiem trešās pakāpes apdegumi]. Nav attēlots: radioaktīvie lietusmākoņi, kas piebeidz visus atlikušos – jo visa karte būtu oranža.
Attiecīgi – ar atbilstošu vēja virzienu 5 megatonnu sprādziens bez problēmām samaitā dzīvi ceturtdaļai valsts teritorijas. No centra uz ārpusi nokrišņu zonas iet pēc tā, cik ātri puse iedzīvotāju saņem letālu devu: [pusstundas laikā]-[četru stundu laikā]-[divu dienu laikā]-[radioaktīvie nokrišņi nav lielākā problēma]
Kas notiek tālāk? Laiks savilkt kopā sekas (izvairoties no „un tad visi nomira”, rēķināsim tikai pašu detonāciju rezultātu).
Pēc 1959. gada PSRS tautskaites mums zināms iedzīvotāju šašliku skaits tieši skartajās pilsētās:
Rīga - 580423
Jūrmala - 37954
Baloži - 1516
Daugavpils - 64259
Liepāja - 71464
Grobiņa - 4327
Ventspils - 27420
Jelgava - 36359
Bauska - 6897
Jēkabpils - 7401
Krustpils - 9374
Valka - 4872
Dundaga - 3188
Gulbene - 7178
Kopā: 862632
Tātad LPSR momentāni zaudē 41,4% iedzīvotāju. Lielākā pilsēta nu ir Rēzekne ar nedaudz vairāk kā 20 000 iedzīvotāju – to varam uzskatīt par jauno galvaspilsētu. Faktiski PSRS militāro objektu uz rietumiem orientētā izvietojuma dēļ Austrumlatvija cieš relatīvi maz – taču neredzu pamatu cerēt, ka pat tas varētu izbeigt kurzemnieku iedomību.
Ir arī citi pozitīvie aspekti – Glūdas lidlauka sprādziens diezgan droši parauj līdzi Pikšas. Pie reizes tiekam vaļā no suitiem un ventiņiem. Turklāt - Latvija šajā brīdī top vēl mononacionālāka nekā jebkad iepriekš. Loģiski domājot, latvietis ar trīs galvām ir trīstik latvisks, tādēļ varbūt šo risinājumu ir vērts apsvērt. Arī Ziemassvētki bez sniega mums kodolziemā vairs nedraud.
Protams, karte ir lielā mērā spekulatīva – nav iespējams zināt reāli izmantoto bumbu tonnāžu (diapazons samērā plašs), taču lidlauku izvietojums visu apdzīvoto vietu centru tiešā tuvumā liek domāt, ka to iznīcība arī minimālās 1,7 megatonnu kodolieroču programmas ietvaros būtu totāla.
Noslēgumā: kodolkarš, mani mazie draugi, ir viena jestra padarīšana.
Pārpublicēts no http://ciekurs.blogspot.com
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
