Daugavpils dzelzceļa mezgla neuzlabošana - indikācija JKP shēmai izgāzt būvdarbus, ja konkursos uzvar “nevēlamie” pretendenti
Imants Liepiņš30.10.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Pārmijnieks
01.11.2019. 11:01Tie jau vēl ir tikai JKP pumpuriņi. Kad sāksies ziedēšana un pēcāk arī augļu savākšana, tad arī redzēsim, kam par godu bija iestudēta visa šī LDZ operete. Aktieri vēl tikai grimmējas un suflieri pasūta ministra runas.
Nedaudz vēstures
31.10.2019. 15:17»
op
nu tu melo uz nebēdu, ja zinātu cik daudz darbu izslēdza no iepirkumiem salīdzinot ar iepriekšējo iepirkumu, tad saprastu no kurienes bija tas cenu "samazinājums
Nu tad painformē sabiedrību kāds bija pirmā iepirkuma apjoms. Par cik samazināja apjomu un kāds bija otrā konkursa rezultāts. Un pie reizes par pārējiem diviem. Tad sapratīsim arī kurš ir melis
sola
31.10.2019. 12:05Tāpēc jau arī sarunāt negribošajiem bija jāaiziet, lai tagad visāk atslēgas vieetās sēdinātu savus šofera dēlus. Ar tiem būs vienkāršāk...pucī būdā,kas te ir saimnieks...es vai mušas. Bet tā jau ir Kariņa valdības būtība. Tas pats Rīgā....kauns skatīties uz glumo ielikteni Rīgas satiksmē.
op
31.10.2019. 11:23»
Nedaudz vēstures
Varbūt arī Pietiek tas ir interesanti...
nu tu melo uz nebēdu, ja zinātu cik daudz darbu izslēdza no iepirkumiem salīdzinot ar iepriekšējo iepirkumu, tad saprastu no kurienes bija tas cenu "samazinājums"
Nedaudz vēstures
31.10.2019. 10:08Varbūt arī Pietiek tas ir interesanti.
Pagājušajā gadā LDZ startēja ar trim ES projektiem. Rezultātā dabūja 40% sadārdzinājumu pret plānoto. Nekas sevišķs, ja autoceļiem tā bija norma. Padomes priekšsēdētājs kā reiz ir Latvijas ceļu valdes priekšsēdētājs. Principā varētu piekrist un būvēt uz nebēdu. Pārmetumu nebūtu. Bet LDZ valde mēģināja saprast sadārdzinājuma iemeslus un secināja, ka pamata sadārdzinājumam nav. Mēģināja piespiest būvniekus samazināt cenu. Nesanāca. Nospieda līdz kādiem 20%, bet arī tas likās par daudz. Konkursu izbeidza un sāka pa jaunam. Rezultātā visi trīs projekti vasaras beigās tika nofinišēti plānotajās izmaksās, pat ar minimālu ekonomiju. Kas savukārt nebija tik interesanti būvniekiem, bet SM politiskajai vadībai vispār neinteresanti. Ministrs aktīvi iesaistījās cīņā par LDZ valdes kaitīgāko locekļu noņemšanu, bet ne pārāk sekmīgi. Iepirkumu process gāja uz priekšu. Tad Padome tika pastiprināta ar diviem padomes locekļiem, kuriem bija tiešs uzdevums. Starp citu viens no viņiem - Ceplis, kā reiz ar sakariem no būvnieku puses. Arī šiem īpaši neveicās. Kamēr pabeidza uzdevumu, iepirkumi jau finišēja un neko labot nevarēja, vai nesanāca. Rezultātā 100 miljonu projekti, bez nekādas intereses atbildīgajiem politiķiem. Vēlreiz sludināt nav pamata. Realizēt vispār nekādas jēgas. Atliek tikai izbeigt un pārvirzīt līdzekļus uz potenciāli izdevīgāku projektu.
Jautājums ir kāpec Latvijas valsts ceļi necīnījās par izmaksu samazinājumu? LDZ pieredze parādīja, ka var. Turklāt tika konstatēta cenu sarunāšana kā reiz šajos ceļu projektos. Būtu uzbūvējuši par to pašu naudu kādus 20, ja ne 40% vairāk.
Fēlis
31.10.2019. 07:12Tiesiskie, b...ģ! A bļaušanas bija par savu tīrību un bezgrēcību! Šitādus jānošauj pirmos.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
