Atvadu fotogrāfijas rāda vēl citus prominentus Grūtupa talantu cienītājus
PIETIEK22.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl daži kādreizējie "kampēju grupējuma" pārstāvji, "tiesāšanās ķēķa" figuranti, kuri tā arī nenosēdās uz apsūdzēto sola, un pat Nacionālās apvienības vadītāji, - iespaidīgais fotogrāfiju klāsts no Andra Grūtupa atvadu pasākuma parāda vēl virkni pašnāvību izdarījušā un sestdien zemes klēpī guldītā advokāta talantu cienītāju. Viņu vidū gan vairāk bija laikabiedru, bet mazāk - pašlaik būtiskos valsts posteņos esošu personu (ja neskaita valsts prezidentu un Augstākās tiesas priekšsēdētāju).
Turoties Andra Šķēles ēnā, uz atvadām bija ieradies arī kādreizējais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, mītisko "melno mapīšu" vācējs Andris Staris. Tāpat uz atvadām bija ieradies vēl viens izbijis valsts sekretārs - pašreizējais "Repšes partijas" pārstāvis, kādreizējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, kurš bija spiests atstāt amatu pēc skandāla ar sievas fonda finansējumu.
No kādreizējiem "Valmieras grupējuma" pārstāvjiem atvadu apmeklētāju vidū bija arī bijušais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis un kādreizējais Rīgas domes Finanšu departamenta vadītājs Raimonds Krūmiņš.
Nedaudz neiederīgi atvadu apmeklētāju vidū izskatījās kādreizējā Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes pavadonis - kādreizējais premjera Aigara Kalvīša padomnieks, pašreizējais noklausīšanās skandālā iesaistītais lidostas Rīga galvenais (atstādinātais) drošībnieks Raimonds Lazdiņš.
Atvadās bija redzama vēl virkne "bijušo" - sociāldemokrāts, Dienvidu tilta finansējuma "arhitekts" Jānis Dinevičs, kādreizējais Augstākās Padomes deputāts Aivars Berķis, bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais notārs Ringolds Balodis un kādreizējais oficiālais laikraksta Diena īpašnieks Viesturs Koziols.
Īpašu vietu atvadu apmeklētāju vidū ieņēma viens no galvenajiem "tiesāšanās ķēķa" skandālā iesaistītajiem - bijušais Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un bijušais Augstākās tiesas priekšsēža vietnieks Pāvels Gruziņš, kurš gan nevis nosēdās uz apsūdzēto sola, bet mierīgi pensionējās.
Savukārt no ļaudīm, kas vēl joprojām ir sabiedrības acu priekšā, papildus Pietiek iepriekšējā publikācijā minētajiem bija ieradušies Nacionālās apvienības vadītāji Raivis Dzintars un Aigars Lūsis, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis un Siguldas operas svētku organizētājs Dainis Kalns.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
