Atvadu fotogrāfijas rāda vēl citus prominentus Grūtupa talantu cienītājus
PIETIEK22.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl daži kādreizējie "kampēju grupējuma" pārstāvji, "tiesāšanās ķēķa" figuranti, kuri tā arī nenosēdās uz apsūdzēto sola, un pat Nacionālās apvienības vadītāji, - iespaidīgais fotogrāfiju klāsts no Andra Grūtupa atvadu pasākuma parāda vēl virkni pašnāvību izdarījušā un sestdien zemes klēpī guldītā advokāta talantu cienītāju. Viņu vidū gan vairāk bija laikabiedru, bet mazāk - pašlaik būtiskos valsts posteņos esošu personu (ja neskaita valsts prezidentu un Augstākās tiesas priekšsēdētāju).
Turoties Andra Šķēles ēnā, uz atvadām bija ieradies arī kādreizējais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, mītisko "melno mapīšu" vācējs Andris Staris. Tāpat uz atvadām bija ieradies vēl viens izbijis valsts sekretārs - pašreizējais "Repšes partijas" pārstāvis, kādreizējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, kurš bija spiests atstāt amatu pēc skandāla ar sievas fonda finansējumu.
No kādreizējiem "Valmieras grupējuma" pārstāvjiem atvadu apmeklētāju vidū bija arī bijušais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis un kādreizējais Rīgas domes Finanšu departamenta vadītājs Raimonds Krūmiņš.
Nedaudz neiederīgi atvadu apmeklētāju vidū izskatījās kādreizējā Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes pavadonis - kādreizējais premjera Aigara Kalvīša padomnieks, pašreizējais noklausīšanās skandālā iesaistītais lidostas Rīga galvenais (atstādinātais) drošībnieks Raimonds Lazdiņš.
Atvadās bija redzama vēl virkne "bijušo" - sociāldemokrāts, Dienvidu tilta finansējuma "arhitekts" Jānis Dinevičs, kādreizējais Augstākās Padomes deputāts Aivars Berķis, bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais notārs Ringolds Balodis un kādreizējais oficiālais laikraksta Diena īpašnieks Viesturs Koziols.
Īpašu vietu atvadu apmeklētāju vidū ieņēma viens no galvenajiem "tiesāšanās ķēķa" skandālā iesaistītajiem - bijušais Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un bijušais Augstākās tiesas priekšsēža vietnieks Pāvels Gruziņš, kurš gan nevis nosēdās uz apsūdzēto sola, bet mierīgi pensionējās.
Savukārt no ļaudīm, kas vēl joprojām ir sabiedrības acu priekšā, papildus Pietiek iepriekšējā publikācijā minētajiem bija ieradušies Nacionālās apvienības vadītāji Raivis Dzintars un Aigars Lūsis, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis un Siguldas operas svētku organizētājs Dainis Kalns.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
