Valsts 15 miljonus eiro vēl neesot pazaudējusi, tās esot tikai "bažas"
PIETIEK22.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā jau pērn konstatēts, ka projektā „Iekšlietu ministrijas radiosakaru sistēmas modernizācija” veikta normatīvajiem aktiem neatbilstoša iepirkuma procedūra, jau pašlaik ir pilnīgi skaidrs, ka viss projekta finansējums būs jānodrošina no valsts budžeta līdzekļiem, kas papildus ir 15 miljoni eiro, ko Latvija nesaņems no Eiropas Komisijas kā ERAF līdzfinansējuma daļu, - šāda satura iesniegumu nesen publiskoja Pietiek. Nu esam saņēmuši atbildīgo iestāžu skaidrojumus, no kuriem izriet - pagaidām valsts 15 miljonus zaudējusi vēl neesot, tiesa, zīmīgi, ka netiek arī apgalvots, ka tas nenotiks.
Ministru kabineta pārstāve atbildē Pietiek izvairās pieminēt vārdu "zaudējumi", tā vietā apgalvojot, ka "šobrīd nav nekāda pamata runāt par pārkāpumu". Tiesa, "Finanšu ministrija kā fondu Revīzijas iestāde izvērtē Iekšlietu ministrijas Informācijas centra argumentāciju un sniegto papildu informāciju. Balstoties Revīzijas iestādes izvērtējumā, Centrālā līgumu un finanšu aģentūra (CFLA) pieņems lēmumu un nepieciešamības gadījumā tiks lemts par tālāko rīcību".
Savukārt Riharda Kozlovska (attēlā) vadītā Iekšlietu ministrija, pamatojot, kāpēc tā izlēmusi nerīkot atklātu un caurspīdīgu iepirkuma konkursu, apgalvo, ka runa esot tikai ar "bažām", bet ne konstatētiem pārkāpumiem, - šo izteiksmīgo skaidrojumu publicējam pilnībā:
"Iekšlietu ministrija ir izvērtējusi iesniegumā aprakstīto situāciju un norāda, ka nekādi Publisko iepirkumu likuma pārkāpumi iepirkuma procedūras norisē no Iepirkuma uzraudzība biroja, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas puses netika konstatēti. Tāpat netika konstatēti pārkāpumi projekta īstenošanā un līguma izpildē.
Pēc iepirkuma īstenošanas pabeigšanas Revīzijas iestāde ir izteikusi bažas par izvēlētās iepirkuma metodes pamatotību, taču nekādi pārkāpumi iepirkuma norisē un līguma izpildē nav konstatēti.
Līdz 2012.gadam Iekšlietu ministrijas radiosakaru sistēma daļēji jau bija modernizēta, balstoties uz Motorola SmartZone Astro tehnisko risinājumu par ciparu radio balss sakariem, un veiktas investīcijas esošajā tehniskajā risinājumā vairāk nekā 8,232 milj. LVL apjomā.
Lai pilnībā pabeigtu 2006.gadā iesākto tehnisko modernizāciju, bija nepieciešams saglabāt esošā Iekšlietu ministrijas radiosakaru tīkla viendabīgumu un nodrošināt tehniskā risinājuma savietojamību. Galvenais mērķis bija nodrošināt valsts aizsardzības iestāžu (Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Aizsardzības ministrijas) un civilās palīdzības iestāžu (Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta) sadarbību, izmantojot drošus attālinātos sakarus kopējā Iekšlietu ministrijas radiosakaru tīklā.
Ministru kabinets ar 2012.gada 20.marta (prot.Nr.16 50.§ 2.punkts) protokollēmumu atbalstīja risinājumu modernizēt atlikušo Iekšlietu ministrijas radiosakaru sistēmas daļu balstoties uz APCO-25, kuras tehniskais risinājums ir Motorola SmartZone Astro standarts P25.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs pirms publiskā iepirkuma rīkošanas veica tirgus analīzi attiecībā uz pasaules lielākajiem radiosakaru sistēmu infrastruktūras ražotājiem.
Minētās analīzes rezultāti liecina, ka uz analīzes veikšanas brīdi vienīgais ražotājs, kas spēja nodrošināt Iekšlietu ministrijas radiosakaru sistēmas modernizāciju un kura tehnoloģiskais risinājums pilnībā atbilda prasībām, bija Motorola. Pārējo ražotāju uz analīzes veikšanas brīdi pieejamie tehniskie risinājumi neatbilda sistēmas prasībām pilnībā vai daļēji, līdz ar to tika pieņemts lēmums lūgt Iepirkumu uzraudzības biroja saskaņojumu par iepirkuma procedūras metodi izvēloties sarunu procedūru.
Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām (likuma 64.panta pirmās daļas) Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs lūdza Iepirkumu uzraudzības biroja atļauju piemērot sarunu procedūru un Iepirkumu uzraudzības birojs šādu atļauju Iekšlietu ministrijas Informācijas centram deva.
Papildus tam - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, lai gūtu papildu pārliecību par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma pamatotību, piesaistīja neatkarīgu ekspertu atzinuma sniegšanai. Neatkarīgais eksperts savā atzinumā norādīja, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtie tehniskie argumenti un secinājumi ir pamatoti.
2015.gada 16.novembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā atbildīgās iestādes veiktajā funkcionalitātes pārbaudē Iekšlietu ministrijas Informācijas centra projektam "Iekšlietu ministrijas radiosakaru sistēmas modernizācija" konstatēja, ka finansējuma saņēmējs ir sasniedzis projektā plānoto aktivitāšu ietvaros paredzēto uzraudzības (iznākuma) rādītāju, t.i. Radiosakaru sistēmas gala (radiostaciju) lietotāju ģeogrāfisko koordināšu vietas noteikšanas informācijas sistēma ir ieviesta un darbojas atbilstoši projekta iesniegumā paredzētajam.
Neskatoties uz to, Finanšu ministrija kā fondu Revīzijas iestāde pārbaudes ziņojumā ir norādījusi, ka nav gūta pietiekama pārliecība par izvēlētās iepirkuma procedūras atbilstību. Šobrīd gan Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, gan Iekšlietu ministrija veic pārrunas ar Revīzijas iestādi par papildu nepieciešamo pierādījumu sniegšanu Revīzijas iestādei, lai tā varētu gūt pilnīgu pārliecību par izvēlētās metodes pamatotību."
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
