Prokuratūra sākusi pārbaudi par šokējošajā VID izmeklētājas intervijā atspoguļoto
Rolands Pētersons, Neatkarīgā21.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokuratūra ir sākusi pārbaudi par atstādinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas darbinieces Initas Lūres intervijā laikrakstā “Diena” pausto informāciju.
“Neatkarīgo” par to vakar informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka. “Neatkarīgā” prokuratūrai cita starpā uzdeva jautājumu, vai tad, ja Initas Lūres teiktais par spiedienu uz izmeklētājiem no VID augstāko amatpersonu, tajā skaitā direktores Ievas Jaunzemes, puses “atrast jebko” par konkrētām personām un viņu radiniekiem ir patiess, tas varētu būt uzskatāms par likumā paredzētu gadījumu, kurā prokuratūrai pašai jāreaģē uz likuma pārkāpumu.
Savukārt tagadējā iekšlietu ministra, bijušā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Māra Kučinska (“Apvienotais saraksts”) preses pārstāvis Andrejs Vaivars komentāru par VID notiekošo izteica ļoti lakoniski: “Jautājums nav ministra kompetencē.”
Objektīvi tas gan nav īsti pamatoti, jo, kā zināms, iekšlietu ministra padotībā ir Valsts drošības dienests, starp kura kompetencēm ir arī, piemēram, valsts ekonomiskā drošība. Ja VID vadību faktiski ir pārņēmis noziedzīgs grupējums, kā tas izriet no I. Lūres teiktā, tad ir grūti atrast būtiskāku problēmu valsts ekonomiskajai drošībai.
Kopumā vismaz valdības partiju politiķu aprindās vakar bija vērojama tendence izvairīties no sarunas par VID notiekošo ar mājienu - “lai finanšu ministrs Arvils Ašeradens un tiesībsargājošās institūcijas ar to tiek galā”, lai gan, ja I. Lūres teiktais atbilst patiesībai, situācija VID ir galēji katastrofāla. Finanšu ministra kā VID galvenā “uzrauga” viedokli “Neatkarīgā” līdz vakardienas vakaram tā arī nesaņēma.
Jāatzīst, ka A. Ašeradens ir nonācis politiskās sprukās, jo pat viņa partijas “Jaunā Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis iepriekš atzina, ka tad, ja nelikumības VID atkārtosies, “tas būs pēdējais piliens, lai partija prasītu no finanšu ministra atbildīgu lēmumu”. Proti, lēmumu par I. Jaunzemes atlaišanu.
Laikraksta “Diena” 17. februāra numurā publicēta Guntara Gūtes intervija ar nosaukumu “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”. Sarunā ar Guntaru Gūti VID izmeklētāja I. Lūre norāda: “Man tika pateikts, ka man ir jāatrod jebkas uz šīm personām vai šo personu radiniekiem.” Te gan jāpiebilst, ka pati I. Lūre pērn četrus mēnešus pavadīja apcietinājumā, saskaņā ar oficiālo, medijiem noplūdināto versiju - tiekot turēta aizdomās kā dalībniece noziedzīgā grupā, kura centusies izspiest kukuli no meža nozares miljonāra Andra Ramoliņa.
Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai I. Lūres stāsts ir pilnīgi, daļēji vai kaut nedaudz patiess, skandāli VID šķiet jau sasnieguši to robežu, kad jāvaicā pēc pilnīgas dienesta revīzijas un restrukturizācijas.
Red.piez. Jāpiebilst, ka arī Ģenerālprokuratūras objektivitāte un ieinteresētība šīs lietas izmeklēšanā ir apšaubāma. "Dienas" intervijā ir arī šāds fragments:
- Parasti šādas darbības nenotiek bez prokuratūras līdzdalības. Vai šajā situācijā, kad bija runa par šādu pasūtījumu, neko aizdomīgu nesaskatīja prokuratūra?
- Dažas dienas pirms kratīšanām es kopā ar savu vadību un VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi braucām uz Ģenerālprokuratūru, kur ģenerālprokurors Juris Stukāns tika informēts par plānotajām aktīvām darbībām.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
