Prokuratūra sākusi pārbaudi par šokējošajā VID izmeklētājas intervijā atspoguļoto
Rolands Pētersons, Neatkarīgā21.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokuratūra ir sākusi pārbaudi par atstādinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas darbinieces Initas Lūres intervijā laikrakstā “Diena” pausto informāciju.
“Neatkarīgo” par to vakar informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka. “Neatkarīgā” prokuratūrai cita starpā uzdeva jautājumu, vai tad, ja Initas Lūres teiktais par spiedienu uz izmeklētājiem no VID augstāko amatpersonu, tajā skaitā direktores Ievas Jaunzemes, puses “atrast jebko” par konkrētām personām un viņu radiniekiem ir patiess, tas varētu būt uzskatāms par likumā paredzētu gadījumu, kurā prokuratūrai pašai jāreaģē uz likuma pārkāpumu.
Savukārt tagadējā iekšlietu ministra, bijušā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Māra Kučinska (“Apvienotais saraksts”) preses pārstāvis Andrejs Vaivars komentāru par VID notiekošo izteica ļoti lakoniski: “Jautājums nav ministra kompetencē.”
Objektīvi tas gan nav īsti pamatoti, jo, kā zināms, iekšlietu ministra padotībā ir Valsts drošības dienests, starp kura kompetencēm ir arī, piemēram, valsts ekonomiskā drošība. Ja VID vadību faktiski ir pārņēmis noziedzīgs grupējums, kā tas izriet no I. Lūres teiktā, tad ir grūti atrast būtiskāku problēmu valsts ekonomiskajai drošībai.
Kopumā vismaz valdības partiju politiķu aprindās vakar bija vērojama tendence izvairīties no sarunas par VID notiekošo ar mājienu - “lai finanšu ministrs Arvils Ašeradens un tiesībsargājošās institūcijas ar to tiek galā”, lai gan, ja I. Lūres teiktais atbilst patiesībai, situācija VID ir galēji katastrofāla. Finanšu ministra kā VID galvenā “uzrauga” viedokli “Neatkarīgā” līdz vakardienas vakaram tā arī nesaņēma.
Jāatzīst, ka A. Ašeradens ir nonācis politiskās sprukās, jo pat viņa partijas “Jaunā Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis iepriekš atzina, ka tad, ja nelikumības VID atkārtosies, “tas būs pēdējais piliens, lai partija prasītu no finanšu ministra atbildīgu lēmumu”. Proti, lēmumu par I. Jaunzemes atlaišanu.
Laikraksta “Diena” 17. februāra numurā publicēta Guntara Gūtes intervija ar nosaukumu “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”. Sarunā ar Guntaru Gūti VID izmeklētāja I. Lūre norāda: “Man tika pateikts, ka man ir jāatrod jebkas uz šīm personām vai šo personu radiniekiem.” Te gan jāpiebilst, ka pati I. Lūre pērn četrus mēnešus pavadīja apcietinājumā, saskaņā ar oficiālo, medijiem noplūdināto versiju - tiekot turēta aizdomās kā dalībniece noziedzīgā grupā, kura centusies izspiest kukuli no meža nozares miljonāra Andra Ramoliņa.
Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai I. Lūres stāsts ir pilnīgi, daļēji vai kaut nedaudz patiess, skandāli VID šķiet jau sasnieguši to robežu, kad jāvaicā pēc pilnīgas dienesta revīzijas un restrukturizācijas.
Red.piez. Jāpiebilst, ka arī Ģenerālprokuratūras objektivitāte un ieinteresētība šīs lietas izmeklēšanā ir apšaubāma. "Dienas" intervijā ir arī šāds fragments:
- Parasti šādas darbības nenotiek bez prokuratūras līdzdalības. Vai šajā situācijā, kad bija runa par šādu pasūtījumu, neko aizdomīgu nesaskatīja prokuratūra?
- Dažas dienas pirms kratīšanām es kopā ar savu vadību un VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi braucām uz Ģenerālprokuratūru, kur ģenerālprokurors Juris Stukāns tika informēts par plānotajām aktīvām darbībām.
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
