Krišjānis ir mūsējais, naudas ir tik daudz kā nekad, lai tik lido vēl, mēs arī lidosim, ja sanāks!
Jaunā vienotība13.12.2023.
Komentāri (97)
Iesaki rakstu: 
Partiju apvienība Jaunā vienotība, ņemot vērā pēdējā laikā aktualizēto jautājumu par ministru prezidenta lomu ārpolitikā, pauž stingru atbalstu Krišjānim Kariņam, kurš četrus ar pusi gadus vadīja valdību, pašlaik pilda ārlietu ministra amata pienākumus un ir partiju apvienības valdes priekšsēdētājs.
“Krišjānis Kariņš, būdams politikā, pirmajā vietā vienmēr ir licis valsts un sabiedrības intereses – arī laikā, kad pildīja Ministru prezidenta amata pienākumus. Pirms pieciem gadiem viņš atsaucās aicinājumam kļūt par mūsu Ministru prezidenta kandidātu un iepriekšējā Saeimas sasaukumā, kad Jaunā vienotība bija mazākā Saeimas frakcija, uzņēmās vadīt piecu partiju koalīcijas veidotu valdību. Kariņš izveda mūs cauri Covid-19 pandēmijas krīzei un apņēmīgi vadīja valdību laikā, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu, pirms trim mēnešiem partijas attīstības vārdā šo stafeti nododot pašreizējai premjerministrei Evikai Siliņai. Pilnībā atbalstu Krišjāni Kariņu, jo zinu, ka grūtos brīžos mēs vienmēr varam uz viņu paļauties,” uzsver partijas Vienotība valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
“Krišjāni Kariņu pazīstu kā godavīru, kurš tur doto vārdu un pilda solījumus. Būdams premjers, viņš grūtos apstākļos sekmēja tautsaimniecības attīstību un mūsu sabiedrības labklājības pieaugumu. Krišjānis Kariņš panāca Latvijas starptautisko atpazīstamību un veidoja labas attiecības ar mūsu draugiem Eiropā. Es pilnībā atbalstu Krišjāni Kariņu – kā valstsvīru, kā tēvu, kā politiķi un kā domubiedru,” norāda partiju apvienības Jaunā vienotība domes priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.
“Krišjāņa Kariņa valdības laikā īstenotā administratīvi teritoriālā reforma devusi pamatu reģionu sekmīgai attīstībai. K. Kariņa ieguldītais darbs valsts attīstībā ir bijis būtisks gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, tādēļ atbalstu viņa turpmāko politisko darbību,” teic partijas “Kuldīgas novadam” valdes priekšsēdētāja, Jaunā vienotība valdes locekle Inga Bērziņa.
Krišjānis Kariņš ar saviem darbiem pierādījis, ka ir valstsvīrs un savas valsts patriots. Pildot Ministru prezidenta amata pienākumus, viņš vadīja vairāku smagu krīžu pārvarēšanu un panāca Latvijas starptautiskās lomas pieaugumu. Partiju apvienība Jaunā vienotība uzsver K. Kariņa ieguldījumu Latvijai nozīmīgos iekšpolitiskos un ārpolitiskos procesos.
Piemēram, 2019. gadā, uzņemoties valdības vadītāja pienākumus, Latvijai draudēja nonākšana “Moneyval” pelēkajā sarakstā. Pateicoties K. Kariņa vadītās valdības darbam, Latvija to novērsa, īstenojot finanšu sektora uzraudzības kapitālo remontu.
2020. gadā, Eiropas Savienības (ES) līderiem vienojoties par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam un ES atjaunošanas fonda izveidi, Kariņa vadībā Latvijai tika izcīnīts vēsturiski lielākais ES finansējums daudzgadu budžeta ciklā – vairāk nekā 10 miljardi eiro.
Nozīmīgs ir arī 2021. gada otrajā pusē panāktais atbalsts no ES un NATO saistībā ar Baltkrievijas izvērsto hibrīduzbrukumu Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām – lai demonstrētu atbalstu Latvijai, 2021. gada 28.novembrī kopīgā vizītē Rīgā ieradās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Pieminot 2022. gada jūnija Eiropadomes lēmumu par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai pieņemšanu – tam pamatā bija martā Versaļā notikušās neformālās ES līderu diskusijas rezultāts, kurā, neskatoties uz Rietumeiropas valstu līderu skepsi un Austrumeiropas kolēģu piekāpšanos, Kariņš ar Polijas kolēģi turpināja iestāties par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.
2022. gada NATO samitā Madridē un 2023. gada NATO samitā Viļņā, pateicoties Kariņa aktīvajam darbam ārpolitikā, tika pieņemti būtiski lēmumi NATO klātbūtnes stiprināšanai Austrumu flangā, tostarp Latvijā.
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
