Krišjānis ir mūsējais, naudas ir tik daudz kā nekad, lai tik lido vēl, mēs arī lidosim, ja sanāks!
Jaunā vienotība13.12.2023.
Komentāri (97)
Iesaki rakstu: 
Partiju apvienība Jaunā vienotība, ņemot vērā pēdējā laikā aktualizēto jautājumu par ministru prezidenta lomu ārpolitikā, pauž stingru atbalstu Krišjānim Kariņam, kurš četrus ar pusi gadus vadīja valdību, pašlaik pilda ārlietu ministra amata pienākumus un ir partiju apvienības valdes priekšsēdētājs.
“Krišjānis Kariņš, būdams politikā, pirmajā vietā vienmēr ir licis valsts un sabiedrības intereses – arī laikā, kad pildīja Ministru prezidenta amata pienākumus. Pirms pieciem gadiem viņš atsaucās aicinājumam kļūt par mūsu Ministru prezidenta kandidātu un iepriekšējā Saeimas sasaukumā, kad Jaunā vienotība bija mazākā Saeimas frakcija, uzņēmās vadīt piecu partiju koalīcijas veidotu valdību. Kariņš izveda mūs cauri Covid-19 pandēmijas krīzei un apņēmīgi vadīja valdību laikā, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu, pirms trim mēnešiem partijas attīstības vārdā šo stafeti nododot pašreizējai premjerministrei Evikai Siliņai. Pilnībā atbalstu Krišjāni Kariņu, jo zinu, ka grūtos brīžos mēs vienmēr varam uz viņu paļauties,” uzsver partijas Vienotība valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
“Krišjāni Kariņu pazīstu kā godavīru, kurš tur doto vārdu un pilda solījumus. Būdams premjers, viņš grūtos apstākļos sekmēja tautsaimniecības attīstību un mūsu sabiedrības labklājības pieaugumu. Krišjānis Kariņš panāca Latvijas starptautisko atpazīstamību un veidoja labas attiecības ar mūsu draugiem Eiropā. Es pilnībā atbalstu Krišjāni Kariņu – kā valstsvīru, kā tēvu, kā politiķi un kā domubiedru,” norāda partiju apvienības Jaunā vienotība domes priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.
“Krišjāņa Kariņa valdības laikā īstenotā administratīvi teritoriālā reforma devusi pamatu reģionu sekmīgai attīstībai. K. Kariņa ieguldītais darbs valsts attīstībā ir bijis būtisks gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, tādēļ atbalstu viņa turpmāko politisko darbību,” teic partijas “Kuldīgas novadam” valdes priekšsēdētāja, Jaunā vienotība valdes locekle Inga Bērziņa.
Krišjānis Kariņš ar saviem darbiem pierādījis, ka ir valstsvīrs un savas valsts patriots. Pildot Ministru prezidenta amata pienākumus, viņš vadīja vairāku smagu krīžu pārvarēšanu un panāca Latvijas starptautiskās lomas pieaugumu. Partiju apvienība Jaunā vienotība uzsver K. Kariņa ieguldījumu Latvijai nozīmīgos iekšpolitiskos un ārpolitiskos procesos.
Piemēram, 2019. gadā, uzņemoties valdības vadītāja pienākumus, Latvijai draudēja nonākšana “Moneyval” pelēkajā sarakstā. Pateicoties K. Kariņa vadītās valdības darbam, Latvija to novērsa, īstenojot finanšu sektora uzraudzības kapitālo remontu.
2020. gadā, Eiropas Savienības (ES) līderiem vienojoties par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam un ES atjaunošanas fonda izveidi, Kariņa vadībā Latvijai tika izcīnīts vēsturiski lielākais ES finansējums daudzgadu budžeta ciklā – vairāk nekā 10 miljardi eiro.
Nozīmīgs ir arī 2021. gada otrajā pusē panāktais atbalsts no ES un NATO saistībā ar Baltkrievijas izvērsto hibrīduzbrukumu Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām – lai demonstrētu atbalstu Latvijai, 2021. gada 28.novembrī kopīgā vizītē Rīgā ieradās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Pieminot 2022. gada jūnija Eiropadomes lēmumu par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai pieņemšanu – tam pamatā bija martā Versaļā notikušās neformālās ES līderu diskusijas rezultāts, kurā, neskatoties uz Rietumeiropas valstu līderu skepsi un Austrumeiropas kolēģu piekāpšanos, Kariņš ar Polijas kolēģi turpināja iestāties par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.
2022. gada NATO samitā Madridē un 2023. gada NATO samitā Viļņā, pateicoties Kariņa aktīvajam darbam ārpolitikā, tika pieņemti būtiski lēmumi NATO klātbūtnes stiprināšanai Austrumu flangā, tostarp Latvijā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
