Iesaki rakstu: 
Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konferencē 2. novembrī ne vien notika 150. jubilejas svētku norises analīze, bet arī tika iezīmēta Dziesmu svētku nākotne. Ja par aizvadītajiem svētkiem esmu patiesi gandarīts un atļaušos apgalvot, ka tie bija spoži un jubilejas svētku cienīgi (par ko vēlreiz paldies ikvienam, kurš pielicis savu roku un galvenais – sirdi to tapšanā), tad par nākotni diemžēl nejūtos tik drošs. Īpaši – redzot apaļas nulles nākamā gada budžetā iepretī Dziesmu svētku procesa vajadzībām.
Konference iesākās negaidīti. Pēc tam, kad konferences dalībnieki bija uzklausījuši kultūras ministres Agneses Loginas uzrunu, diriģenti izmantoja iespēju pajautāt ministrei, vai nākamā gada budžetā ir iekļauts kolektīvu vadītāju atalgojuma jautājums un vai viņa ir gatava šo jautājumu aizstāvēt. Ministre neatbildēja ar skaidru “jā”, bet norādīja, ka “turpinām runāt” un “turpinām tikties”. Dziesmu svētku saimi atbilde neapmierināja, sekoja skaļa ūjināšana, svilpieni un kopīga vienošanās dziesmā “Gaismas pils”. Bija arī pārstāvji, kas zāli pameta, un tas ir pilnībā izprotami.
Vēlāk, acīmredzot aptverot pateikto vai varbūt pakonsultējoties ar kādu padomnieku, ministres sociālā tīkla “X” kontā parādījās pavisam cita retorika - tomēr iestāšoties par atalgojuma palielināšanu. Ja ministre tā svaidās savās domās un ja tāds ir viņas “cīņasspars” šajā jautājumā, tad nav brīnums, ka budžeta prioritātēs kolektīvu vadītāju atalgojums nav iekļauts.
Dziesmu svētku nākotne nesākas ar konferenci - tā sākās jau mirklī, kad iestājās sadziedāšanās nakts rīts. Valsts ikgadēja dotācija 1,1 miljona eiro apmērā Dziesmu svētku procesa nodrošināšanai, ņemot vērā tā nozīmīgumu, ir necienīga un bīstami niecīga, domājot ilgtermiņā. Esmu gandarīts, ka kopā ar nozari un Latvijas Pašvaldību savienību jau vasaras sākumā Kultūras ministrija izstrādāja Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma modeli, kurā atbildība par Dziesmu svētku ilgtspēju solidāri dalītos starp valsti un pašvaldībām.
2024. gada budžeta prioritāro pasākumu paketē Kultūras ministrija manā vadībā iesniedza šim mērķim nepieciešamo summu - 4,9 miljoni eiro. Šī pozīcija jaunās valdības budžeta veidošanas gaitā kultūras ministrei un viņas pārstāvētajam politiskajam spēkam bija jāaizstāv un rezultāts jāizcīna. Tieši tā - jāizcīna! Politiskā cīņā jāpanāk nepieciešamie saskaņojumi no Finanšu ministrijas, kas, atgādināšu, nav kāda neatkarīga institūcija, bet gan ministrija ar politisku virsvadību. Sarunās ar politisko partiju pārstāvjiem bija jāpanāk koalīcijas vairākuma atbalsts. Piekrītu, ka laika bija maz, taču absolūti pietiekami, lai šo pozīciju aizstāvētu un izcīnītu.
Atruna, ka pie vainas ir iepriekšējā ministra “tukši solījumi” un Finanšu ministrijas akcepta iztrūkums, ne vien ir nepatiesa un nekorekta, bet arī norāda uz izpratnes trūkumu par budžeta veidošanas procesu, politiskā spēka un ministra lomu un iespējām tajā, it īpaši tik labvēlīgos fiskālās telpas apstākļos - papildu 783 miljoni eiro prioritārajiem pasākumiem. Protams, vienmēr ir vieglāk veidot savu karjeru, noniecinot iepriekšējā paveikto, nevis balstoties uz paša padarīto un sasniegto.
Līdz 2024. gada budžeta apstiprināšanai Saeimā vēl tāls ceļš, un tajā ir daudz iespēju. Es ticu, ka, iesaistoties ikvienam, kam patiesi rūp Dziesmu svētki kā mūsu nācijas pastāvēšanas stūrakmens, tiks rasts risinājums, lai izvērtējuma konferencē iezīmētās Dziesmu svētku nākotnes vīzijas nesabruktu, jau atduroties pret 2024. gada budžeta apaļajām nullēm.
Saules mūžu Dziesmu svētkiem!
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
