Ziņotājs par Stradiņu valdes priekšsēdētājas Valteres fiktīvo līgumu - viņas pašas "bīdītais" jurists Jevdokimovs?
PIETIEK07.01.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Acīgais jurists", pateicoties kura ziņojumam pret Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Rūtu Valteri sākta krimināllieta par fiktīva līguma slēgšanu, visticamākais, bijis pašas Valteres iepriekš "bīdītais" slimnīcas Finanšu un administratīvā departamenta direktors Imants Jevdokimovs, liecina Pietiek rīcībā nonākusī neoficiālā informācija par šī līguma slēgšanas un "atklāšanas" apstākļiem.
Pietiek jau informējis, ka 2012. gada nogalē Valtere atbrīvojās no slimnīcas līdzšinējiem juristiem un Jevdokimovam izveidoja īpašu amatu ar īpašu atalgojumu. Pietiek 2012. gada novembrī publicētā slimnīcas darbinieku atklātā vēstulē šīs norises bija aprakstītas šādi:
"Par no jauna pieņemto darbinieku profesionālajām spējām ir šaubas. Mūsu rīcībā ir valdes lēmums, kas liecina, ka darbinieks tiks pieņemts, pirmkārt, bez konkursa, otrkārt, ar nezināmu atalgojumu, kas spriežot no lēmuma, pārsniegs vienkārša darbinieka atalgojumu. Kā citādi saprast valdes lēmumu - pieņemt 2. līmeņa „Talantu"? Paredzēts, ka šī jaunizveidotā departamenta direktors darbu sāks jau visai drīz un tas būs Imants Jevdokimovs.
Tomēr valdes lēmumā deklamētais, ka atlīdzība tiek noteikta, ņemot vērā „plašās administratīvās, finanšu, juridiskās zināšanas un vadības pieredzi" kritiku neiztur. Diez vai I.Jevdokimova, SIA Latio nekustamā īpašuma daļas jurista ilggadējā pieredze ir tā nepieciešamā pieredze, kas bez konkursa ļauj iecelt amatā slimnīcā. No lēmuma arī redzams, ka lēmuma tapšanas brīdī nemaz vēl nav izveidots šī amata apraksts. Toties algas pamatojums ir!"
Pēc šīm pārmaiņām Valtere ar Jevdokimovu strādājusi ciešā sadarbībā līdz brīdim, kad abi mēģinājuši atbrīvoties no pēdējās slimnīcas juristes, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija: viņa par notiekošo slimnīcā uzrakstīja apjomīgu un diezgan atklātu iesniegumu pašai slimnīcas valdei un slimnīcas arodbiedrībai, gan arī Veselības ministrijas kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim Rinaldam Muciņam.
Neskatoties uz to, ka iesniegumā bijuši atklāti fakti, saistībā ar kuriem ar steigu būtu vajadzējis sākt izmeklēšanu (piemēram, par mahinācijām par slimnīcas apsardzes pakalpojumu saņemšanu, par ko Pietiek jau informējis iepriekš), viss beidzies ar to, ka juristi no darba atbrīvoja, bet Veselības ministrija uz saņemtajiem signāliem nav reaģējusi.
Valtere šajā konfliktā un tā nākšanā atklātībā vainojusi Jevdokimovu un mēģinājusi no viņa atbrīvoties, taču izrādījies, ka Jevdokimovs ir bijis apdomīgāks un jau pagājušā gada vasarā devies uz Veselības ministriju vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) ar ziņojumu par Valteres parakstītu, iespējams, fiktīvu līgumu.
Pietiek zināms, ka līgums noslēgts laikā, kad Jevdokimovs oficiāli slimnīcā vēl nav strādājis, - šis līgums Nr. SKUS 1146/12 slēgts par kombinētās un grafiskās preču zīmes reģistrēšanu Patentu valdē, un tā summa bijusi Ls 1280. Iesniegumā norādīts, ka šis līgums bijis fiktīvs, jo lielāko daļu no saņemtās naudas nācies atdot Valterei.
Kā zināms, neviena no šajā lietā iesaistītajām personām nekādu plašāku informāciju sniegt nevēlas, - Valtere ir tikai paziņojusi, ka neredzot nekādu pamatu slimnīcā sāktajai pārbaudei un nekādu naudu nelikumīgi neesot saņēmusi. Publiski jau informēts, ka pagājušā gada 13.decembrī KNAB darbinieki veikuši kratīšanu Valteres darba kabinetā. Valtere pašlaik ir atstādināta no amata.
Foto no medicine.lv
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
