Valsts prezidentam Lemberga apsūdzētā statuss un noteiktais drošības līdzeklis vienaldzīgi
PIETIEK09.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nav būtisks fakts, ka Ģenerālprokuratūra Ventspils mēram Aivaram Lembergam uzrādījusi apsūdzības sevišķi smagos noziegumos, bet Rīgas apgabaltiesa liegusi viņam pildīt amata pienākumus. Tāds secinājums izriet no Valsts prezidenta preses padomnieces Līgas Krapānes Valsts prezidenta vārdā tā sauktajiem Ventspils Domes opozīcijas deputātiem nosūtītās atbildes vēstules, kas nonākusi Pietiek rīcībā.
No Krapānes parakstītās atbildes vēstules, kuru publiskojam, var arī secināt, ka Valsts prezidentu neuztrauc, vai Lembergs ievēro viņam ar prokuratūras un tiesas lēmumu noteikto drošības līdzekli – aizliegumu pildīt mēra amatu, jo, „ja kādai personai ir noteikts drošības līdzeklis, tā ievērošana visupirms ir tiesībsargājošo iestāžu un pašas personas ziņā”.
Valsts prezidenta vienaldzību pret Lemberga apsūdzētā statusu Krapāne pamato ar nevainīguma prezumpciju, vēstulē norādot: ”Pat, ja Aivaram Lembergam ir noteikts drošības līdzeklis pildīt pašvaldības domes priekšsēdētāja amatu, tas nav pamats iebilst un noraidīt viņa kā pašvaldības iedzīvotāja un deputāta klātbūtni publiski pieejamos pasākumos.”
Atklāto vēstuli Valsts prezidentam Bērziņam Ventspils domes Lemberga opozīcijas deputāti nosūtīja jūnija sākumā, gan vēršot uzmanību uz faktu, ka Valsts prezidents nav izrādījis interesi tikties ar opozīcijas deputātiem, gan norādot, ka ar Lemberga gādību tiek ierobežota viņu kā pašvaldības deputātu tiesību pildīšana, gan aicinot skaidrot, kāpēc Valsts prezidents izvēlējies tikties ar tiesājumu amatpersonu, kam ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu liegts pildīt Ventspils mēra un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus.
Pirms gada, kad Bērziņš (10.Saeimā kā deputāts pārstāvēja apvienību Zaļo un Zemnieku savienība, par kuras „krusttēvu” tiek dēvēts Lembergs) tika ievēlēts par Valsts prezidentu, kuluāros izskanēja, ka tas noticis arī ar Lemberga gādību. Turklāt arī pats Bērziņš toreiz neslēpa, ka, pirms kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, par šo jautājumu apspriedies ar Lembergu.
Ar „vecā oligarha” Lemberga ietekmi tikuši saistīti arī iemesli, kāpēc Bērziņš ilgstoši noturējās a/s Latvijas Unibanka (tagad SEB) vadītāja amatā.
Pietiek jau rakstīja: kamēr maija beigās oficiālās vizītes Ventspilī ietvaros Valsts prezidents tikās ar Lembergu, kardināli citu nostāju izvēlējās ASV vēstniece Latvijā Džudita Garbere. ASV vēstniece, ievērojot prokuratūras un tiesas Lembergam noteikto aizliegumu pildīt Ventspils mēra amatu, Ventspilī plānotās vizītes laikā ar viņu netikās. Faktiski ASV vēstniecības atbilde uz Pietiek jautājumiem par vēstnieces vizīti Ventspilī ļāva secināt, ka ASV vēstniecība Lembergu neatzīst par Ventspils mēru.
„Mēs saprotam, ka saskaņā ar Ģenerālprokuratūras lēmumu Lemberga kungam kā drošības līdzeklis ir piemērots aizliegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Tikmēr, kamēr pret Lemberga kungu izvirzītās apsūdzības vēl tiek skatītas Latvijas tiesās, vēstnieces tikšanās ar Lemberga kungu nebūtu piemērota,” uz jautājumiem par Garberes vizīti Ventspilī atbildēja ASV vēstniecībā.
Jau maija sākumā Pietiek rakstīja, ka Ģenerālprokuratūra, kas Rīgas apgabaltiesā uztur apsūdzību pret Lembergu par sevišķi smagiem noziegumiem, spērusi virkni soļu, kas liecina, ka varētu tikt pārskatīts jautājums par stingrāka drošības līdzekļa noteikšanu Lembergam, neizslēdzot pat mājas arestu. Ģenerālprokuratūra uzskata, ka oligarhs pārkāpis viņam noteiktā drošības līdzekļa ierobežojumus pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatus. Lembergu "iegāzusi" un Ģenerālprokuratūru uz aktīvu rīcību izprovocējusi viņa „zīmēšanās” TV kameru priekšā kā Ventspils „saimniekam”, radot priekšstatu, ka viņš faktiski ir pilsētas mērs, kā arī vēlme izbaudīt luksusa komfortu, uz tiesas sēdēm Rīgas apgabaltiesā vizinoties Ventspils brīvostas Audi.
Drošības līdzekļa jēga saskaņā ar Kriminālprocesa likumu cita starpā ir arī nepieļaut, ka apsūdzētais turpina noziedzīgas darbības. Apsūdzība, prasot aizliegumu Lembergam ieņemt Ventspils domes un brīvostas valdes priekšsēdētāja amatus, ir uzskatījusi, ka, pildot šos pienākumus, viņš turpinās nodarīt būtisku kaitējumu valsts un sabiedriskajām interesēm.
Lembergs ir apsūdzēts virknē sevišķi smagu noziegumu, kas atbilstoši prokuratūras viņam uzrādītajai apsūdzībai tiek saistīti ar Ventspils mēra amata pilnvaru izmantošanu. Formāli Lembergs aizvien ieņem Ventspils mēra amatu, lai arī tiešu šo pienākumu izpildi viņam liegusi Rīgas apgabaltiesa, kur kopš 2009.gada tiek iztiesāta ar viņu saistītā krimināllieta. Ventspils mēra amatu Lembergs ieņem kopš 90. gadu sākuma un šo gadu laikā, iespējams, kā slēpts Ventspils tranzīta biznesa uzņēmumu īpašnieks kļuvis par bagātāko amatpersonu Latvijā.
Lembergam krimināllietas ietvaros uzrādītas apsūdzības sevišķi smagos noziegumos, - to skaitā ir kukuļņemšana, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšana, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
