Vai tiešām jūs domājāt, ka mūsu lieliskais Stukāns varētu būt kaut kur vainojams?
LR Ģenerālprokuratūra30.07.2023.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokuratūrā noslēgusies pārbaude par materiāliem un kriminālprocesiem, kuros kā iespējami vainīgā persona norādīts L. Rusiņš. Pārbaudē pastiprināti tika izvērtēta prokuratūras atbildīgo amatpersonu rīcības likumība, pamatotība, savlaicīgums, realizējot tām uzliktos pienākumus.
Lai izdarītu objektīvus secinājumus, pārbaudes laikā pieņemta virkne paskaidrojumu no kriminālprocesus veikt pilnvarotajām amatpersonām tostarp par savstarpējo sadarbību un komunikāciju par cietušās 2022. gada 15. septembra prokuratūrā iesniegtā iesnieguma virzību, tā izskatīšanas rezultātiem un kontroli, kā arī par prokurora komunikāciju ar cietušās juridiskās palīdzības sniedzēju. Pārbaudes laikā veikti vairāki prokurora reaģēšanas pasākumi.
Pārbaudes rezultātā ir konstatēts pamats materiālu, jautājumā par divu prokuroru iespējamā disciplinārā pārkāpuma fakta konstatēšanu, iesniegšanai Prokuroru atestācijas komisijai, kā arī materiālu iesniegšanai Prokuroru atestācijas komisijai jautājumā par viena prokurora rīcības izvērtēšanu par iespējamiem Latvijas prokuroru ētikas kodeksa normu pārkāpumiem.
Pārbaudes rezultātā Ģenerālprokuratūrā uzsākti divi kriminālprocesi, tajā skaitā par L. Rusiņa iespējami izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem – vajāšanu un draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesa bojājumu* – pret cietušo tirdzniecības centra “Sēlija” stāvlaukumā.
Prokuratūrā turpinās pārvaldības procesu pārskatīšana un pilnveide. Tiek pārskatīti un vērtēti iekšējie tiesību akti.
2023. gada 21. jūlijā papildināts un precizēts iekšējais normatīvais akts – ģenerālprokurora rīkojums –, uzdodot prokuroriem nekavējoties, no kriminālprocesa uzsākšanas dienas, iesaistīties kriminālprocesa īstenošanā, nolūkā nekavējoties nodrošināt izmeklēšanas kvalitāti un efektivitāti, arī tādos kriminālprocesos, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ja tas izdarīts pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība ģimenē.
Vairāki metodiskie materiāli, kas vērsti uz kvalitatīvu un efektīvu kriminālprocesa īstenošanu attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, prokuratūrā jau iepriekš ir izstrādāti, piemēram, par Krimināllikuma (turpmāk – KL) 132.1 pantā (Vajāšana), 168.1 pantā (Nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšana), kā arī par KL 174. pantā (Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo) paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, prokuratūrā ir izstrādāti apsūdzību paraugi ar atziņām par svarīgākajiem kvalifikācijas jautājumiem, identificējot tipiskākos pierādāmos apstākļus, kas nepieciešami personu saukšanai pie kriminālatbildības. Piekļuve šiem metodiskajiem materiāliem kopš 2023. gada aprīļa ir nodrošināta arī Valsts policijas atbildīgajām amatpersonām un kriminālprocesu veikt pilnvarotajām amatpersonām.
Papildus minētajam sagatavots un 2023. gada 31. maijā Valsts policijas priekšniekam, kā arī visiem prokuroriem izsūtīts metodiskais materiāls “Par Krimināllikuma 168.1 panta noziedzīga nodarījuma sastāva esamību”, ar tajā ietverto Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora viedokli par KL 168.1 panta subjektīvās puses pieradīšanu kriminālprocesā.
Ievērojot pārbaudē konstatētos apstākļus, identificēta nepieciešamība izstrādāt metodiskos materiālus par KL 168.1 panta un 312. panta nošķiršanu, ka arī par cietušā institūtu kriminālprocesos, kas tiek veikti par iespējamu KL 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
Ņemot vērā, ka kriminālprocesos, kuros tiek izmeklēti noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, kriminālprocesu veicošai amatpersonai ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas un izpratne psiholoģijā, nepieciešams izprast vardarbīgās personas un no vardarbības cietušās personas uzvedību, ir konstatēta nepieciešamība visās prokuratūras struktūrvienībās atsevišķiem prokuroriem noteikt specializāciju arī kriminālprocesu, kuros tiek izmeklēti noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, uzraudzībā un kriminālvajāšanā, pirms tam viņiem nodrošinot atbilstošas papildu apmācības.
2023. gada 24. maijā ģenerālprokurors Ministru prezidentam iesniedza priekšlikumus sabiedrības aizsardzības pret vardarbību nodrošināšanai, ietverot argumentētu redzējumu par nepieciešamību veikt grozījumus konkrētos Krimināllikuma Sevišķās daļas pantos, Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likuma 250.59 panta attiecīgo daļu punktos, gan arī Ministra kabineta 2014. gada 25. marta noteikumos Nr. 161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” un Ministra kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 790 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām”, kas kopumā ļautu pilnveidot un uzlabot cietušās personas pasargāšanas mehānismu no iespējamās vainīgās personas, kā arī mazinātu ar vardarbību saistītu noziedzīgu nodarījumu atkārtošanos un veicinātu starpinstitūciju sadarbību šādu noziedzīgo nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā. Priekšlikumos izteikts viedoklis par nepieciešamību veikt regulāras sociālās kampaņas, kuru mērķauditorija ir gan no vardarbības cietušas, gan vardarbību veikušas personas, un izveidot tīmekļvietni, kurā vienkopus ir skaidra un detalizēta informācija par šo personu tiesībām, kā arī iespējām saņemt visa veida profesionālu palīdzību u.c. pasākumi, kas vērsti uz sabiedrības izglītošanu un informētību.
Ģenerālprokuratūras pārstāvji pauda viedokli Tieslietu ministrijas Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā par nepieciešamajiem grozījumiem Krimināllikuma 132., 132.1, 168.1 pantā un Pārejas noteikumos (papildinot tos ar punktu, kas paredz iespēju pamatsodu - probācijas uzraudzība - pilngadīgām personām, kuras izdarījušas šā likuma 132., 132.1 un 168.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, sākt piemērot ātrāk kā to iepriekš paredzēja Pārejas noteikumi), kā arī nepieciešamajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 7. pantā, 14. pantā, 96.1 pantā, 299. pantā un 488. pantā.
Balstoties uz 2023. gada 15. jūnijā Saeima pieņēma likumus “Grozījumi Krimināllikumā”, “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un “Grozījums Personu speciālās aizsardzības likumā”, kas stājās spēkā 2023. gada 15. jūlijā. Minēto likumu grozījumi pamatā izstrādāti, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai.
Ģenerālprokuratūras veiktās pārbaudes ietvaros pārbaudītas –
• divas iztiesātas krimināllietas, kurās L. Rusiņš atzīts par vainīgu četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas saistīti ar nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu,
• viena iztiesāšanas stadijā esoša krimināllieta, kurā L. Rusiņš apsūdzēts par astoņu noziedzīgu nodarījumu - nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu - izdarīšanu,
• viens izmeklēšanas stadijā esošs kriminālprocess, kurā tiek izmeklēti 15 noziedzīgi nodarījumi, tai skaitā, par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, huligānismu, neslavas celšanu, vajāšanu, draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesa bojājumu.
• veikta sešu materiālu pārbaude saistībā ar L. Rusiņa rīcību, kuros pieņemti lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, 21 materiāla pārbaude saistībā ar L. Rusiņa rīcību, par ko uzsākti administratīvo pārkāpumu procesi.
* Šeit un citur saglabāta oriģinālrakstība
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
