Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienests pērnā gada nogalē saņēma plašu sarakstu ar automašīnām, kuru pārdošanas procesā pielietotas nodokļu nemaksāšanas shēmas. Vienojošais elements stāstā ir auto markas – Toyota, Lexus, kā arī dīlera nosaukums – Amserv. Pieci mēneši jau apkārt, taču par izmeklēšanas gaitu no VID nekādu jaunumu, jo sniegt informāciju liedzot likums. Amserv grupa Igaunijā un Latvijā tādējādi var svinēt 25. jubilejas gadu, neaptumšojot savu publicitāti ar neglītām pagātnes ēnām.
Patiesībā ir pat trīs likumi, kas Valsts ieņēmumu dienestam liedz atklāt iespējamu nodokļu zagļu vārdus. Likuma Par Valsts ieņēmumu dienestu 21. pants VID ierēdnim un darbiniekam aizliedz izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas kļuvusi zināma pildot dienesta pienākumus. Likuma Par nodokļiem un nodevām 22. pants pieprasa konfidencialitāti un nosauc izņēmumus. Visbeidzot Krimināllikums 329. pants noteic, ka par neizpaužamu ziņu izpaušanu VID darbinieks tiks ielikts uz gadu cietumā.
VID tāpēc klusē, patērētājiem tiek liegta iespēja izvēlēties godīgu pakalpojuma sniedzēju, bet tirgū turpina valdīt negodīga konkurence, jo viens tirgotājs audzējis savu tirgus daļu, mānot valsti, bet cits budžetā maksā pēc pilnas programmas.
Saskaņā ar VID datiem auto tirdzniecības nozare ir nozīmīgs ēnu ekonomikas spēlētājs. Aplokšņu algu īpatsvars ir 29%, un par plaši izplatītajām nodokļu shēmām jau gadiem runā arī dīlerus apvienojošā sabiedriskā organizācija Auto asociācija. Biežāk gan akmens tiek mests tieši lietoto automašīnu dārziņā, kaut gan arī gluži jaunas mašīnas uz papīra spēj izdzīvot garus mūžus ļoti neilgā posmā. Tas vismaz secināms no stāsta par Amserv grupas uzņēmumu tirgotajām mašīnām. VID tagad turpina skaidrot, vai šī bijusi - neglīta, bet legāla shēmošana, vai arī noziedzīgs PVN karuselis. Un jautājums arī – kurš tajā vizinājies apzināti un kurš iesēdināts ar viltu.
Jauns auto, septiņi saimnieki
Jāatgādina, ka anonīma avota sniegtajos dokumentos, ko pašlaik pēta VID, uzrādīta sekojoša shēma. (Darbnīca 6K to aprakstīja 2. februārī publikācijā Vai īstenotas nodokļu nemaksāšanas shēmas? laikrakstā Diena).
Automašīna tiek fiktīvi eksportēta uz Lietuvu, tur to nopērk juridiska persona un pārdod atkal uz Latviju. Seko viena vai vairākas pārreģistrācijas Latvijā, arī uz fiktīvām firmām – kā kurā gadījumā. Un galu galā firma tiek likvidēta, mašīna nonāk pie īstā īpašnieka, bet pievienotās vērtības nodoklis par to valstij netiek nomaksāts. Nekaunīgākos gadījumos nesamaksātais PVN pat tiek atprasīts atpakaļ no valsts.
Anonīmā avota sniegtajā sarakstā uzskaitīti 28 konkrētu Toyota un Lexus automašīnu VIN (unikālais virsbūves numurs) un reģistrācijas numuri, - šie auto kopš 2015. gada sākuma līdz pērnās vasaras beigām tika izmantoti nodokļu apiešanas shēmās. Piemēram, kāds Lexus NX deviņos mēnešos nomainījis pat septiņus (!) saimniekus. Avota sniegtajā pavadvēstulē apgalvots, ka no 2011. līdz 2013. gadam īstenoti vairāk nekā 200 darījumu ar fiktīva eksporta pazīmēm.
Paldies un viss
Ceļu satiksmes drošības direkcija pēc 6K lūguma pārbaudīja aizdomīgās reģistrācijas un apstiprināja, ka tādas patiešām ir notikušas. VID savukārt atpazina vēl citās mahinācijās iesaistītu fiktīvu firmu nosaukumus. Taču ar to arī lietas publiskā daļa ir noslēgusies.
VID preses dienests gan izsaka pateicību par sniegto informāciju: “Šāda atbildīga un godprātīga iedzīvotāju rīcība patiešām ļoti palīdz VID uzraudzības un kontroles darbā. Taču diemžēl likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pants joprojām ir nemainīgi spēkā un tādēļ mēs pie labākās gribas nevaram un nedrīkstam izpaust Jūs interesējošo informāciju, jo tā skar konkrētu nodokļu maksātāju”. Tātad nekādu ziņu par notiekošajiem kontroles pasākumiem un to rezultātiem.
Tikmēr pats nodokļu maksātājs Amserv motors valdes locekļa Armanda Vimbas personā atkārtoti ir vēstījis, ka “nekad nav veicis nodokļu shēmošanu un nav iesaistījies nodokļu shēmošanās”.
Pašlaik uzņēmums izvērsis plašu reklāmas kampaņu Igaunijā, Latvijā un plāno attīstīties arī Lietuvā.
Izmeklēšanu kavē disciplinārlieta
Izmeklēšana ir ieilgusi. Iespējams, arī organizatorisku problēmu dēļ. Neoficiāli zināms, ka Amserv biznesu vēl 2014. gadā sāka pētīt VID Finanšu policijas pārvalde, turklāt sadarbībā ar Igaunijas kolēģiem, taču nākamajā gadā no darba aizgāja galvenā izmeklētāja, neizdevās arī kāds izmeklēšanas eksperiments.
Līdztekus pārbaudes sāka arī VID Nodokļu kontroles pārvalde. Tā arī saņēma sarakstu ar konkrētajām shēmās izmantotajām automašīnām. Taču nu šī struktūrvienība uz laiku palikusi bez vadības, jo uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata atstādināta pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. It kā par daudz kaut ko kaut kam pateikusi. Ne saistībā ar Amserv lietu, bet ar būvniecību. Taču arī par to VID runāt nedrīkst.
Saskaņā ar likumu nodokļu maksātāji ir jāsargā no negatīvas publicitātes. Un diemžēl arī ļaunprātīgi nodokļu nemaksātāji. Šī pretruna pirms nesena laika nonākusi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas dienaskārtībā. Politiķi domās, kā mīkstināt konfidencialitātes prasības gadījumos, ja tas skar būtiskas sabiedrības intereses. Bet pagaidām VID klusēšanas zvērests sargā ikvienu biznesu – godīgs tas vai ne.
* analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
