Iesaki rakstu: 
Kādēļ līdz šim mazefektīvais Tiesībsarga amats pēkšņi izrādījies tik svarīgs, lai par to slēgtu aizkulišu vienošanās, kandidāta izvēli padarot par politiskās dienas kārtības jautājumu numur viens? Atbilde visdrīzāk meklējama ne tikai politiskos motīvos. Neoficiāli no avotiem valdības koalīcijā un juristu aprindās Pietiek zināms, ka drīzumā pēc jaunā Tiesībsarga apstiprināšanas amatā, par ko izredzes kļūt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ar Saskaņas centra (SC) rokām virzītajam mazpazīstamajam juristam Jurim Jansonam, varētu tikt virzīti likuma grozījumi, paplašinot Tiesībsarga pilnvaras. Tas viņu ļautu izmantot kā efektīvu instrumentu tiesnešu un prokuroru ietekmēšanai. Tas varētu būt svarīgi ZZS faktiskajam līderim, smagos noziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam.
Otrdien Ministru kabinets pieņēma valdības rīcības plānu deklarācijas par Valda Dombrovska (Vienotība) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai. Nepamanīti starp citiem šā rīcības plāna pasākumiem ietverta arī apņemšanās izvērtēt iespēju pastiprināt disciplināratbildību tām amatpersonām, kas, pildot savus amata pienākumus, ir ar nodomu izdarījušas vai apzināti pieļāvušas personas cilvēktiesību pārkāpumus.
Jau oktobrī, kad jaunizveidotā koalīcija strādāja pie Dombrovska valdības deklarācijas, pateicoties ZZS iniciatīvai, tajā tika iekļauts uzdevums pastiprināt amatpersonu darbības kontroli un atbildību par rīcību, kas radījusi zaudējumus valstij un iedzīvotājiem saistībā ar viņu cilvēktiesību un pamattiesību pārkāpšanu.
Tagad valdības rīcības plānā šīs deklarācijas izpildei ietverts pasākums „iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus efektīva mehānisma nodrošināšanai to amatpersonu iespējamo pārkāpumu noskaidrošanai un saukšanai pie atbildības, kuru vainas dēļ ir pieļauti cilvēktiesību pārkāpumi, lai šo amatpersonu prettiesiskas rīcības rezultāta Latvijas valstij saskaņā ar tiesas nolēmumiem nerastos negatīvas finansiālas sekas, kā arī nodarīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, un netiktu tērēti būtiski valsts līdzekļi kompensāciju izmaksai”.
Citiem vārdiem, valdības rīcības plāna apņemšanās drīzumā var rezultēties likumu grozījumos, kuros būtiska loma būtu atvēlēta Tiesībsargam. Neoficiāli zināms, ka drīzumā Saeimā gaidāma Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma atvēršana grozījumiem, un tajā ar Tiesībsargu varētu tikt papildināts to amatpersonu saraksts, kuras tiesīgas rosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem. Ja ZZS ar SC balsu atbalstu kopīgi ievēlēs nākamo Tiesībsargu, nākamais balsojums varētu būt par Tiesībsarga pilnvaru paplašināšanu, Pietiek prognozēja kāds avots koalīcijā. „Tiesībsargs varēs rakstīt, ka valdība nepilda rīcības plānu par tiesnešu un prokuroru atbildībupar cilvēktiesību pārkāpumiem. Kombinācijā ar „savu” Tiesībsargu šis rīcības plāna punkts var būt labs instruments spiedienam uz tiesu un prokuratūru,” Pietiek pieļāva kāds avots valdībā.
No avotiem valdības koalīcijā Pietiek zināms, ka šā pasākuma priekšlikums nācis no ZZS. Pirmdien Ministru kabinetā notikušajā koalīcijas pārstāvju sanāksmē rīcības plāna izskatīšanai ar šo priekšlikumu nācis zaļo zemnieku nesen Ventspils brīvostas valdē virzītais jurists Artis Stucka. Ar Stucku Pietiek sazināties neizdevās, viņš uz tālruņa zvanu neatbildēja.
Ilgstošā tiesvedībā ierautais Lembergs arī līdz šim ir novērtējis iespēju caur Tiesībsarga biroju censties ietekmēt tiesas procesus un sabiedrisko domu. Lembergs pie Tiesībsarga ir vērsies ar vairākām sūdzībām saistībā ar tiesībsargājošo iestāžu darbībām pret sevi, un pašreizējā Tiesībsarga Romāna Apsīša vadībā birojs Ventspils mēram līdz šim ir bijis atsaucīgs, rosinot pārbaudes. 2008. gada oktobrī Tiesībsargs pēc Lemberga sūdzības konstatēja vairākas nepilnības normatīvajos aktos saistībā ar personas informēšanu par pirmstiesas procesa termiņa pagarināšanu tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā, kurā turpinās tiesvedība un Lembergam izvirzītas apsūdzības smagos noziegumos. Ventspils mērs ir iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā par vairākiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret viņu sāktajos kriminālprocesos, un tiek pieļauts, ka Tiesībsarga biroja atbalstoši atzinumi Lembergam palīdzētu tiesvedībā.
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
