Tiesībsargs izvērtējis 31. maija Ogres novada domes ārkārtas sēdi
Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība04.07.2023.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
31.maijā sasauktajā Ogres novada domes ārkārtas sēdē publiski tika iztaujāta un kaunināta Ogres Kultūras centra Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Laila Baumane, kura bija nosūtījusi e-pastu mūziķim P.Vaickovskim, atsakot plānoto dalību Ogres pilsētas svētku laikā, jo viens no mūziķiem, Raimonds Melderis, esot nokļuvis nevēlamo personu sarakstā. R.Melderis nolēma neklusēt un vērsās pie medijiem.
Savukārt jau 31.maijā tika sasaukta domes ārkārtas sēde, kurā redzēto un dzirdēto grūti savienot ar labas pārvaldības, morāles un ētikas principiem.
Tiesībsarga redzeslokā Ogres novada pašvaldība bija nonākusi jau ar Raimonda Meldera 26.maija atklāto vēstuli “Par Satversmes 1. un 100.pantiem pretēju Ogres Kultūras centra rīcību”, saistībā ar kuru tiesībsargs pieprasīja paskaidrojumus gan no Ogres novada pašvaldības aģentūras "Ogres novada kultūras centrs", gan no Ogres novada pašvaldības.
Ne noteiktajā termiņā (līdz 9.jūnijam), ne pēc tā nokavēšanas tiesībsargs nav saņēmis atbildes, kā arī nav saņēmis pašvaldības starpatbildi ar lūgumu pagarināt atbildes sniegšanas termiņu. Tiesībsarga uzdotie jautājumi bija:
kāpēc gadījums ar mūziķa Raimonda Meldera pretenziju pret Ogres Kultūras centru tika izskatīts Ogres novada pašvaldības domes š.g. 31.maija ārkārtas sēdē, nevis risināts iestādes līmenī pušu dialogā starp mūziķi un Ogres Kultūras centra vadību, jo sevišķi, ņemot vērā to, ka mūziķis atklātajā vēstulē nav paudis pretenziju pret Ogres novada pašvaldību;
vai tā ir ierasta kārtība un prakse - Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdēs izskatīt tās iestāžu darbinieku iekšējos komunikācijas jautājumus un pārpratumus;
kāpēc Ogres novada pašvaldības domes 31.maija ārkārtas sēdē paskaidrojumi tika prasīti tikai vienpersoniski Lailai Baumanei, bet ne Ogres Kultūras centra vadībai (Elīnai Aupei un Inārai Caunītei), kuras norādes viņa esot pildījusi, atsakot mūziķim koncertu;
kādi ir Ogres novada pašvaldības domes saņemtie Ogres Kultūras centra vadības paskaidrojumi Raimonda Meldera aktualizētajā situācijā;
kāpēc, noskaidrojot situācijas apstākļus, Lailas Baumanes iztaujāšanai ir piešķirta īpaša publicitāte ar dalību Ogres novada pašvaldības domes 31.maija ārkārtas sēdē, turklāt to filmējot un atsevišķa video sižeta veidā to ievietojot youtube kanālā, papildinot ar ziņām pašvaldības majaslapā;
kādas ir tiesiskās sekas Lailas Baumanes darba tiesiskajās attiecībās saistībā ar viņas š.g. 19.maija e-pastu Pēterim Vaickovskim?
Ievērojot Tiesībsarga likuma 24.panta pirmo daļu un pamatojoties uz šīs normas otro daļu, tiesībsargs secināja, ka ir tiesisks pamats un lietderība ierosināt pārbaudes lietu.
Tās ietvaros tiesībsargs secināja:
Pašvaldības rīcība attiecībā pret Lailu Baumani acīmredzami ir uzskatāma par pārspīlētu, dramatizētu, nesamērīgu un cieņu pazemojošu. Tā vairāk atgādina paraugprāvu citu darbinieku iespējamai iebiedēšanai, nekā labas pārvaldības standartos sakņotu pašpārvaldes rīcību.
Pat, ja Laila Baumane, pildot savus darba pienākumus, tiešām pārprata situāciju ar Raimondu Melderi, viņas darba devēja rīcībā bija citi samērīgāki instrumenti apstākļu profesionālai un diskrētai noskaidrošanai, iespējama tiesībpārkāpuma objektīvai izvērtēšanai un disciplināra rakstura tiesisku seku apsvēršanai un piemērošanai.
Tiesībsargs ir nosūtījis Ogres novada pašvaldībai vairākas rekomendācijas, tostarp aicinājumu:
- tās iestāžu darbinieku iekšējos komunikācijas jautājumus un pārpratumus ļaut izskatīt, izmeklēt un izvērtēt vispirms iestādes iekšienē un tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā, kad tas skar sabiedrības intereses, izskatīt pašvaldības domes ārkārtas sēdē ar publicitātes veicināšanu;
- izvērtējot darbinieka iespējamu tiesībpārkāpumu, kas veikts, atsaucoties uz vadības norādījumiem, apstākļu noskaidrošanu īstenot vispusīgi – pieprasot un uzklausot paskaidrojumus arī no darbinieka vadības, lai tādējādi izslēgtu iespējamību, ka darbinieks ir rīkojies pakļautības un paklausības apstākļos vai baiļu ietekmē.
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
