Iesaki rakstu: 
Tas, kā un ar kuru Saeimas frakciju balsīm tiks ievēlēts Tiesībsargs, var parādīt, kā vēlāk šogad tiks ievēlēts nākamais Valsts prezidents, nesen Pietiek prognozēja kāds politikas vērotājs. Nogurusi no pēdējo nedēļu publiskās kritikas par politisko tirgu amatpersonu iecelšanā, koalīcija, bet jo īpaši Vienotība ir paudusi vēlmi panākt plašu vienošanos par profesionālu, ar autoritāti sabiedrībā apveltītu un neviena Saeimā pārstāvētā politiskā spēka nenoraidītu Tiesībsarga kandidātu. Tomēr spēkā ir arī variants B, kad katrs koalīcijas partneris izvirza savu kandidātu un uzvar tas, kurš spēj piesaistīt balsis no malas. Ieguvējs abos gadījumos būtu Saskaņas centrs (SC), jo tam ir iespēja parādīt, ka spēj vienoties tiklab ar Vienotību, kā Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).
Lai ko publiski teiktu politiķi, Tiesībsarga amats pats par sevi nevienai no partijām nav principiāli svarīgs. Tomēr tā ir augsta amatpersona, tātad panākt sava kandidāta nonākšanu šajā amatā ir politiskā spēka prestiža un ietekmes jautājums. Turklāt Tiesībsargu, aizklāti balsojot, ievēl Saeima, un tas var būt labs izmēģinājuma balsojums pirms prezidenta vēlēšanām, kuras gaidāmas vasaras sākumā.
Šobrīd spēkā ir divi galvenie scenāriji. Pirmais jeb A scenārijs paredz, ka trīs lielākās Saeimas frakcijas, vēlams ar maksimāli plašu atbalstu arī no VL-TB/LNNK un Par labu Latviju, ievēl autoritatīvu Tiesībsarga kandidātu, par kuru iepriekš līdz ceturtdienai vienojas abas koalīcijas partneres Vienotība un ZZS. Otrais jeb B scenārijs sagaidāms, ja koalīcija vienošanos nepanāk un Vienotība un zaļie zemnieki cenšas panākt balsis no opozīcijas katrs savam kandidātam. Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Pietiek nenoliedz, ka iespējami ir abi scenāriji, lai gan ar ZZS esot provizoriska vienošanās, ka jāspēj vienoties par kandidātu, kura izvirzīšana pozitīvi atbalsosies publiskajā telpā. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, uzsverot, ka nekādu traci ap Tiesībsarga ievēlēšanu negrib, tomēr šķita mazāk dedzīgs par iespēju rast vienprātību par kandidātu. Neoficiāli izskan versijas, ka Brigmanis šo procesu nekontrolē un noteicošais būs Ventspils mēra Aivara Lemberga viedoklis gan par konkrētiem kandidātiem, gan par to, vai zaļie zemnieki par kompromisu vēlēsies ko pretī.
„Vēlējumi.” Tik lakoniska bija SC Saeimas frakcijas līdera Jāņa Urbanoviča atbilde uz Pietiek jautājumu, vai ir pamats Vienotības optimismam, ka jaunnedēļ iespējama vienošanās ar šo kreisās opozīcijas frakciju par atbalstu vienam Tiesībsarga kandidātam. Tomēr kuluāru sarunās SC visu aizvadīto nedēļu Vienotībai bija ļāvusi cerēt, ka tas ir iespējams. Tieši ar šīm abu politisko spēku konsultācijām skaidrojama savulaik SC izvirzītā un Jaunā laika atbalstītā Valsts prezidenta amata kandidāta Aivara Endziņa uzrunāšana Tiesībsarga amatam, no kā viņš atteicies. SC deputāts Andrejs Klementjevs Pietiek izteicās, ka vēlme ar 29 saskaņiešu balsīm „palīdzēt” abiem amatu dalīšanā ierautajiem koalīcijas spēkiem Vienotībai un ZZS ievēlēt sabiedrībā cienītu tieslietu autoritāti esot patiesa. SC ar to tikai iegūtu, izceļoties ar konstruktivitāti uz koalīcijas fona. Vienlaikus neoficiāli izskan pieļāvumi, ka ZZS un Vienotībai, pirmdien koalīcijas sadarbības padomes sēdē nespējot vienoties par šādu kandidātu, SC varētu atbalstīt tiklab viena, tā otra kandidātu, tā parādot, kurš pēc aptuveni četriem mēnešiem var palīdzēt Rīgas pilī nonākt vēlamajam prezidenta kandidātam.
Līdzšinējais, 2007. gada martā Saeimas ievēlētais, Tiesībsargs Romāns Apsītis tika ievēlēts situācijā, kas zināmā mērā līdzinās pašreizējai. Toreizējais premjers Aigars Kalvītis (TP) tad tika smagi kritizēts par norunām ar koalīcijas partneri ZZS par atbalstu apšaubāmiem kandidātiem uz Satversmes tiesas tiesnešu amatiem un autoritatīvu kandidātu izgāšanu. Tādēļ tika izlemts sabiedrību un medijus pārsteigt ar kritikai grūti pakļaujama kandidāta izraudzīšanos Tiesībsarga amatam. Satversmes tiesas tiesnesis, bijušais tieslietu ministrs, Latvijas Universitātes mācībspēks un pagātnē viens no 4. maija deklarācijas „tēviem” Apsītis tika uzņemts atzinīgi.
Tikai vēlākie Apsīša blāvie un mazefektīvie darbības gadi Tiesībsarga amatā parādīja to, par ko neoficiālos izteikumos koalīcijas politiķi runāja. Proti, Apsītis šim amatam tika izraudzīts viņam piemītošo rakstura īpašību dēļ, paļaujoties, ka viņš nebūs aktīvs, vairāk koncentrēsies uz individuālu sūdzību izskatīšanu, no tām nolasāmās problēmas nevispārinot līdz likumu nepilnībai un līdz ar to neapgrūtinās dzīvi politiskajai elitei ar tiesību normu kritizēšanu un likumdošanas iniciatīvām.
Tagad, spriežot pēc ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Brigmaņa izteikumiem, zaļie zemnieki Tiesībsarga amatā vēlas redzēt līdzīga profila kandidātu, „darba rūķi”, kurš šo amatu neizmantotu personiskās autoritātes vairošanai. No Zaķa teiktā izriet, ka Vienotība amatā vēlētos redzēt aktīvāku kandidātu. Bez jau minētajiem neoficiāli Tiesībsarga amatam piesaukta arī tiesnese Anita Kovaļevska, kura iepriekš strādājusi arī Tiesībsarga priekštecī - Valsts Cilvēktiesību birojā. Tiesa, kāds procesam pietuvināts politiķis Pietiek prognozēja, ka par Tiesībsargu kļūs kāds „konservatīvs jurists – vīrietis”.
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
