Tiešām cenšas atbrīvoties no „neērtajām” ziņām par SAB un KNAB

Ar VDK saistītais un Jūrmalas prokurores Irinas Bogdanovas kukuļņemšanas lietā apsūdzētais uzņēmējs Boriss Rjazanskis šā gada martā bija vērsies ar iesniegumu Saeimas Nacionālās drošības komisijā, gan Valsts prezidenta kancelejā un LR Augstākajā tiesā, kurš ir viens no apsūdzētajiem, - viņš saukts pie atbildības par kukuļdošanas un kukuļa piesavināšanās organizēšanu.

Iesniegumā, kura tekstu Pietiek aizvadītajā nedēļā publiskoja pilnībā, Rjazanskis norāda – viņš konstatējis, ka „Latvijā pastāv personu grupa, kas ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli tiesībsargājošās iestādēs (prokuratūrā, KNAB un SAB), nodarbojas ar šantāžu un naudas izspiešanu, ietekmē vairāku kriminālprocesu gaitu, ekspertus, kā arī nodarbojas ar provokācijām, uz kuru pamata vēlāk tiek ierosināti un izmeklēti kriminālprocesi, izpauž valsts noslēpuma saturošu informāciju un nodod trešajām personām izmeklēšanas noslēpumu saturošas ziņas”. Iesniegumā Rjazanskis min arī konkrētus vārdus un uzvārdus.

Taču, spriežot pēc drošības un tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju atbildēm, vienīgais, kas paveikts saistībā ar iesniegumā minētajiem faktiem, ir – ierosināts kriminālprocess par nelikumīgi iegūtu elektroniskā pasta saraksti, kurā pieminēti arī iesniegumā uzskaitītie fakti. Savukārt paši sarakstē atrodamie un iesniegumā minētie fakti pilnībā ignorēti.

Gan Nacionālās drošības komisija, gan Valsts prezidenta kanceleja kategoriski atsakās sniegt ziņas, kādas darbības veiktas saistībā ar iesniegumā minētajiem faktiem. „Valsts prezidenta kanceleja nevar Jums izpaust ziņas vai kā citādi komentēt iespējamu trešo personu korespondences saturu vai jebkādas iespējamas darbības ar šādu korespondenci,” – šāda ir Valda Zatlera preses pārstāves Ilzes Rassas atbilde.

Arī SAB apgalvo, ka nav ne saņēmis minēto iesniegumu no paša Rjazanska, ne arī to ir pārsūtījusi Saeimas Nacionālās drošības komisija, un „tādēļ SAB nav varējis veikt jebkādas darbības saistībā ar minēto iesniegumu”.

Tiesa, šī pati sarakste SAB rīcībā nonākusi jau 2009. gada decembrī, un tā „jautājuma tiesiskai vērtēšanai” nekavējoties nosūtīta Ģenerālprokuratūrai, kura tad arī varot sniegt jelkādus turpmākos komentārus.

Savukārt LR Ģenerālprokuratūra pēc pirmajiem jautājumiem vēlreiz piemin kriminālprocesu, kurā gan tiek pārbaudīts nevis sarakstes saturs, bet gan tikai tas, kā šī sarakste nonākusi trešo personu rokās.

Uz atkārtotu jautājumu, vai jel kādā veidā tiek pārbaudīti tie fakti vai iedomas, kas minēti Rjazanska iesniegumā, Ģenerālprokuratūra skaidru atbildi joprojām nesniedz – no SAB skaidrojuma izrietot, ka viņi iesniegumu neesot saņēmuši un, loģiski, arī prokuratūrai neesot pārsūtījuši, tā ka par iesniegumu esot jājautā citiem tā adresātiem.

Kādu iemeslu dēļ tiesībsargājošās iestādes tik ļoti uzkrītoši nevēlas izmeklēt publiskotos un iesniegumā minētos faktus? Pietiek ir nācies dzirdēt šādu versiju: iesniegumā minēto personu vidū esot gan SAB aģenti, gan arī personas, kuru saistību ar kriminālo pasauli izmeklēšanas iestādes pētot citā sakarā, - tiesa, neesot izslēgts, ka beigu beigās arī kriminālās pasaules pārstāvji izrādīšoties saistīti ar SAB.

Novērtē šo rakstu: