Iesaki rakstu: 
Lai gan informācija par piektdienas sarunu detaļām starp premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) un starptautiskajiem aizdevējiem oficiāli netiek izpausta, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, premjeram nav izdevies pārliecināt aizdevējus par minimālo vēlamo budžeta deficīta samazinājuma summu, ar ko viņš devās uz sarunām, proti, 280 miljoniem latu. Sarunas ar aizdevējiem jau iepriekš tika prognozētas smagas.
Tomēr Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas vadītājs Latvijā Marks Grifits pēc tikšanās ar Dombrovski apstiprināja, ka budžeta deficīts būs jāsamazina par „būtiski mazāku” summu, nekā 400 miljoni. Pieļauts, ka reālā konsolidācija var sasniegt 320-330 miljonus latu, nevis 395 miljonus, kas fiksēti pēdējā ar SVF parakstītajā sadarbības memorandā.
Konkrēti pasākumi, ar kuru palīdzību valdība plāno veikt tik ievērojamu budžeta deficīta samazinājumu, netiek atklāti. Ceturtdien tie apspriesti ar aizdevēju pārstāvjiem, un informēti avoti valdībā Pietiek neslēpa, ka aizdevēji akcentē nepieciešamību veikt pasākumus ar ilgtermiņa efektu. Par tādu SVF neuzskatot atteikšanos no iemaksām otrajā pensiju līmenī, samazinot iemaksu likmes no pašreizējiem 2% uz 0%. Tādā veidā valdība cer ietaupīt teju 90 miljonus latu.
No aizdevēju puses pieminēta arī iespēja atteikties no pensiju piemaksām. Formāli to var censties pasniegt kā ar pensiju samazināšanu tieši nesaistītu soli, tomēr jāņem vērā, ka piemaksas sastāda būtisku daļu no pensijas kopējā apmēra. Kā uzsvēra Pietiek avoti, šis variants esot izslēgts, jo „premjers nekad uz to neies”. Tomēr aptuveni 70 miljonus latu valdība varētu meklēt citās sociālā budžeta sadaļās, pārskatot pabalstus.
Piektdien galīgā vienošanās par budžeta konsolidācijas skaitli starp SVF un premjeru nav panākta, un noprotams, ka tā atkarīga no izvēlēto deficīta samazināšanas pasākumu klāsta. Otrs koalīcijas partneris - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – arī deklarējis, ka pensijas ir neaizskaramas, tāpat valdības deklarācijā ierakstīta apņemšanās nesamazināt veselības aprūpes budžetu attiecībā pret iepriekšējā gada faktisko finansējuma apmēru.
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
