Iesaki rakstu: 
Pašvaldības iepirkumus Ādažos iespējams "sakārtot" tā, lai uzņēmumi no malas godīgā konkurencē paliktu bez izredzēm uz 125 000 eiro vērtu līgumu, atklāj Pietiek rīcībā nonācis sarunas ieraksts, kas tapis nu jau bijušā Ādažu mēra Māra Sprindžuka gāšanas priekšvakarā, tiekoties vienam no deputātiem un pašvaldības kapitālsabiedrības vadītājam.
Pērnajā novembrī Ādažu novada domē tika izsludināts iepirkums pašvaldības ēku uzkopšanai ar prognozēto līgumcenu 125 000 eiro. 2. aprīlī izsludināts jauns iepirkums ar pieteikšanās termiņu līdz 20. maijam, liecina publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.
Kā pirmā iepirkuma pieteikumu iesniegšanas termiņš bija noteikts 6. janvāris, un Ādažu novada domes iepirkumu komisijas protokolā redzams, ka visi septiņi pretendenti piedāvājuši cenu, kas krietni pārsniegusi plānotās izmaksas. Zemāko cenu - 175 045 eiro (bez PVN) piedāvājusi SIA BPS, otrā zemākā cena - 195 929 eiro bijusi pašvaldības kapitālsabiedrībai Ādažu namsaimnieks. SIA RavLat Group, SIA Cleanhouse, SIA NP Maintenance, P/a Apvienība Pluss piedāvājušas cenu virs 200 000 eiro, bet SIA Impel Serviks - 375 103 eiro.
Tomēr uzvarētājs starp pretendentiem netika izraudzīts, un Ādažu domes iepirkumu komisijas tālākie lēmumi šajā iepirkumā kavējās divus mēnešus, līdz pat martam, kad konkursu nolemts pārtraukt. Kā iemesls iepirkumu komisijas 11. marta sēdes protokolā minēts, ka iegūta jauna informācija par pakalpojuma patiesajām izmaksām, kas būtiski ļautu ietaupīt, tādēļ jāizsludina jauns iepirkums.
Jaunie apstākļi radušies, jo līdz lēmumam par iepirkuma likteni Ādažu novada dome pasteigusies noslēgt pagaidu līgumu par ēku uzkopšanu ar pašvaldībai piederošo kapitālsabiedrību Ādažu namsaimnieks. Līguma summa - 4 899 eiro mēnesī (bez PVN) ar iespēju līgumu pagarināt līdz trim mēnešiem.
Notikumu hronoloģija un Pietiek rīcībā nonākušais sarunas ieraksts vedina uz aizdomām, ka vilcināšanās ar lēmumu notikusi, lai iegūtu laiku "sakārtot" jaunu iepirkumu tā, lai tajā uzvar Ādažu namsaimnieks. Publiski pieejamajos domes iepirkumu dokumentos nav atrodams fakts, ka šī pašvaldības kapitālsabiedrība kā apakšnieku iepirkumā pieaicinājusi SIA K Property, kurā vēl pāris mēnešus pirms iepirkuma izsludināšanas, kā rāda Lursoft dati, 50% piederējuši Ādažu novada domes deputātam Uģim Dambim (ZZS), viņš arī bijis firmas valdes priekšsēdētājs. Tagad uzņēmums pārgājis citiem īpašniekiem, piemēram, 30% kapitāldaļu ieguvusi citas Dambim vēl nesen piederējušas firmas biroja vadītāja. Viņš Pietiek noliedza, ka darījums bijis fiktīvs, lai izvairītos no pārmetumiem interešu konfliktā.
Tieši saruna starp Dambi un Ādažu namsaimnieka valdes priekšsēdētāju Juri Krūzi, kas ierakstīta 24. janvārī, nonākusi Pietiek rīcībā. Telpu uzkopšanas iepirkums apspriests gandrīz 40 minūšu ilgās sarunas pašā sākumā, un rodas iespaids, ka Krūze atskaitās Dambim kā līgumā ieinteresētai pusei. Nesen Dambis uzrakstījis iesniegumu, ka noliek deputāta mandātu, kā iemeslu minot veselības stāvokli.
"Vispirms par to Kultūras centru [atrodas vienā adresē ar Ādažu novada domi un ir tā telpu uzkopšana ir iepirkuma sastāvdaļa], tur es saprotu, ka solīja - no 1. februāra ir jāsāk strādāt," sarunu uzsākot, Dambim saka Krūze. "Kaut kāds property vinnēja," viņu pārtrauc Dambis, un seko abu smiekli, dzirdams ierakstā.
"Firma ir tiešām pārdota, bet skaidrs, ka tas viss man nav vienaldzīgs - tie taču tie paši ādažnieki vien ir. Es ar to [telpu uzkopšanas biznesu] 20 gadus esmu nodarbojies, esmu domes deputāts, tad kurš, lai viņam [Ādažu namsaimnieka vadītājam] dod padomus?" savu interesi par iepirkumu pamato Dambis.
Viņš neslēpj, ka K Property kā apakšuzņēmējs piesaistīts, lai Ādažu namsaimnieks varētu kvalificēties iepirkuma prasībām, jo pašvaldības kapitālsabiedrībai līdz tam nav bijis prasītās pieredzes telpu uzkopšanā. Reāli darbus veikšot Ādažu namsaimnieks, bet K Property iesaiste būšot "padomu sniegšana" un telpu uzkopšanas tehnikas aizlienēšana.
Tālāk ierakstā Krūze stāsta, kā tiks panākts jaunā iepirkuma uzvarēšanai nepieciešamais ietaupījums - atlaižot divus darbiniekus, saīsinot darba laiku un palielinot slodzes. Ādažu novada domes iepirkumu komisijas sēdē, kas notikusi dažas stundas pirms Dambja un Krūzes sarunas, tas, kas ierakstā izklausās pēc "sarunāšanas", pasniegts kā nejauši atklāta iespēja samazināt izmaksas.
“Kopš objektā strādā Ādažu namsaimnieks, mūsu rīcībā ir detalizētāka informācija par ēkas uzkopšanas pakalpojuma iekšējo struktūru un reālajiem darba apjomiem. Svarīgi, ka, novērojot darbinieku noslodzi objektā, ir secināts, ka kopējo pakalpojuma apjomu ir iespējams nodrošināt ar mazāku darbinieku skaitu, attiecīgi, tehniskajā specifikācijā paredzēto 8 apkopēju vietā nodarbinot 6, kā arī 2 sētnieku vietā – 1 sētnieku,” teikts Ādažu novada domes iepirkumu komisijas sēdē, lemjot par iepirkuma pārtraukšanu. Aptuvenais darbinieku izmaksu ietaupījums pēc lēmēju aplēsēm būtu apmēram 285 eiro par katru no trim “noīsinātajiem” darbiniekiem, kas trīs gados būtu 30 780 eiro.
Dambis nekomentē, kas ierakstījis Pietiek rīcībā nonākušo sarunu, lai gan apstiprina, ka ierakstā dzirdams viņš un Krūze. 24. janvārī tapušā ieraksta video visu sarunas laiku redzami vien griesti, bet pēdējās sekundēs arī kāda vīrieša seja, kad tas pieliecas, lai paņemtu ieraksta aparatūru. Bijušais Ādažu mērs Māris Sprindžuks zina stāstīt, ka vismaz daļu šī ieraksta Dambis atskaņojis toreizējās koalīcijas deputātiem 28. janvārī. Tas kalpojis kā pēdējais grūdiens mēra gāzēju mobilizēšanai, jo ierakstā Krūze, atsaucoties uz sarunu ar Sprindžuku, Dambim stāsta, ka mērs meklējot sev jaunus atbalstītājus un piedāvājis priekšsēdētāja vietnieka amatu Vienotības deputātei Ilzei Pētersonei. Līdz tam priekšsēdētāja vietnieks bija Dambis.Ādažu namsaimnieka vadītāja Krūzes ietekmi var skaidrot arī ar faktu, ka viņš ir Reģionu alianses valdes loceklis. Tai Ādažu novada domē ir seši no 15 deputātu mandātiem.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
