Pieļauj, ka ierosme par prezidenta kandidātiem var nākt "no malas"

„Domāju, šobrīd inteliģence, ja mēs vispār varam par vienotu kopumu runāt, nenāks ar savu prezidenta kandidātu un arī neiesaistīsies kādas konkrētas kandidatūras atbalstīšanai. Kāda tam jēga, ja mēs skaidri zinām, ka Saeimas sastāvs ir tāds, ka nepadodas sabiedrības spiedienam un arī nepadosies?” uzskata rakstniece Māra Zālīte, kura savulaik aktīvi piedalījās Vairas Vīķes-Freibergas izvirzīšanā. Viņa gan neizslēdz iespēju izteikties par kādiem kandidātiem, bet tikai tad, kad partijas tos būs oficiāli izvirzījušas.

Arī rakstniece Marina Kosteņecka uzskata, ka inteliģence ir pārāk sašķelta, lai no tās gaidītu vienošanos par atbalstu vienam konkrētam Valsts prezidenta kandidātam. „Katram atsevišķam inteliģences līderim varbūt ir kādas simpātijas vai antipātijas attiecībā uz iespējamo prezidenta kandidātu, bet iespēju tautai pateikt, ka visas inteliģences viedoklis ir tāds vai citāds, es šobrīd neredzu,” saka Kosteņecka.

Savukārt komponists Raimonds Pauls no darbības vairākos Saeimas sasaukumos lieliski apzinoties, ka viņa vai lielākas inteliģences grupas balss nespēs ietekmēt 100 Saeimas deputātus, „jo pogu jau spiedīs viņi”. Tādēļ paust personisku atbalstu kādam kandidātam viņš neizslēdz, bet publiskos uzsaukumos neiesaistīšoties.

Kosteņecka vienīgā būtu gatava parakstīties zem aicinājuma par labu kādam konkrētam Valsts prezidenta kandidātam un personiski uzskatot, ka uz šo amatu jāvirza Sudraba, kura „būtu nesalīdzināmi labāka prezidente”, salīdzinot ar Zatleru, kurš neesot kļuvis par nācijas apvienotāju, kā rakstniece cerējusi.

Tikmēr Zālīte noraida iespēju paust atbalstu Sudrabai. „Es, godīgi sakot, neesmu no viņas fanēm, jo es nekad neko vairāk kā to, ka kaut kas kaut kur nav kārtībā, no Sudrabas kundzes neesmu dzirdējusi – kādu pozitīvu programmu, kā to pārveidot. Valsts kontrolieres amatā viņa valstī nekādas pozitīvas lietas nav izdarījusi, viņa parasti tikai uzrāda, kur kas nav labi, līdz ar to Sudrabas popularitāte ir balstīta uz negatīvisma elementu, par ko liela daļa cilvēku ir sajūsmā,” kritiski izsakās Zālīte.

Zālīte uzskata, ka prezidenta amatā uz otro termiņu ir jāpaliek Zatleram un iepretim viņam ir jānostājas kādai ļoti spožai personībai, lai rakstniece savu uzskatu mainītu. Zālīte neslēpj, ka daļēji nevēlas prezidenta nomaiņu ne tikai tādēļ, ka ciena un augsti vērtē Zatleru, kurš kā „līdzsvarots un pozitīvi tendēts cilvēks mūsu morāli agresīvajā sabiedrībā ir ļoti vajadzīgs priekšplānā”. Rakstnieci arī biedējot iespējamās alternatīvas, piemēram, ik pa laikam dzirdamā Aivara Lemberga vārda piesaukšana prezidenta amata sakarā, kas, viņasprāt, būtu „šokējošs kauna traips nācijai”. „Uz tādu šausmu scenāriju es neesmu gatava un domāju, tas arī nerealizēsies,” cer Zālīte.  

Iepriekš pat neoficiālos izteikumos politiķi ir noraidoši izteikušies par Sudrabas izredzēm, sakot, ka viņa ir pārāk spēcīga un neprognozējama personība, lai partijas riskētu viņu atbalstīt. Tomēr kāds politiķis, kurš stāv tuvu prezidenta vēlēšanu procesam un Pietiek iepriekš bija vaļsirdīgi atzinis, ka partijām nav vajadzīgs spēcīgs un ļoti neatkarīgs prezidenta kandidāts, piektdien norādīja, ka „stiprs prezidents ir vajadzīgs, ja viņš ir savējais”.

Politiķu izteikumi vedina domāt, ka vienošanās par kādu kandidātu vēl nav panākta un pašlaik notiek apmainīšanās ar publiskiem paziņojumiem, lai izkārtotu laukumu. Izskan versija, ka Valsts kontrolieres Sudrabas vārds, kuru kā iespējamu konkurenti Zatleram piektdien nosauca Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Raimonds Vējonis, notikusi ar mērķi „iebiedēt” koalīcijas partneri Vienotību, kura vēl cer uz vienošanos par kopīgu atbalstu Zatleram.

ZZS valdes loceklis Viesturs Silenieks Pietiek atzīst, ka zaļajiem zemniekiem nav atrasts savs prezidenta kandidāts un vēl aizvien pastāv iespēja vienoties ar koalīcijas partneri Vienotību par atbalstu Zatleram. Par spīti tam, ka pieci līdz septiņi ZZS deputāti jau pašlaik sliecoties esošā prezidenta pārvēlēšanu neatbalstīt, „nav tā, ka Zatleru mēs uzskatām par bezcerīgu”, saka Silenieks.

Saskaņas centra (SC) līderis Saeimā Jānis Urbanovičs Pietiek prognozē, ka pirmajā vēlēšanu kārtā sacentīsies „vismaz četri Saulveži”, bet SC vēl nav izlēmis – izvirzīt savu kandidātu vai atbalstīt kāda cita virzītu. Šīs taktikas izvēli noteikšot pragmatisks apsvērums, kā ar lielākām izredzēm panākt sev pieņemama „labākā iespējamā” kandidāta ievēlēšanu.

„Pašreiz paši neplānojam virzīt, bet laikā no 19. līdz 24. maijam migla izklīdīs un kaut kas kondensēsies. Tā jau ir bijis pirms četriem gadiem, - kad redzējām, ka veidojas bezalternatīvas vēlēšanas, mēs izvirzījām visnotaļ cienījamu kandidātu [Aivaru Endziņu]. Arī tagad mums ledusskapī ir vairākas ļoti cienīgas kandidatūras, kas ir gatavas riskēt ar savu labo vārdu. Bet, kas attiecas uz mums pašiem, tad mums nepiestāv treniņa spēles. Tas nozīmē, ka mēs esam centrēti uz rezultātu, mums vajag labāko iespējamo, un ļoti iespējams, ka mūsu kandidāta izvirzīšana var šajā spēlē mums traucēt,” atklāti saka SC līderis. 

Novērtē šo rakstu: