Paziņots spriedums krimināllietā, kurā apsūdzēti divi bērnu apzadzēji - Latvijas Kanoe federācijas viceprezidents Aigars Aglenieks un viņa dēls, airēšanas treneris Raivo Aglenieks
Pietiek lasītājs05.10.2023.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pilsētas tiesa paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, kurā apsūdzēti Latvijas Kanoe federācijas (LKF) viceprezidents Aigars Aglenieks un viņa dēls airēšanas treneris Raivo Aglenieks. Abi apsūdzētie sodīti ar sabiedrisko darbu – 420 stundas katram.
Tiesnese Gunta Sokolova lēma, ka A. Aglenieks atzīstams par vainīgu tajā, ka, būdams Bērnu un jauniešu sporta skolas "Rīdzene" direktora pienākumu izpildītājs, daudzkārt veicis dienesta viltojumus, bet viņa dēls R. Aglenieks, kurš šajā pašā sporta skolā joprojām strādā par treneri, piesavinājies audzēkņiem paredzētos finanšu līdzekļus, kā arī sporta uztura preces un apģērbu. Aigars Aglenieks vainu neatzīst, bet Raivo Aglenieks atzīst tikai daļēji. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Tas, par ko šajā krimināllietā strīda nav, ir fakts, ka Rīgas pilsētas pašvaldības Bērnu un jauniešu sporta skolas "Rīdzene" smaiļošanas un kanoe treneris R. Aglenieks piesavinājies saviem audzēkņiem paredzēto dienas un komandējuma naudu. Saskaņā ar apsūdzību 2018. un 2019. gadā treneris Raivo Aglenieks savā bankas kontā no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta četros maksājumos saņēmis kopumā 3127 eiro, kas bija paredzēti viņa audzēkņiem kā dienas nauda par laiku, kad viņi piedalījās mācību treniņos.
Treneris naudu paturēja sev, turklāt atpakaļ departamentam neaizskaitīja pat to summu, kas bija paredzēta tiem airētājiem, kuri šajos treniņos nemaz nepiedalījās.
Tāpat R. Aglenieks piesavinājies naudu, kas viņa kontā ienāca no biedrības "Latvijas Kanoe federācija" kā komandējuma nauda talantīgajiem sportistiem, kuri mūsu valsti pārstāvēja starptautiskās sacensībās. No 2017. līdz 2019. gadam treneris saņēmis septiņus maksājumus, kuru kopsumma – 10 871 eiro. Arī šī nauda līdz Raivo Aglenieka audzēkņu maciņiem nemaz nenonāca, viņš federācijai atpakaļ neaizskaitīja komandējuma naudu arī tajos gadījumos, kad tās gala adresāts sacensībām nekvalificējās, tādēļ uz tām nemaz nedevās.
Jāpiebilst, ka R. Aglenieka audzēkņi tiešām ir labākie no Latvijas jaunās paaudzes airētājiem. Zināmākie no viņiem – Kristaps Laube, Edvards Ceipe, Kristofers Lamberts un Madara Aldiņa.
Attiecībā uz komandējuma naudām treneris R. Aglenieks atzīst vainu un iespaidīgās summas atmaksājis, tostarp arī šajā lietā par cietušajiem atzītajiem audzēkņiem. Bet citādi ir ar sporta apģērbu un uztura precēm. R. Aglenieks apsūdzēts par to, ka vairākkārt sporta preču veikalā "MySport" saņēmis sporta apģērbu (jakas, bikses u. c.), bet šīs mantas nav nogādājis sporta skolā "Rīdzene". Tās esot piesavinātas.
Vēl interesantāk noticis ar sporta skolas iegādāto sporta uzturu, kas, kā izskanēja tiesā, bija pieejams tikai trenera R. Aglenieka audzēkņiem.
Kā uzskata apsūdzības uzturētāji, noziedzīgajās darbībās trenerim palīdzējis un tās atbalstījis tēvs A. Aglenieks, kurš, būdams skolas direktora pienākumu izpildītājs, preču pavadzīmēs norādījis citu saņēmēju, kā arī uz dokumentiem licis savu rezolūciju ar norādi "Apmaksāt".
Līdz ar tādām darbībām dokumenti kļuva par viltotiem. Bet domes Izglītības, kultūras un sporta departaments uz tā pamata veica samaksu par preci. Tādas viltotas pavadzīmes bija vairākas, tajās visās kā saņēmēji norādīti citi treneri. Kopumā izmeklēšanas laikā tika konstatēti desmit tādi dienesta viltojumi.
Vēl vienā gadījumā A. Agleniekam apsūdzība inkriminē, ka viņš dienesta viltojumu veicis mantkārīgā nolūkā, lai uzlabotu sava dēla Raivo materiālo stāvokli. Tas noticis tā, ka 2019. gada aprīļa beigās A. Aglenieks no sava dēla saņēmis pavadzīmi par preču (iesildīšanās jaku un sporta jaku) iegādi. Dokuments bijis bez preču saņēmēja paraksta.
Direktora pienākumu izpildītājs, apzinādamies, ka viņa dēls šīs preces nemaz nav nogādājis sporta skolā un nav nodevis tās sportistu vajadzībām, kā preču saņēmēju pavadzīmē norādīja treneri Aivaru Mackeviču un lika Mackevičam šo pavadzīmi parakstīt. Pēc tam direktora pienākumu izpildītājs savai vietniecei uzdeva sagatavot dokumentu par to, ka preces izsniegtas treneriem Mackevičam un Buliņam, ko apstiprināja ar savu parakstu.
Arī šos dokumentus ar rezolūciju "Apmaksāt" A. Aglenieks nosūtīja attiecīgajam departamentam. Departaments veica apmaksu par 276,59 eiro. Kad kriminālprocess tika nodots prokuratūrai, bija aprēķināts, ka finanšu līdzekļu veidā R. Aglenieks piesavinājies kopumā 14 698 eiro, bet sporta uzturs un apģērbs piesavināts 2867,71 eiro vērtībā.
Abi apsūdzētie Aglenieki liecībās apgalvoja, ka pilnīgi viss bērnu un jaunatnes sporta skolas "Rīdzene" vajadzībām iegādātais sporta apģērbs un uztura bagātinātāji ir nonākuši pie skolas audzēkņiem un izlietoti sporta skolas vajadzībām. Bijušajam iestādes vadītāja pienākumu izpildītājam A. Agleniekam ir savs skaidrojums par to, kāpēc viņam bija jāveic dienesta viltojumi:
"Mani nevienā brīdī nevadīja personiska vai mantiska ieinteresētība vai jebkādu pretlikumīgu darbību veikšana. Ņemot vērā to, ka mans dēls bija šīs pašas sporta skolas darbinieks, kā svarīgu novērtēju iespējamas interešu konflikta situācijas rašanos. Ievēroju to, ka smaiļošana un kanoe sporta veids Rīgas pilsētā ir apgūstams tikai vienā izglītības iestādē – sporta skolā "Rīdzene". Un Rīgā nav alternatīvas strādāt par treneri citā sporta skolā.
Vērsos pie sava darba devēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta ar lūgumu lēmumu pieņemšanu par manu dēlu deleģēt citam sporta skolas darbiniekam. Tas tika akceptēts, un funkcijas tika nodotas direktora vietniecei. Bet finanšu sistēmas aprites jomā tehniski tas netika nodrošināts, kas nozīmēja, ka finanšu dokumentus grāmatvedības uzskaites sistēmā parakstīt var tikai direktora pienākumu izpildītājs un nevis direktora aizvietotājs."
A. Aglenieks arī norādīja, ka viss sporta uzturs un apģērbs pilnā apjomā ticis nodots audzēkņiem, bet atsevišķos gadījumos arī viņu treneriem, kuriem tas pienācies. Savu rīcību viņš skaidroja drīzāk ar neapdomību, kam par pamatu bija tieši vēlme nepieļaut šķietamu interešu konfliktsituāciju veidošanos, ņemot vērā, ka sporta uzturu un apģērbu saņēmušo audzēkņu treneris bija viņa dēls. Un tieši viņa dēla audzēkņiem tajā laikā bijuši visaugstākie sportiskie sasniegumi. Viņi tika iekļauti Latvijas izlasē un startēja Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās, izcīnīdami medaļas.
Prokurore Jevgēnija Biļevska, kura šajā kriminālprocesā ir valsts apsūdzības uzturētāja, lūdza tiesu Raivo Aglenieku sodīt ar 20 460 eiro naudas sodu un 330 stundām sabiedriskā darba, bet Aigaru Aglenieku sodīt ar 24 800 eiro naudas sodu un 280 stundām sabiedriskā darba.
Tiesas piespriestais sods ietver tikai sabiedrisko darbu – 420 stundas katram no apsūdzētajiem. Vēl tiesa noteica Rīgas pilsētas pašvaldībai mantiskā kaitējuma kompensāciju – 593,04 eiro. No Raivo Aglenieka par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai piedzīti 316,45 eiro, bet no abiem Agleniekiem solidāri – 276,59 eiro. Kā jau minēts – spriedums ir pārsūdzams.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
