Pārmet draugiem.lv īpaši draudzīgu attieksmi pret Latvijai naidīgām personām
PIETIEK10.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sociālā portāla draugiem.lv lietotāja, kura izveidojusi profilu „Nē Kremļa meliem”, pārmet portāla uzturētājiem draudzīgu attieksmi pret Kremli un Latvijai naidīgām personām, kā arī vēršanos pret lietotājiem, kuri atbalsta Latvijas integrēšanos Rietumu pasaulē un NATO karaspēka atrašanos Latvijā. Portāls šos pārmetumus noraida un apgalvo, ka lietotāji tiekot vērtēti un bloķēti nevis politiskās pārliecības dēļ, bet gan par apsaukāšanos un goda aizskaršanu.
Portāla draugiem.lv lietotāja "Anna Lapiņa" ir sašutusi par portāla attieksmi pret lietotājiem. „Jau labu laiku darbojos portālā draugiem.lv. Esmu ievērojusi, ka, jo tālāk, jo draudzīgāks Kremlim top šis portāls. Kremļa troļļiem, Latvijai naidīgām personām tiek piešķirta neierobežota uzstāšanās platforma. Savukārt profilus, kuri atbalsta LV integrēšanos Rietumu pasaulē, NATO karaspēka atrašanos LV, norāda uz Kremļa meliem, tos regulāri bloķē,” savus pārmetumus Pietiek izklāsta portāla lietotāja. Viņa ir neizpratnē, kādēļ Latvijai nedraudzīgie profili var turpināt netraucēti paust savu viedokli. Viņa pati izveidojusi profilu „Nē Kremļa meliem!”, un tas regulāri tiekot bloķēts.
Draugiem.lv radošais direktors Guntars Meluškāns skaidro, ka portāla lietotāji netiek vērtēti pēc politiskās pārliecības, bet gan tiek vērtēts, vai ieraksti portālā atbilst portāla noteikumiem un saturam. "Ja, piemēram, ir lapa „Mēs par skaistu Latviju”, bet tur visu laiku ir teksti – krievi cūkas, visus nošaut, tad neatkarīgi no tā, cik skaists ir lapas nosaukums, tā tiks bloķēta. Ja ir lapas Kremļa politikas atbalstam, ja tur nav nekā tāda, kas aicina uz naida kurināšanu vai sacelšanos, tad tā netiks bloķēta,” portāla politiku profilu bloķēšanā skaidro Meluškāns.
Pēc viņa teiktā, portāla veidotājiem nav tādas kapacitātes, lai kontrolētu pilnīgi visu vairāk nekā 700 000 lietotāju ierakstus, tādēļ tiek reaģēts tad, kad tiek iesūtīta sūdzība. „Ja lapa nav bloķēta, tad neesam saņēmusi sūdzību vai arī neesam saskatījuši nekādu pārkāpumu. Ja tiek aicināts diskutēt par Latgales atdalīšanos, tad pēc būtības tas nav aizliegts. Cits jautājums ir par aicinājumu Latgalei atdalīties,” norāda Meluškāns.
Draugiem.lv arī lūdzot tiesībsargājošo iestāžu viedokli gadījumos, kad pašiem ir grūti izsvērt, vai ierakstītie teksti nepārkāpj normatīvos aktus. Bieži ieraksti esot „slideni”, tādēļ neesot viegli pieņemt lēmumu.
Runājot par konkrētās lietotājas bloķēšanu, Meluškāns norāda, ka ar "Nē Kremļa meliem!" bloķēšanai neesot nekāda sakara. „Pret konkrēto lapu mums nav nekādu iebildumu, pretējā gadījumā tā būtu dzēsta. Viņas profils ir vairākkārt bloķēts tieši tāpat kā viņas "oponenta" profils - par pārlieku karstasinīgiem komentāriem, kas nereti pāraug savstarpējos apvainojumos, kas pārkāpj portāla noteikumus,” bloķēšanas iemeslus skaidro draugiem.lv pārstāvis.
Kā uzsver Meluškāns, tā esot neliela, bet skaļa dažādus uzskatus pārstāvoša ļaužu kopa, kas viens otru nepārtraukti apsaukā un sūta sūdzības gan draugiem.lv uzturētājiem, gan citiem medijiem. „Neviens no viņiem nebauda īpašas privilēģijas un nesaņem īpaši skarbus sodus - parastā bloķēšana uz laiku par sabiedriskās kārtības traucēšanu. Politiskie uzskati šajā gadījumā nespēlē nekādu lomu, jo vairumā gadījumu viņi saņem sodu par nesmuku izrunāšanos, apsaukāšanos un goda aizskaršanu,” norāda Meluškāns.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
