Noslēpumainajā LTV sižetā minētie DP iecerētās provokācijas objekti bijuši Guntis Belēvičs un Lato Lapsa
PIETIEK20.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā Latvijas Televīzijas ziņu programmā minētās personas, pret kurām Drošības policijas darbinieki kopā ar līdzšinējo Saeimas iekšējās drošības vadītāju Jāni Gulīti (attēlā) mēģinājušas īstenot īpatnu provokāciju, bijušas veselības ministrs Guntis Belēvičs un Lato Lapsa, - tā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no vairākiem avotiem tiesībsargāšanas iestādēs.
Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja par Saeimas plāniem izveidot īpašu Drošības biroju, līdz ar ko amatu zaudētu līdzšinējais Saeimas iekšējās drošības vadītājs, kādreizējais Drošības policijas darbinieks Gulītis, kurš, kā ziņojuši mediji, par pašreizējo amatu var pateikties tāpat nu jau bijušajai Saeimas priekšsēdētājai, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.
Šajā sižetā Latvijas Televīzija pieminēja arī kādu tās atstāstā noslēpumainu gadījumu – pagājušajā vasarā Gulītis kopā ar kādu „iespējams, Drošības policijas darbinieku” kādā Rīgas kafejnīcā esot ticies ar kādu toreizējās valdības ministru. Šim ministram, kura vārdu LTV tāpat nenosauca, abi drošībnieki esot piedāvājuši palīdzību cīņā pret nepatīkamu publikāciju parādīšanos medijos.
Palīdzība saskaņā ar LTV sižeta atstāstu būtu izpaudusies tā, ka publikāciju autoram varētu tikt nodots kukulis, savukārt pēc tam jau žurnālistu varētu ar viņa saņemto naudas summu aizturēt. Taču ministrs uz šo piedāvājumu reaģējis ne gluži tā, kā iecerējuši provokācijas iniciatori, un vērsies ar iesniegumu Drošības policijā.
No vairākiem savstarpēji nesaistītiem avotiem tiesībsargāšanas iestādēs Pietiek kļuvis zināms, ka Gulīša un nezināmā Drošības policijas darbinieka piedāvājuma saņēmējs bijis Laimdotas Straujumas un arī pašreizējās valdības veselības ministrs Guntis Belēvičs, savukārt nepatīkamo publikāciju autors, kuram bijis iecerēts piedāvāt kukuli, bijis Lato Lapsa.
Kā liecina Pietiek avotu sniegtā informācija, Belēvičam esot piedāvāts, kā uzskatījuši provokācijas iniciatori, pat dubulti izdevīgs „darījums” – viņš atbrīvotos no nepatīkamām publikācijām, turklāt vienlaikus viņam, kā ticis solīts, turpmāk vairs nevajadzētu uztraukties par problēmām ar pielaidi valsts noslēpumam.
Taču, neraugoties uz provokācijas iniciatoru vilinošajiem piedāvājumiem, veselības ministrs reaģējis neatbilstoši prognozētajam, - visticamākais, tāpēc, ka piedāvājums aizdomīgi atgādinājis provokāciju pret viņu pašu, Belēvičs tā vietā nekavējoties vērsies ar iesniegumu Drošības policijā, kurai nācies pielikt vērā ņemamas pūles, lai neitralizētu tā iespējamās sekas.
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt nekādus komentārus no šajos atstāstītajos notikumos iesaistītajām personām. Tikmēr Drošības policija ar aģentūras LETA starpniecību izklāstījusi savu oficiālo versiju par notikušo – neviens Drošības policijas darbinieks neesot piedalījies šādā sarunā un LTV sižetā neidentificētajai personai neesot nekādas saistības ar Drošības policiju. Savukārt pats Belēvičs aģentūrai LETA pirmdien izteicies, ka viņš neesot "pamudināms uz kukuļa došanu".
Tiesa, kā izrādījies, Drošības policijai notikušais nav nekāds noslēpums, jo tā paziņojusi, ka „saistībā ar šo gadījumu” esot saņemti „iesniegumi” (daudzskaitlī) par naudas izspiešanu un neslavas celšanu.
Šī nav pirmā reizes, kad Gulītis ir ticis iesaistīts šaubīgās darbībās. Pirms diviem gadiem Pietiek informēja, kā Saeimas iekšējās drošības dienesta, kas neformāli tiek dēvēts par Āboltiņas "drošības dienestu", vadītājs Gulītis 11. Saeimas pēdējās dienas izmantojis, lai vāktu noderīgu informāciju par aizejošā parlamenta sasaukuma deputātu kontaktiem, rāda Pietiek rīcībā nonākušais Gulīša informācijas pieprasījums.
Bijušais Drošības policijas darbinieks Gulītis, kurš 2014. gada jūlija sākumā Saeimas prezidija slēgtā sēdē ar Āboltiņas svētību tika apstiprināts par parlamenta iekšējās drošības vadītāju, 29. oktobrī vērsies ar informācijas pieprasījumu pie Saeimas Caurlaižu biroja vadības divu dienu laikā - līdz 31. oktobrim iesniegt sarakstu, kādām personām 11. Saeimas pilnvaru laikā ir izsniegtas A, B, C, D un E kategorijas atļaujas.
Šāda informācija ļauj izdarīt secinājumus par deputātu un Saeimas darbinieku lietoto autotransportu, kā arī personām, kas apmeklējušas politiķus un varētu tikt uzskatītas par partijām pietuvinātiem.
Saeimā jau pirms tam satraukumu izraisīja arī Gulīša līdzšinējās aktivitātes, piemēram, ierosinājums turpmāk ierakstīt Saeimas frakciju telefonsarunas. Kāds deputāts Pietiek toreiz pauda neizpratni par mērķi, ar kādu 11. Saeimas pilnvaru pēdējās dienās steigā tiek vākta informācija par aizejošā sasaukuma deputātiem.
Uz Gulīša kā "Āboltiņas drošības dienesta" vadītāja darbību norādīja arī tādas pazīmes, ka par viņa vienīgo padoto uz līguma pamata pieņemta Āboltiņas bijusī sekretāre-palīdze no 10. Saeimas laikiem Vineta Danielsone. Viņas alga, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, bija noteikta aptuveni 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Neoficiāli Gulīša aktivitātes tika saistītas ar Āboltiņas nodrošināšanos gadījumam, ja viņa tomēr nekļūtu par 12. Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāju.
Šis amats Āboltiņai dod ne tikai likumīgas tiesības uzturēt kontaktus un faktiski vadīt parlamentāro uzraudzību pār specdienestiem (uz NDK atskaitīties nāk gan Drošības policijas, gan Satversmes aizsardzības biroja vadība), bet arī iespēju palikt to nedaudzo amatpersonu lokā, kas nosaka valsts drošības dienaskārtību, jo NDK priekšsēdētājs saskaņā ar likumu ir arī Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes sastāvā.
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
