Nodokļu konsultanti par "abstraktās Baibiņas parādu": tā drīzāk ir nevis optimizācija, bet krāpšana

Pietiek jau informēja - 100 000 ASV dolāru parādsaistības Broka deklarējusi jau kopš 2006. gada novembra, kad pirmo reizi, kļūdama par Tieslietu ministrijas (TM) parlamentāro sekretāri, Valsts ieņēmumu dienestā iesniedza valsts amatpersonas deklarāciju. Tas, kas nav ticis norādīts deklarācijas publiskojamajā daļā, ir fiziska vai juridiska persona, kurai Broka ir parādā šo ievērojamo summu.

Eksministre ir oficiāli apstiprinājusi Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka 100 000 ASV dolāru viņai aizdevis kādreizējais Latvijas goda konsuls Marokā un SIA Ominasis Latvia konsultants Tofiks Kavars laikā, kad Broka sniedza šai firmai juridiskus pakalpojumus.

Broka skaidro, ka 100 000 ASV dolāru saņēmusi 2004. gadā, tas ir - divus gadus, pirms viņa kļuva par TM parlamentāro sekretāri un interešu konflikta novēršanas likuma prasību dēļ pārtrauca darbību ar Ominasis Latvia un citām firmām.

Šis neesot bijis privāts aizdevums, bet juridiska forma, kā noformēta samaksa, ko Broka no Ominasis Latvia īpašniekiem saņēmusi par juridisko pakalpojumu sniegšanu ne tikai attiecībā uz sanatorijas Ķemeri, bet arī citiem nekustamo īpašumu darījumiem. Līdz ar to 2006. gada rudenī, kad uzsākusi darbu TM, Broka faktiski šīs parādsaistības jau esot dzēsusi.

Brokas sākotnējais skaidrojums, kādēļ viņa astoņus gadus deklarējusi faktiski nokārtotas parādsaistības, neatrisinot juridiski jautājumu ar aizdevēju - Tofiku Kavaru, raisa jautājumus. Eksministre skaidro, ka Kavars lielākoties uzturas Marokā un Saūda Arābijā, un Latvijā vairs neierodas, tādēļ neesot bijis iespējams "nokārtot papīrus".

Pietiek publicē trešdien aptaujāto nodokļu konsultantu viedokļus - gan ne par konkrētās Brokas gadījumu, bet par "abstraktu Baibiņu", kam ienācis prātā samaksu par saviem Baibiņas pakalpojumiem noformēt nevis kā samaksu, bet kā saņemtu aizdevumu.

Nodokļu konsultāciju kompānijas AAT konsultants Mārtiņš Korsaks: "Šādā veidā noformēt samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem nav raksturīgi. Mēs saviem klientiem šādu risinājumu nepiedāvājam. Pastāv risks, ka aizdevumu var jebkurā laikā atprasīt. Nezinot darījuma detaļas, ir neiespējami novērtēt, iespējams, ka tur ir kādas nianses, kas man nav zināmas. Bet, ja vadās tikai pēc tās informācijas, kas ir izskanējusi masu medijos, tad tā faktiski ir darījuma fakta slēpšana. Un tādā gadījumā tā nav optimizācija, bet krāpšana. Taču vēlreiz uzsveru, ka, nezinot faktus, ir grūti komentēt.

Taču var būt arī tāds variants - piemēram, juridiskai personai, kas vēlas saņemt pakalpojumu, nav naudas, lai veiktu samaksu, tādēļ tās īpašnieks kā privātpersona izsniedz aizdevumu. Tādēļ nav izslēgts, ka šajā darījumā nav nekādu zemūdens akmeņu un nodokļu optimizācijas risinājumu, bet tas ir izvēlēts kā veids, kā samaksāt par pakalpojumu."

Nodokļu eksperts, kas vēlējās palikt anonīms: "Mēs saviem klientiem šādus risinājumus nepiedāvājam. Aizdevums kā samaksa par pakalpojumu skan dīvaini. Latviski pareizi būtu - avansa maksājums. Nevar tā rīkoties. Jebkurš auditors norādīs, ka tas ir nekorekts darījums un tur kaut kas nav kārtībā. Man ir grūti iedomāties, ka būtu mēģināts tik prasti shēmot, turklāt 2004.gadā, kad naudas netrūka arī pilnai nodokļu nomaksai. Tā ir tāda baltiem diegiem shēma, kuru viegli var pieķert un iestāties sekas."

Elīna Meiere, nodokļu eksperte: "Ļoti dīvains veids, kā samaksāt par sniegto pakalpojumu. Es īsti neredzu, kā to var izmantot, lai izvairītos no nodokļu samaksas. Ja privātpersona aizdod privātpersonai, par to nav jāmaksā nodokļi. Ja fiziska persona sniedz fiziskai personai pakalpojumus, nav obligāti par to jāparedz samaksa. Jautājums – kam persona sniedza pakalpojumu – juridiskai personai vai privātpersonai. Ja pakalpojums sniegts juridiskai personai, tad par to ir jābūt paredzētai samaksai, par ko ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Ja puses vienojas par atmaksājamās summas samazināšanu, tad šī starpība tiek uzskatīta par ienākumu, no kura ir jāmaksā nodoklis. Piemēram, ja banka samazina atmaksājamā kredīta summu, tad par to summu, kas ir samazināta, ir jāmaksā iedzīvotāja ienākuma nodoklis, jo tas uzskatāms par ienākumu.

Fizisku personu starpā slēgts aizdevuma līgums var pastāvēt mūžīgi, un, kamēr tas nav izbeigts vai pārformēts par atlīdzības līgumu vai kā savādāk, no tā nekādi nodokļi nav jāmaksā. Taču veikt samaksu par pakalpojumiem šādā veidā ir ļoti dīvaini, jo pastāv risks, ka, piemēram, mantinieki var pieprasīt aizdevumu atmaksāt. Turklāt Valsts ieņēmumu dienests var lūgt aizdevējam pierādīt līdzekļu izcelsmi."

Novērtē šo rakstu: