Mēģina iebīdīt speciāli izveidotā NMPD amatā bēdīgi slaveno Robertu Fūrmani
Pietiek lasītājs09.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pa Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) jau vairākas dienas klejo viena augsta ranga darbinieka vēstule NMPD direktorei Lienei Cipulei. Tas, kas šajā vēstulē ir aprakstīts, tiek darīts ar mērķi iebīdīt jaunā, speciāli izveidotā un pēc būtības nevajadzīgā amatā bijušo Zemgales reģionālā centra vadītāju Robertu Fūrmani (attēlā), par kuru, kā zināms, jau ir izrādījis interesi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktorei Lienei Cipulei - par NMP dienesta reorganizāciju
Cienījamā Cipules kundze!
Šā gada 8. janvārī, stājoties Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk - NMP dienests) direktores amatā, esat vairākkārt paudusi viedokli par nepieciešamību pārveidot NMP dienesta struktūru.
Līdz šim esmu informēts par to, ka no šā gada 12. marta Katastrofu medicīnas centra vadītājs vairs nepilda NMP dienesta direktora vietnieka katastrofu medicīnas jautājumos pienākumus, kā arī vadības sanāksmēs esat informējusi, ka ir izveidots jauns amats - NMP dienesta direktora vietnieks NMP procesa vadības jautājumos.
Uzskatu, ka minēto amatu pārveidošana ir nepamatota, nelietderīga un var negatīvi ietekmēt NMP dienesta darba organizāciju gan ikdienā, gan ārkārtas medicīniskās situācijās.
Šobrīd katra vadošā amata pienākumu veicēja loma un darbības ir stingri reglamentētas NMP dienesta Ārkārtas situāciju vadības plānā, un, veicot jebkādas pārmaiņas NMP dienesta struktūrā un amatu sarakstā, ir jāpārskata un jāaktualizē visi iestādes iekšējie normatīvie akti.
Tāpat par nelietderīgu uzskatu jaunas amata vietas - direktora vietnieka NMP procesa vadības jautājumos izveidošanu. Minētā amata pienākumus jau šobrīd veic direktora vietnieks NMP jautājumos, Operatīvās vadības centra vadītājs un Medicīniskās kvalifikācijas un mācību centra vadītāji.
Jaunas amata vietas izveidošana ir klajā pretrunā ar Valsts pārvaldes reformu plānā noteikto - nodrošināt valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšanu, turklāt, tā radīs ietekmi uz NMP dienesta budžetu - gadā šī amata pienākumu veicēja atalgojumam būs jātērē aptuveni 27 200 euro. Manā skatījumā tā ir nelietderīga valsts budžeta līdzekļu izmantošana.
Gadījumā, ja esat konstatējusi, ka kādas NMP dienesta funkcijas netiek pildītas un nepieciešams veikt papildu pienākumus, aicinu Jūs tos uzticēt veikt esošo amatu pienākumu veicējiem, nevis mākslīgi veidot jaunu amatu. Papildus jau minētajam, esat iecerējusi veikt arī citas iestādes strukturālās izmaiņas, tāpēc, lūdzu Jūs rīkoties atbilstoši labas pārvaldības principiem.
Ierosinot izmaiņas iestādes struktūrā, ir svarīgi koncentrēties uz mērķi, kas būtu sasniedzams. Iestādes vadītājam jābūt skaidrai atbildei uz jautājumu - kas ir tas efekts, kas ir jāsasniedz. Savukārt, lai nonāktu līdz izpratnei par pārmaiņu nepieciešamību, ir jāveic būtisks darba apjoms - funkciju un uzdevumu identificēšana, sasniedzamo mērķu un to galveno rādītāju definēšana, nepieciešamo resursu, tai skaitā iestādes struktūras, novērtējums, esošā snieguma novērtējums un priekšlikumu izstrāde vēlamā efekta sasniegšanai.
Tikai balstoties uz visaptverošu novērtējumu, ir iespējams objektīvi definēt iestādes darbībā sasniedzamos mērķus un galvenos rādītājus, kas raksturotu sasniegtā ietekmi - vai pārmaiņas veicina labākus iestādes darbības rezultātus un/vai resursu ietaupījumu.
Reorganizācija ir visaptverošs process, kurā tiek izveidota optimāla struktūra, lai nodrošinātu labāku iestādes kopējo sniegumu. Iekšējo reformu veikšanai nepieciešama prioritāšu un potenciālās pozitīvās ietekmes uz ilgtermiņa izaugsmi noteikšana - darīt vairāk, kvalitatīvāk, ar mazāku resursu ieguldījumu u.tml. Tāpat ir jābūt plāniem pakārtotām rīcības programmām.
Šādu iekšēju strukturālu izmaiņu veikšana nevar kļūt par reorganizācijas pašmērķi, bet gan tikai par līdzekli mērķu sasniegšanai. Līdz ar to iestādes struktūra tiek pakārtota iestādes funkcijām un noteiktajiem mērķiem. Tas nozīmē, ka pirms iestādes struktūras veidošanās ir jāapzina savas funkcijas un pienākumi, definējot konkrētus mērķus funkciju realizēšanai.
Pirms iekšējo reformu veikšanas ir jāidentificē, kāpēc esošais struktūras modelis nenodrošina funkciju realizēšanu un mērķu sasniegšanu efektīvākajā veidā, un jānosaka, kādas darbības ir jāveic un kas tiks sasniegts, veicot konkrētās izmaiņas.
Operatīvās vadības centra vadītājs Aleksejs Baranovs
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
