Iesaki rakstu: 
Stāsta morāle ir vienkārša. „Mīloša bērnu māte” ieradusies satikt savus bērniņus ar dāvanu - bārdainu pedro. Citiem vārdiem, esmu atsitis savu nepilngadīgo bērnu laupīšanas mēģinājumu grupā. Ja es būtu klusējis, tas terors turpinātos. Tagad ir aptaisījušies lielie varoņi un agrāk vai vēlāk ir jādodas prom tukšām rokām no turienes, no kurienes nākuši.
Var jau teikt, ko grib, par mani, bet arī šoreiz es savus bērnus esmu nosargājis. Turklāt bez jebkādas psihotraumas, jo viņiem nebija jāredz šīs 90’s style razborkas ar bērnu vešanu svešā džipā ar svešiem onkoļiem. Pusgadu nevajadzēja, tagad kā tādi laupītāji gar māju siroja. Vai tad tā rīkojas mīlošs bērna vecāks?
Mēs jau sen īstenībā esam ļoti, ļoti tālu no mūsu mājām. Bērni pat nenojauta par to murgu, ko sagādāja visa tā banda. Man palīdzēja visa mūsu iela. Kaimiņi uzņēmās rūpes par suņiem. Tad atbrauca policija pēc viltus iesnieguma, un iznāca kaimiņš un uzreiz noliecināja, ka iesniegums ir meli. Kā Jūs domājat, spānis, kurš man uztic savus bērnus, policijā par mani liecinās ko?
Viss tas bars ir radījis tik daudz problēmu tik daudziem. Kaimiņiem, līdz paņemtajai draudzenei, kam var būt kriminālprocess par vajāšanu un bērnu laupīšanas mēģinājumu, maniem draugiem, bērniem, man pašam tas radījis papildu izdevumus. Tā vietā, lai vienkārši piezvanītu un pateiktu - klau, es biju muļķe, man bija dumji padomnieki, ko es varu darīt bērnu labā, kā varu mainīties, kad varu satikt, es atbraukšu viena tad un tad, ja varam vienoties.
Uzprasiet, kad pēdējo reizi viņa man piezvanījusi par bērniem. Nu uzdodiet šo jautājumu. Tikai šo. Nevienu citu. Tā vietā aizskriet uz policiju ar viltus iesniegumu, ka pazuduši bērni. Visi draugi, kaimiņi, visi zina katru dienu, ko darām, kur esam. Pašai pusgadu nevajadzēja, tagad pazuduši. Kas, protams, bija meli.
Vai mīlošs bērna vecāks raksta melīgu iesniegumu policijai, par to, ka bērni ir apdraudēti? Šo ģeniālo ideju gatavoja māte Rota Mūrniece, kura skapī slēpj pusizdzertas alkohola krūzītes, ar Māri Gulbi, bijušo iekšlietu ministru. Gulbis mātei mīļākais bijis. Intrigants. Speciālists ģimeņu jaukšanas jautājumos.
Pati stāstīja par savu seksu ar Gulbi. Ne tikai viņu. Arī veco Kesenfeldu. Arī par to pati lielījās. Kesenfeldiem pieder Delfin Group kopā ar Evertovski. Visa tā Delfin Group ar to nodarbojas sievām aiz muguras. Zinājāt, ka Kesenfeldam ir ārlaulības bērns? Kesenfelda dzīvesbiedre to, man šķiet, nezina.
Bet atgriežoties pie manis Seviļā. Nu atbrauca policija apskatīt “apdraudētos” bērnus, un uzreiz kaimiņš, kura bērnus uztic man, visus tos melus sagrāva pusminūtes laikā. Te nav Krievija vai maza korumpēta sabiedrība, te ir liela un droša valsts. Te ir valsts, kur rūpējas, kur saime sanāk kopā visu laiku. Te miljonārs nevar izdripelēt policiju tikai tāpēc, ka miljonārs Evertovskis vai Kesenfelds no Delfin Group. Te Māra Gulbja ģeniālās intrigas nestrādā.
Te meli īsti nestrādā. Tas ir baigais arguments, kamdēļ esmu šeit. Tāpēc, ka šeit dzīvo burvīgi cilvēki. Smaidīgi, izpalīdzīgi, sirsnīgi. Tāpēc, ka viņi redz, ka esmu mīlošs vientuļais tēvs. Jūs domājat, man palīdzētu visi tie spāņi, ja būtu citādāk? Un šis stāsts nav par mani un viņu. Šis stāsts ir par bērniem. Vai mīlošs vecāks brauc pie bērniem ar mīļākā sponsorētiem bandītiem? Vai mīlošam vecākam ir vai nav jārūpējas par bērniem? Vai mīlošam vecākam ir jādara viss, lai bērns neredzētu bārdainus svešus onkoļus svešā džipā?
Šī varbūt ir mīlošā māte? Es neesmu aicinājis šo sievieti ciemos agrā rīta stundā. Mani bērni arī nav aicinājuši. Tieši kāds šai sievietei sakars ar saskarsmi ar maniem bērniem? Šī stāsta morāle nav par mani vai viņu. Bet par nemīlestību. Tieši kāpēc par to būtu jāklusē?
Latvija ir vāja tieši tāpēc, ka nav mīlestības pret bērniem. Nav atbildības. Ļoti daudziem cilvēkiem tas ir sveši. Nu, vai bērniem būtu psihotrauma, ja viņiem būtu agrā rīta stundā jāsastopas ar baru svešinieku, kuri viņus rauj džipā? Būtu vai nebūtu? Un kas tādā situācijā ir jādara atbildīgam vecākam? Jāklusē? Jābūt upurim? Vai jārīkojas? Jautrākā sadaļa, ka mēs nebijām mājās. Es to visu vēroju online no malas. Kopā ar kaimiņiem. Bērni tikmēr bauda vasaras brīvlaiku un ūdens priekus.
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
