Kundzei ar 155 000 eiro uzkrājumiem savajagas 661 eiro vērtu "iPhone 6" uz valsts rēķina
PIETIEK07.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par jauno Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valdes locekli 23. aprīlī kļuvusī Daiga Falkane savas darba gaitas jaunajā valsts amatā sākusi ar "darba vajadzībām" nepieciešama, 661 eiro vērta Apple iPhone 6 viedtālruņa uz valsts rēķina. Šo "vajadzību" īpaši zīmīgu padara fakts, ka jaunā valdes locekle, maigi izsakoties, nav trūcīga - viņa deklarējusi 155 tūkstošu eiro lielus uzkrājumus.
Pēc tam, kad Pietiek rīcībā nonāca ziņas par Falkanes valsts darba gaitām nepieciešamā dārgā aksesuāra iegādi, pirmais Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra skaidrojums bija - šāds telefons esot noteikti bijis vajadzīgs "darba vajadzībām" un "konkrētas prasības par mobilā tālruņa konkrētu modeli no valdes locekles Daigas Falkanes nav bijušas".
Savukārt īpaši interesants bija sekojušais skaidrojums par tieši šāda telefona iegādi: "Konkrētais modelis tika atzīts par vajadzīgu gan tādēļ, ka tam ir ļoti ilgs mūžs, gan iespējas tam pievienot jaunas tehnoloģijas (aplikācijas), gan tādēļ, ka valdes locekles darba specifika (ņemot vērā arī uzņēmuma specifiku) ir cieši saistīta ar tehnoloģiju sniegto iespēju izmantošanu."
Tā kā iPhone 6 parādījās tirdzniecībā tikai pagājušajā gadā, Pietiek ieinteresēja - ar kādām prognozēšanās iemaņām Falkane un viņas kolēģi noteikuši, ka tam noteikti ir ilgs mūžs.
Jaunais centra skaidrojums par dārgo mantiņu Falkanes vajadzībām jau bija cits: "Mobilais tālrunis Apple iPhone 6 tika izraudzīts balstoties uz iepriekšējo pieredzi un tā piedāvāto funkcionalitāti. Šajā gadījumā atbildot uz jautājumu kāpēc tieši šis tālrunis tika izvēlēts - mēs neesam tehnoloģiju eksperti kas var izvērtēt vai citas tirgū pieejamās tālruņa kompānijas un to piedāvātie tālruņa modeļi ir labāki vai sliktāki, iegādes brīdī galveno lomu noteica līdzšinējā pieredze."
Interesanti, ka pēdējā publiski pieejamā Falkanes amatpersonas deklarācija, kas datēta ar pagājušā gada 30. aprīli, rāda, ka viņa mierīgi būtu varējusi atļauties sev jaunu iPhone arī uz pašas, ne obligāti uz valsts un nodokļu maksātāju rēķina.
Deklarācija rāda, ka Falkanes īpašumā ir divi zemesgabali un viena būve Iecavas novadā, viena būve Rīgā un viens zemesgabals Ķekavas novadā. Savukārt Nordea bankā Falkanei uzkrāta ievērojama summa - 155 tūkstoši eiro, kas būtiski pārsniedz viņas deklarētās parādsaistības (105 tūkstoši eiro).
Nekādus pašas Falkanes skaidrojumus Pietiek saņemt neizdevās, savukārt meteoroloģijas centrs pagaidām nav atbildējis uz jautājumiem, tieši kādiem amata pienākumiem nepieciešams tieši iPhone jaunākais modelis un kādus tieši valdes locekles darba pienākumus Falkane ar šo tālruni pildīs.
Foto no http://www.latviaspb.ru/fi/helsinki/viesti/kuvat/18-01-2008/?print=on
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
