Krievijas Centrālās bankas pārbaudes slēdziens: Guseļņikovs savu banku „slaucis” uz nebēdu
PIETIEK11.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās plašu un skandalozu popularitāti guvušais Latvijas Norvik bankaskontrolpaketes īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs pa viņa kontrolēto Krievijas banku Vjatka bank saimniekojis kā pa savu personisko kabatu un to „slaucis” uz nebēdu, - šāds pēc būtības ir bijis pirms divarpus gadiem veiktās Krievijas Centrālās bankas pārbaudes slēdziens. Pietiek šodien publicē šo apjomīgo – vairāk nekā 900 lappušu garo dokumentu.
Krievijas Centrālās bankas pārbaudes slēdzienā minēts, ka tajā konstatēti gan sistēmiski pārkāpumi, gan Krievijai tipisks process – operācijas, kas saistītas ar finanšu līdzekļu aizpludināšanu no valsts (6,34 miljardi rubļu) un naudas līdzekļu „atskaidrošanu” (139 miljoni rubļu), kā arī cita veida šaubīgas operācijas (3,95 miljardi rubļu).
Taču īpaši izcēlušās bankas īpašnieka Guseļņikova un viņa ģimenes locekļu veiktās finanšu operācijas ar „shēmas” raksturu kopumā par 3,42 miljardiem rubļu – 28% no visām šaubīgajām operācijām pārbaudāmajā laika periodā. Turklāt Guseļņikovs vērienīgi „slaucis” banku savām personiskajām vajadzībām.
„Faktiskie pārvaldes administratīvie izdevumi Guseļņikovam G. A. ņemot vērā bankas paskaidrojumus, ir bijuši 46 531 000 rubļu jeb 84% no visiem bankas pārvaldes administratīvajiem izdevumiem,” teikts Krievijas Centrālās bankas pārbaudes slēdzienā. Tajā minēts, ka Guseļņikovs apjomīgi tērējis bankas līdzekļus savām personiskajām vajadzībām, tos norakstot kā bankas izdevumus.
Centrālā banka konstatējusi, ka Guseļņikovs laikā no 2013. gada 26. augusta līdz 2015. gada 24. aprīlim komandējumos devies 40 reizes, un lielākoties komandējumu galamērķi bijuši dažādas kūrortu zonas – Nica, Ibica, Maldivu salas utml. Šādos komandējumos tikai 2014. gadā Guseļņikovs pavadījis 345 dienas (no gadā esošajām 365). Tāpat banka „slaukta” arī daudzos citos veidos, kas detalizēti aprakstīti Centrālās bankas slēdzienā.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
