Kremļa propaganda uz padomju kolaboranta - PSKP propagandas instruktora, tagadējā „latviešu politologa” Ojāra Skudras paplātes
N. Andersons04.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kremlim noderīgus komentārus kārtējo reizi sniedzis Ojārs Skudra — ilggadējs Komunistiskās partijas propagandas paņēmienu instruktors, kas pēdējās desmitgadēs nezināmu iemeslu dēļ tiek uzskatīts par "politologu" un izmanto šo statusu, lai arvien izplatītu jaunus komentārus, kas saskan ar Kremļa interesēm.
Latvijas „sabiedrisko” mediju bieži iecienītais Ojārs Skudra publiski parādās kā Latvijas Universitātes darbinieks, taču savulaik bijis viens no uzticamākajiem padomju režīma ideoloģiskajiem kolaborantiem mūsu valstī — LPSR kompartijas propagandas instruktors, Centrālkomitejas sektora vadītājs, inspektors un konsultants, arī LPSR Valsts radio un televīzijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadītājs, Komjaunatnes Centrālkomitejas daļas vadītāja vietnieks un PSKP Rīgas Proletāriešu rajona komitejas instruktors.
Šodien viņš jau kārtējo reizi sniedzis interviju „nacionālajai informācijas aģentūrai” LETA, kurā ticis raksturots kā "eksperts", taču faktiski atkārtojis tādas Kremļa propagandas tēzes, kurām līdz šim nebija izdevies iespiesties latviskajā informācijas telpā un latviešu valodā strādājošajos medijos, — tas ir, līdz brīdim, kad to paveicis Ojārs Skudra.
Uzbrukums Ukrainai neesot pietiekams pamats Krievijas izslēgšanai no ANO Drošības padomes, tā aģentūrai LETA sacījis Ojārs Skudra. Viņš tiražē Kremlim vajadzīgo naratīvu, genocīdu un kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem saukājot par "ierobežotu militāro operāciju" savos svaigākajos izteikumos. LETA tos cītīgi atreferē:
"Skudra norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieteica ierobežotu militāro operāciju — netiek runāts par karu vai kara pieteikumu. Pēc Kremļa paustā, tā esot ierobežota militāra operācija, kas saistīta ar tā dēvētajām Doņeckas un Luhanskas tautas republikām, kas ir Krievijas "vasaļvalstis" un kuru "neatkarību" Krievija ir atzinusi.
Politologs skaidroja, ka šajā gadījumā ANO statūtus var formāli izmantot, uzsverot, ka tās ir divas "neatkarīgas" valstis, pēc kuru lūguma Krievija īsteno operāciju.”
"Formāli juridiski Putins visu laiku runā par ierobežotu militāro operāciju un palīdzību Luhanskas un Doņeckas tautas republikām, kuras Krievija ir atzinusi. Šīs "neatkarīgās" valstis ir tiesīgas lūgt citas valsts militāro palīdzību, jo tās jūtas apdraudētas. Putins par to visu laiku savos izteikumos atgādina," teica Skudra.”
Tāpat Ojārs Skudra izmanto Kremļa propagandas iemīļoto paņēmienu — Rietumu vainošanu par to, ko patiesībā dara Krievija, vienlaikus izmantojot vārdu "nacionālisms" kā lamuvārdu: „"ANO pastāvēšanas vēsturē varam atrast tādas ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu darbības, kas neatbilst tēzei par to, ka tās bez ANO akcepta nedrīkstētu sākt militāras darbības pret citām valstīm. Piemēram, Francija diezgan ilgi karoja Alžīrijā. Franču nacionālisti uzskatīja Alžīriju par Francijas teritoriju [...] Raugoties no tāda viedokļa, Krievijas uzbrukums Ukrainai nav pietiekams arguments," sacīja Skudra.”
Komunistiskās propagandas instruktors arī ķēries pie pilnīgiem meliem attiecībā uz komunistisko Ķīnu. LETA atreferē: "Domas par to, ka kādai valstij varētu atņemt vietu ANO Drošības padomē, ir problemātiskas, jo ANO Drošības padomes sastāvs tika izveidots līdz ar ANO dibināšanu. Skudras ieskatā, vienīgais arguments, kas runā par labu idejai reformēt ANO Drošības padomi, ir tas, ka tās sastāvs kopš dibināšanas brīža nav bijis nemainīgs. Viņš norādīja, ka kādu laiku ANO Drošības padomē nebija pārstāvēta Ķīna, kas pēcāk atguva savu likumīgo vietu un pārstāvniecību."
Patiesībā Ķīnu sākotnēji ANO Drošības padomē pārstāvēja demokrātiskā Ķīnas valdība (Ķīnas Republika), ko mūsdienās pazīstam vienkārši kā Taivānu. Komunistiskā Ķīna (ĶTR) piesavinājās šo vietu ANO tikai ar Ojāra Skudras tolaik pārstāvētās PSKP padomju varas ārpolitisko atbalstu.
Līdz ar to Kremļa propagandistiem ar sava vecā instruktora Ojāra Skudras palīdzību šodien beidzot izdevies Latvijas mediju vidē iebarot savus vajadzīgos naratīvus par "ierobežoto militāro operāciju", teroristu "republiku atzīšanu" un "palīdzības sniegšanu tām", kā arī nespēju izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes.
"Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties"
"Nepieciešams atgādināt vairākas domas, kuras biedrs Gromiko izteica sarunā ar padomju politiskajiem komentētājiem"
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
