Iesaki rakstu: 
Koalīcijā panākto neformālo vienošanos par veidu, kā politiski iespējami nesāpīgāk nomainīt partiju pārstāvjus Ventspils un Rīgas brīvostās, ir izjaukusi bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa pozīcija, kas nav atsaucīga politiķu vēlmēm. Viņa piedāvātie risinājumi, kas nedēļas laikā piedzīvojuši izmaiņas, atšķirīgu iemeslu dēļ neapmierina ne Vienotību, ne Zatlera reformu partiju (ZRP), ne tā dēvēto „Olšteina sešinieku”, ne Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
Kā jau rakstīts, starp Vienotību un ZRP bijusi panākta vienošanās, ka koalīcija vienlaikus virzīs visu esošo brīvostu valžu locekļu nomaiņu, kurus deleģējušas ministrijas. Tā kā ZRP virzītais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vēlas nomainīt sava priekšgājēja Arta Kampara (Vienotība) savulaik izvirzītos pārstāvjus Ventspils un Rīgas brīvostās Antonu Vjateru un Olafu Pulku, ticis lemts, ka tieši bezpartejiskajam Ronim jāparūpējas, lai Vienotība no šīs situācijas iziet ar minimāliem politiskiem zaudējumiem.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, noruna bijusi, ka Satiksmes ministrija (SM) atsauc zaļo zemnieku iepriekš virzītos pārstāvjus abās brīvostās Arti Stucku un Juri Vaskānu, viņu vietā „aizrotējot” abus Pavļuta atsauktos Vienotības pārstāvjus, kuri tādējādi saglabātu savus amatus, bet premjera partija – savu ietekmes kumosu. Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Pietiek atzina, ka šāds risinājums ticis apspriests, bet esot bijis tikai „viens no vairākiem”.
Bezpartejiskais satiksmes ministrs Ronis, par kura darbību politisko atbildību uzņēmusies Vienotība un tā dēvētais „Olšteina sešinieks”, deklarē vēlmi maksimāli depolitizēt brīvostu valdes. Ronis pateicis, ka nekādus soļus izmaiņām brīvostu valdēs nespers līdz 1. jūnijam, kad saskaņā ar valdības deklarāciju SM valdībā jāiesniedz ziņojums ar izvērtējumu un priekšlikumiem par ostu darbības pārraudzības modeļa efektivitātes uzlabošanu un pārvaldes neatkarības un profesionalitātes stiprināšanai. Tas neapmierina ne ZRP, kas vēlas strauju jautājuma virzību, ne „Olšteina sešinieku”. Šīs deputātu grupas pārstāvis Viktors Valainis Pietiek atzina, ka Ronim darījuši zināmu gatavību zaļo zemnieku pārstāvju vietā Ventspils un Rīgas brīvostās ieteikt savus cilvēkus, kas būšot neitrāli profesionāļi, nevis „savējie”. Vienlaikus satiksmes ministra līdzīgs nodoms par nepolitisku profesionāļu virzīšanu neapmierina ne „Olšteina sešinieku”, ne ZRP un Vienotību.
Roņa pirms pusotras nedēļas izsūtītais konfidenciālais e-pasts, kurā viņš koalīcijas partnerus informēja par savu redzējumu ostu reformu jautājumā, politiķos radīja sprādzienam līdzīgu efektu. Piedāvājumā, kas ir Pietiek rīcībā, satiksmes ministrs rosināja ostu pārvaldību organizēt profesionāli, „pēc iespējas izvairoties no partiju pārstāvju nominēšanas ostu valdēs”, un vismaz līdz jūnijam, kad valdība būs izskatījusi SM ziņojumu, nodrošināt, ka „Satiksmes ministrijas pārstāvji ostu valdēs būtu ministrijas ierēdniecības vecākās amatpersonas”. Šādā variantā zaļo zemnieku cilvēki vismaz uz laiku tiktu nomainīti nevis ar kādu koalīcijas partneru virzītiem cilvēkiem, bet SM ierēdņiem – visticamāk valsts sekretāru un kādu tā vietnieku. „Olšteina sešinieka” pārstāvis Valainis tobrīd Pietiek pauda neapmierinātību ar šādu piedāvājumu – esot jāizvērtē, vai ierēdņi spēšot pilnvērtīgi apvienot savu pamatdarbu ar darbu brīvostas valdē. Tas neapmierināja arī ZRP, kas ar SM pārstāvju kvotas palīdzību cerēja panākt, ka Vienotība nebremzē valžu nomaiņu.
Tomēr nedēļu vēlāk – aizvadītajā ceturtdienā – Ronis pēc tikšanās ar Vienotības pārstāvi Zaķi izplatīja nedaudz modificētu projektu, kurā lielākās kaislības izsaukušais piedāvājums par SM ierēdņu deleģēšanu brīvostu valdēs jau bija pazudis. Pirmo reizi publiski parādījās satiksmes ministra ierosinājums, kas bija ietverts jau pirmajā – koalīcijas iekšienē apspriestajā – variantā, ka visus brīvostu valžu locekļus, ne tikai ministriju, bet arī pašvaldību virzītos, apstiprina Ministru kabinets. Tas, savukārt izraisīja zaļo zemnieku patrona Ventspils mēra Aivara Lemberga kritiku, kurš brīdināja, ka tādējādi valdes tiks politizētas un pakļautas izmaiņām līdz ar koalīciju maiņām.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
