Kā izgāzt valsts lielākās slimnīcas valdes locekļa vakances konkursu? Vai arī īsa pamācība, kā piespēlēt augsti apmaksātu amatu savējam...
Reinis Kulbergs, personāla atlases speciālists25.07.2023.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca izsludinājusi vakanci uz emulatora jeb slimnīcas valdes locekļa amatu*. Tas ir atbildīgs izpildvaras amatpersonas darbs, kur vajadzīga ne vien nopietna izglītība un pieredze, bet arī vēlme un spēja to paveikt šajā lielajā un valstiski nozīmīgajā kapitālsabiedrībā. Šādiem tādiem šis konkurss nav paredzēts un tas būtu tikai loģiski, bet, kā ierasts Latvijā, ir šādi tādi BET...
Tādēļ – dārgie topošie kandidāti, ņemiet vērā, ka jums ir jāspēj viss! Jums ir jābūt ar medicīnisko izglītību, ārsta sertifikātu un pieredzi vadībā, kā arī ... akadēmiķim. Vai Jūs esat dzirdējuši, ka uzņēmuma vadītājiem – ikdienas darba nodrošinātājiem – nepieciešams izpildīt atbilstību akadēmiskā h jeb Hirša indeksa augstajam koeficientam 4?
Nekautrējieties, ja nezināt, kas tas ir, jo Latvijā arī lielākā daļa augstskolu vadītāju un mācībspēku, šķiet, to nezina. H indekss jeb Hirša indekss ataino kāda zinātnieka vai pētnieka autordarbu starptautiski atzītos akadēmiskos izdevumos kvalitāti – īsumā, cik reizes un cik citu pētnieku ir citējuši šīs personas darbus starptautiski atzītos akadēmiskos izdevumos. Ideālā variantā šīs publikācijas, ko parasti rada doktoranti un augstskolu mācību spēki, jūs rakstiet vakaros pēc darba uzņēmumu pārvaldē. Realitātē – jūs esat pilna laika mācībspēks, kura darbus citē jūsu studenti... pēc pašu lūguma.
Latvija ir tāda īpatnēja brīnumzeme. Kad citās attīstītās Rietumvalstīs Hirša indeksam piešķir ļoti augstu nozīmi, vērtējot, vai persona ir derīga kļūt par augstskolas mācībspēku, tad Latvijā šajā jautājumā zinātnieku citējamība ir tikpat svarīga kā sunim krūšu kabatiņa dekoratīvajam kabatlakatiņam.
Izrādās, ka daudz cietušajā Latvijas veselības aprūpes sistēmā Hirša indekss ir svarīgs tad, ja vēlaties strādāt slimnīcas valdē un ikdienā vadīt slimnīcas darbu. Vismaz Stradiņu personāla atlases komanda uz šo indeksu skatās tikpat rūpīgi kā uz Instagram sekotāju skaitu un bilžu kvalitāti kandidātiem uz RAKUS Radioloģijas centra vadītāja amatu (atceramies atgadījumu ar Zatlera vedeklu?).
Atbilstoši Stradiņu loģikai jūs nevarēsiet būt labs slimnīcas vadītājs, ja neliksiet saviem studentiem pierakstīt jūs kā savu darbu līdzautorus – kas ir Latvijā atstrādāta metode, kā celt personīgo Hirša indeksu.
Topošie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes valdes locekļa kandidāti – droši atgriezieties savās alma mater, modiniet sevī snaudošo respektablo pētnieku un cīnieties par Hirša indeksu! Mēs, pārējie, pagaidīsim “konkursa” noslēgumu un jaunā Stradiņu emulatora vārda un uzvārda atklāšanu plašākai publikai. Konkursa pieteikumus beigs pieņemt šā gada 31.jūlijā.
*https://www.stradini.lv/lv/content/valdes-loceklis-e
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
