Es izlasīju Rīgas asfaltēšanas darbu kontroles audita ziņojumu, bet nevienam par to neko konkrētu nedrīkstu pastāstīt

Lai arī šis pamatojums ļauj īsi pārstāstīt un paust savu vērtējumu par auditā lasāmo informāciju, tomēr liela problēma ir, ka nevaru konkrēti citēt, precīzi atsaukties un ļaut lasītājam pašam pārbaudīt manu kopsavilkumu un viedokli. Pilnvērtīgai sabiedriskai diskusijai ļoti nepieciešams lēmums par audita ziņojuma publiskošanu.

Zinot, ka maz izredžu gūt Rīgas domes koalīcijas atbalstu publiskošanai, lūdzu katru interesentu izmantot Informācijas par atklātību likuma kārtību, rakstīt Rīgas domei un pamatot iepazīšanās ar auditu vajadzību. Piemēram, ar nepieciešamību rīdziniekam saprast, kā tiek tērēti nodokļi, vai arī vēlmi informēt sabiedrību. Jo vairāk šādu pieprasījumu būs, jo lielāka iespēja, ka vienkāršāk būs padarīt ziņojumu publisku visiem.

Par pašā audita ziņojumā atrodamo

Par ko vispār ir audits – par Ārtelpu un mobilitātes iekšējā departamenta kontroles sistēmām, kur izvērtētas transporta būvju uzturēšanas darbu uzraudzības un kontroles procedūras, uzturēšanas līgumu ietvaros veikto vienlaidus asfaltbetona seguma atjaunošanas darbu uzraudzība un kvalitātes kontrole, kā arī vērtētas departamentam iesniegtās sūdzības par ielu stāvokli šā gada jūnijā un departamenta ieviestie pasākumi korupcijas risku mazināšanai.

Tātad, ja Vilnis Ķirsis Delfi TV raidījumā saka – ziņojumā nav teikts, ka asfaltu varēja ieklāt par tik un tik lētāk (piemēram, ar 2021. gadā slēgto vispārīgo vienošanos), tad tā ir taisnība. Un taisnība tā ir tādēļ, ka šo vērtēt nebija uzdots, līdz ar to, protams, ziņojumā nekādi nevar parādīties.

Galvenais, par ko vēlējos pārliecināties, bija tas, cik ļoti patiesībai atbilst TV3 raidījumā Nekā personīga minētais, ka ziņojums apstiprina kontroles trūkumu saistībā ar dārgajiem ceļu uzturēšanas līgumiem. Mans verdikts – jā, tā ir, kontroles trūka.

Daži piemēri.

Līgumos noteikta izpildītā darba mērīšana asfaltbetona tonnās un arī aizpildītu iesēdumu, bojātās vietas laukuma fiksēšana. Faktiski tiek mērītas tikai tonnas. Departaments norāda, ka laukuma uzmērīšanas prasība palikusi iepirkuma specifikācijā kļūdas dēļ. Te savukārt rodas jautājums, ko domāt par, iespējams, pārmērīgi stingrām prasībām iepirkumā, kuras realitātē uzvarētājam nepiemēro.

Nav skaidras kārtības, zināmi kvalificējoši parametri, kā noteikt lielu ielas posmu atrašanos avārijas stāvoklī, kas ļāva piemērot uzturēšanas līgumu bez būvniecības ieceres dokumentiem. Tas rada iespaidu, ka departaments brīvi varēja izlemt, kuras ielas ir avārijas stāvoklī, lai nebūtu jāveic plānveida darbiem paredzētās procedūras un ērti, lai arī dārgi, varētu veikt nepieciešamos apjomīgākos darbus.

Komersantiem jāveic regulāra ielu apsekošana, jāapkopo informācija par to tehnisko stāvokli. Šī informācija apsekošanas žurnālos ir atšķirīga un atsevišķos gadījumos daļēji neatbilst līgumu prasībām. Komersantu ikdienas operatīvo ziņu pārskatos nav iekļauta visa līgumos un normatīvajos aktos noteiktā informācija.

Nav noteiktas kārtības par uzturēšanas līgumos veikto darbu kvalitātes uzraudzību garantijas periodā. Pārbaudes esot veiktas, taču to rezultātu dokumentēšana uzsākta tikai 2023. gada jūlijā. Jādomā, ka maijā iesniegtais ziņojums par kontroles trūkumu, kura dēļ arī tagad redzam šo auditu, ir devis savu artavu situācijas uzlabošanai.

Protams, ziņojumu var traktēt dažādi, kā to savā Facebook ierakstā pierāda domes koalīciju atbalstošais kolēģis Valters Bergs, izceļot daļas, kur neatbilstības nav konstatētas, un pārējo pieminot kā nepilnības.

Jau pieminētajā raidījumā Vilnis Ķirsis (attēlā) solīja sniegt savu viedokli par audita ziņojumu pēc tā izskatīšanas Satiksmes un transporta lietu komitejā šonedēļ. Tās sēde vēl nav sasaukta, toties plānotajā Rīgas domes sēdē budžeta grozījumos paredzēti papildu līdzekļi šiem ceļu uzturēšanas pakalpojumiem. Tāpēc vēlreiz aicinu rīdziniekus izvērtēt situāciju pašiem, pieprasot izsniegt ziņojumu individuāli vai arī aicinot Rīgas domi to publiskot visiem.

Novērtē šo rakstu: